Beļģija pārtrauc dežūru Baltijas gaisa telpā; samazināsies arī kopējais patruļlidmašīnu skaits

Savukārt NATO paziņoja, ka tā vairs nesūtīs lidmašīnas uz Malborku Polijā, tādējādi samazinot alianses operācijā iesaistīto lidmāšīnu kopējo skaitu.

Līdz ar to pašreiz patrulēšanu Baltijas valstu gaisa telpā veic Norvēģijas Gaisa spēki ar iznīcinātājiem "F-16", kas izvietoti aviācijas bāzē Šauļos, un tos atbalsta Itālijas Gaisa spēku iznīcinātāji „Eurofighter Typhoon”, bet Emari, Igaunijā, dežūrē Lielbritānijas Gaisa spēki ar iznīcinātājiem „Eurofighter Typhoon”.

Norvēģijas un Lielbritānijas piloti un tehniskais personāls NATO operācijā iesaistījās 1. maijā. Savukārt Malborkā, Polijā, izvietotie Beļģijas Gaisa spēku iznīcinātāji „F-16”, kā arī Itālijas "Eurofighter Typhoon" dežūru sāka jau 1. janvārī.

NATO šoruden samazinās Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas operācijā iesaistīto patruļlidmašīnu skaitu no 16 līdz "aptuveni astoņām", raksta "Guardian", citējot alianses Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā preses centra vadītāju pulkvežleitnantu Džeju Dženzenu.

Vēlāk viņš precizēja šo informāciju. "No 1. septembra NATO Baltijas gaisa patrulēšanas operācija būs norīkotas astoņas lidmašīnas," viņš sacīja.

"Šobrīd mums operācijā ir norīkotas 16 lidmašīnas, bet tas ir krietni vairāk nekā mūsu militārā nepieciešamība, kas tika noteikta pēc Krievijas - Ukrainas krīzes sākuma (...) Mēs domājam, ka astoņas lidmašīnas pilnībā atbilst nepieciešamajam skaitam, lai veiktu gaisa patrulēšanas misiju," piebilda Džanzens.

Viņš atklāja, ka ir pieņemts lēmums, ka no septembra līdz decembrim Šauļu bāzē Lietuvā tiks izvietotas četras Ungārijas Gaisa spēku lidmašīnas JAS-39 "Gripen", bet Emari bāzē Igaunijā - četras Vācijas Gaisa spēku lidmašīnas "Eurofighter Typhoon". NATO vairs nesūtīs lidmašīnas uz Malborku Polijā.

Lai gan pēdējā laikā NATO operācijā iesaistītajām patruļlidmašīnām aizvien biežāk nākas pacelties gaisā, lai atpazītu un pavadītu Krievijas lidmašīnas, pulkvežleitnants Dženzens norādījis, ka paredzamais samazinājums "atbilst veicamo uzdevumu apmēriem".

No Baltijas valstu iestāšanās aliansē 2004. gadā līdz pagājušā gada aprīlim patrulēšanas operāciju rotācijas kārtībā nodrošināja četras lidmašīnas no Lietuvas Gaisa spēku bāzes Šauļos.

Reaģējot uz Krimas aneksiju un krīzi Ukrainā, operācijā iesaistījās papildspēki, četrkāršojot lidmašīnu skaitu, kas šobrīd tiek izvietotas ne tikai Šauļos, bet arī Emari bāzē Igaunijā un Malbrokas bāzē Polijā. Lietuvā turklāt visu šo laiku dežurējuši nevis vienas, bet divu valstu kontingenti.

Lietuva kopā ar Latviju un Igauniju visiem izvietotajiem sabiedroto kontingentiem sniedz plašu uzņemošās valsts palīdzību, nodrošina loģistikas atbalstu un kopumā atvēl šim nolūkam līdz 15 miljonus eiro gadā.

NATO patruļlidmašīnām aizvien biežāk jāpavada Krievijas militārās lidmašīnas, kas lido bez iepriekš saskaņota lidojuma plāna, ar izslēgtiem automātiskajiem atbildētājiem un neuztur radiosakarus ar lidojumu vadības centriem, tādējādi radot nopietnus draudus civilās aviācijas lidojumiem.

NATO pēdējo sešu mēnešu laikā pārtvērusi 250 Krievijas militārās lidmašīnas, kas ir lielākais skaits kopš Aukstā kara laika, vēsta "The Financial Times".

"Guardian", atsaucoties uz NATO datiem, norāda, ka 2014. gadā alianses dalībvalstīs veikušas 500 kaujas izlidojumus virs Eiropas, kas ir aptuveni četras reizes vairāk nekā gadu iepriekš. 85 procentos gadījumu pārtvertas un pavadītas Krievijas Bruņoto spēku lidmašīnas.

Savukārt šogad jau veikti vairāk nekā 300 kaujas izlidojumi, un tas ir viens no lielākajiem rādītājiem kopš "Aukstā kara" beigām, norāda "Guardian".

Aizsardzības ministrs: Lēmums par NATO gaisa telpas patrulēšanas operāciju virs Baltijas valstīm nav mainīts

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, vērtējot izmaiņas NATO gaisa telpas patrulēšanas skaitliskajā sastāvā, norāda: „Šobrīd ir svarīgi atcerēties divas būtiskas lietas – pirmkārt, NATO ir jābūt spējai nodrošināt atbilstošu reaģēšanu operacionālai situācijai, un, otrkārt, nepieciešams raudzīties uz situāciju kopumā, kad paralēli NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanai Latvijā tiek izveidots NATO komandvadības štāba elements, kā arī mūsu valstī atrodas mūsu ASV sabiedrotie.” Ir aktivizēta arī NATO spēku jūras komponente.

„NATO lēmums par gaisa telpas patrulēšanu virs Baltijas valstīm nav mainīts. Nav pamata apšaubīt NATO Eiropas spēku virspavēlnieka vadītās un plānotās gaisa patrulēšanas operācijas virs Baltijas valstīm nodrošināšanu”, uzsver aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

Līdz šim gaisa telpas patrulēšanu virs Baltijas valstīm veica 16 NATO lidmašīnas, bet pašreiz - 12. Savukārt no 1. septembra būs astoņas, kas ir adekvāti un pilnībā pietiekami NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas operācijas veikšanai.

Skaidrojot situācijas attīstību, ministrs norāda, ka 2014. gadā, reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, NATO sabiedrotās valstis pieņēma lēmumu palielināt patrulējošo lidmašīnu skaitu no četrām līdz līdz astoņām. Šāds solis no sabiedroto puses tika veikts, ņemot vērā Krievijas pastiprinātās aktivitātes gaisa pārlidojumos gar Baltijas valstīm. Paralēli šim solim NATO atvēra papildu gaisa spēka bāzes Igaunijā (Emari) un Polijā (Malborkā).

Daudzas NATO sabiedrotās valstis, solidarizējoties un reaģējot uz dažādiem aizsardzības pastiprinošajiem elementiem novirzīja 16 gaisa telpas patrulēšanas lidmašīnas virs Baltijas valstīm, lai gan militārais risinājums pilnībā īstenojams arī ar astoņām lidmašīnām.