Rīgā atklāj NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra jauno ēku

Nozares politika
LETA
StratCom centrs
Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Rīgā, Kalnciema ielā 11a ir pabeigta NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra ēkas renovācija. ēkas renovācijai no valsts budžeta bija piešķirti 2,7 miljoni eiro. Uz ēku, kurā savulaik atradās Gaisa spēku štābs, plāno pārcelties tuvākā mēneša laikā.

Rīgā atklāj NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra jauno ēku

Ja 2012. gadā stratēģiskā komunikācija šķitusi kas mistisks, tad mūsdienās tā ir realitāte, atklājot centra jauno ēku, sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Prezidents akcentēja stratēģiskās komunikācijas nozīmi mūsdienu informācijas un brīžiem arī hibrīdkara laikmetā.

"Katru dienu notiek cīņa par cilvēku prātiem un sirdīm," teica prezidents, piebilstot, ka šodien ir jābūt gataviem jebkurai situācijai un stratēģiskai komunikācijai ar katru dienu pieaugs nozīme.

Izcilības centra komandai viņš novēlēja gaišas domas un labas idejas. Viņš arī solīja, ka Latvija darīs visu, lai attaisnotu NATO cerības.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite uzrunā uzsvēra, ka izcilības centru izveide Baltijas valstīs nozīmē, ka tās ir sasniegušas zināmu līmeni. Viņa atgādināja, ka tas ir skaidrs vēstījums par NATO solidaritāti.

Es ceru, ka centrs stiprinās NATO stratēģisko komunikāciju un aizsardzības spējas.

Pēc centra ēkas oficiālās atklāšanas ASV senators Džons Makeins medijiem uzsvēra, ka centrs nodrošinās sabiedrību ar patiesu informāciju, turklāt informācija tiks pasniegta operatīvi, ņemot vērā, ka mūsdienās arī propagandas informācija sabiedrībā izplatās ļoti ātri. Mūsdienās kiberuzbrukumi skar jebkuru valsti, tāpēc šim centram būs liela nozīme, uzsvēra politiķis.

Gan Grībauskaite, gan Vējonis uzsvēra, ka izcilības centra darbība nav vērsta pret kādu konkrētu valsti, bet gan pret propagandu, kuru var izplatīt jebkura valsts - vai tā ir Irāka, Afganistāna, Krievija, vai jebkura cita. "Šis centrs ir domāts aizsardzības stiprināšanai, tas nekad nebūs orientēts uz vienu valsti. Tas stiprinās aliansi pret informatīvajiem uzbrukumiem," skaidroja Grībauskaite.

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrā strādā 17 cilvēki - daļa no viņiem ir ārvalstu eksperti. Provizoriski plānots, ka līdz 2016. gada beigām centrā strādās 26 darbinieki. Centru NATO Ziemeļatlantijas padome 2014. gada 1. septembrī akreditēja kā starptautisku militāru organizāciju.

Kopš 2009. gada NATO samita alianse ir strādājusi, lai attīstītu stratēģiskās komunikācijas spējas. Neviena cita organizācijas dalībvalsts līdz šim nebija piedāvājusi izveidot savā valstī speciālu institūciju darbam ar šiem jautājumiem. Centra uzdevumi ir veicināt stratēģiskās komunikācijas attīstību, kā arī sniegt ekspertīzi un atbalstu NATO šajā jomā. Centra darbinieki izstrādā rīcības plānus, organizē apmācības un piedalās NATO mācībās. Centrs sniedz tiešu atbalstu stratēģiskās komunikācijas disciplīnās dalībvalstīm un NATO štābiem.

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra esamība Latvijā dod mums zināmu priekšrocību izmantot tā resursus, LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja jaunieceltais  centra vadītājs Jānis Sārts.

Jau zināšanu apjoms, kas līdz ar šo centru atrodas Latvijā, ir ievērojams ieguvums, norādīja Sārts. Latvijas pamatieguvums ir tajā, ka globāli pasaulē šāda veida ekvivalenta centra nav, līdz ar to ir iespēja šajā jomā izvirzīties kā vienai no vadošajām pasaules valstīm. Savukārt dažādu projektu ietvaros Latviju var izmantot kā "pārbaudes vietu" jeb angļu valodā "case study", sacīja centra vadītājs.

Viens no pētījumiem pie kā šobrīd tiek strādāts ir pētījums par "Islāma valsti", proti, kādā veidā viņi izmanto sociālos tīklus rekrutēšanai. Jau ir pietiekami interesanti secinājumi un priekšlikumi, kādā veidā ar to cīnīties, norādīja Sārts.

Viens no centra uzdevumiem bijis arī izpētīt NATO operācijas Afganistānā gūto pieredzi. "Secinājumi nav tie labākie, jo principā visu operācijas laiku bijis grūti spēt uzrunāt un pārliecināt Afganistānas iedzīvotājus, ka NATO nav interese palikt šai valstī, bet tās mērķis ir nostabilizēt situāciju un ļaut viņiem pārņemt varu," norādīja Sārts, piebilstot, ka šī ir tā joma, kas ir jāuzlabo.

Runājot par hibrīdkaru, Sārts skaidroja, ka tas var pastāvēt un ir veiksmīgs vietās, kur ir zināmas vājības. "Līdz ar to pamatierocis pret jebkura hibrīdkara veiksmi ir to vājo vietu novēršana," uzsvēra NATO izcilības centra vadītājs, kā piemēru minot Ukrainu, kurā dažas no šīm vājajām vietām ir varas struktūras neesamība, drošības struktūru neefektivitāte un cilvēku nepiederības sajūta.

Sārts pauda, ka jau tuvākajā laikā centrs varēs daudz sīkāk ne tikai analizēt, bet arī ietekmēt procesus - visās NATO dalībvalstīs, ne tikai Latvijā.

Kā norāda centra pārstāvji, tā funkcijas ir īpaši būtiskas laikā, kad NATO stiprina kolektīvās aizsardzības spējas, reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā. Krievijas izvērstais informatīvais karš un propaganda spilgti pierādījusi, ka mūsdienu informācijas tehnoloģiju laikmetā palielinājusies stratēģiskās komunikācijas nozīme.

Dalies ar šo ziņu