Savukārt Polijā, Ščecinā izvietotais alianses Ziemeļaustrumu daudznacionālā korpusa štābs, ieviešot jaunu struktūru, palielināts teju uz pusi. Tas paredzēts NATO Reaģēšanas gatavības plānā.

Rīgā, Tallinā un Viļņā darbību sāk jaunie NATO komandvadības elementi; alianses štābu Ščecinā divkāršo

Latvija palielinās karavīru skaitu alianses štābā Ščecinā

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, alianses Ziemeļaustrumu daudznacionālā korpusa štābs 1. jūnijā oficiāli sāka darbību jaunā sastāvā – ieviešot jaunu struktūru, karavīru skaits tajā tiek palielināts no 200 līdz 400.

Turpmākajos mēnešos alianses štābam pievienosies karavīri no 20 valstīm, un šis process noslēgsies jau šogad. Jau patlaban Šcecinā uzturas karavīri no 15 valstīm.

Latvijas bruņotie spēki, kuri pašreiz štābā Ščecinā pārstāvēti ar vienu virsnieku, līdz gada beigām palielinās karavīru skaitu līdz četriem. Karavīru skaitu alianses štābā, kura atbildības zonā ir arī Baltijas valstis un Polija, palielinās arī Lietuva un Igaunija.

"Noslēgumā militārā personāla skaits būs dubultojies līdz 400 karavīriem, ieskaitot gaisa, jūras un speciālo operāciju spēku sakaru virsniekus," sacīja korpusa štāba priekšnieks brigādes ģenerālis Lucs Nīmans.

„Jaunā struktūra ļaus īstenot individuālus uzdevumus NATO spēku kopīgo operāciju ietvaros, kā arī varēs kalpot kā apvienotais štābs mazāku kopīgo operāciju laikā,”

skaidroja brigādes ģenerālis Nīmans, piebilstot, ka korpusa štābs izveidots, reaģējot uz Maskavas agresiju pret Ukrainu. Lēmums tika pieņemts, lai paaugstinātu kaujas vienību gatavību, lai tā komandētie spēki varētu ļoti ātri reaģēt.

Štābam turpmāk būs liela nozīme Baltijas valstu aizsardzībā – tas būs koordinators starp alianses Spēku integrācijas vienībām un alianses komandstruktūrām.

Komandvadības elementi koordinēs alianses spēku izvēršanu Baltijas reģionā krīzes gadījumā

NATO dalībvalstu aizsardzības ministri 6.februārī apstiprināja NATO komandvadības elementu – NATO Spēku integrācijas vienību (NATO Force Integration Units (NFIU)) - izveidošanu sešās NATO austrumu pierobežas valstīs - Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Rumānijā un Bulgārijā.  

NATO Spēku integrācijas vienības tika nolemts veidot nekavējoties, nodrošinot saikni starp dalībvalstu bruņotajiem spēkiem un alianses vienībām, lai vajadzības gadījumā tās koordinētu aptuveni 5000 karavīru lielās Sevišķi ātrās reaģēšanas vienības un citu alianses reaģēšanas spēku izvietošanu reģionā.

Izpildot NATO Eiropas spēku virspavēlnieka apstiprināto alianses Spēku integrācijas vienību izveidošanas plānu, 1.jūnijā ar nelielu ceremoniju, kurā piedalījās Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube un citas amatpersonas, operacionālo darbību sāka NATO Spēku integrācijas vienība Latvijā. Oficiāla atklāšanas ceremonija gan tiek plānota rudenī.

„Dienesta pienākumus tajā pašreiz pilda gan tikai Latvijas karavīri,” pastāstīja vienības komandiera pienākumu izpildītājs pulkvedis Ēriks Naglis, piebilstot, ka, neskatoties uz to, komandvadības elements jau atrodas NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā operacionālajā kontrolē.

„NATO Spēku integrācijas vienībā Latvijā dienesta pienākumus pildīs arī karavīri no vairākām citām alianses dalībvalstīm, līdz tās pilnai operacionālajai gatavībai 2016. gadā sasniedzot aptuveni 40 karavīru lielu vienību,” sacīja pulkvedis Ēriks Naglis, norādot, ka viņi vienībā nodrošinās aptuveni pusi no tās karavīru skaita.

„Šai vienībai, kas ir pirmais praktiskais un pastāvīgais NATO militārais formējums Latvijā, neraugoties uz tās skaitliski nelielo sastāvu, ir būtiska stratēģiska nozīme,” uzsvēra vienības komandiera pienākumu izpildītājs, paskaidrojot, ka līdz šim NATO savu klātbūtni mūsu valstī nodrošināja, nosūtot militāras vienības uz dažādām mācībām rotācijas kārtībā.

Vienības izveidošana Latvijā ir kārtējais praktiskais apliecinājums NATO saliedētībai un spējai reaģēt uz mūsdienu drošības izaicinājumiem, un tas apliecina arī alianses atbildību nodrošināt visu Ziemeļatlantijas organizācijas dalībvalstu drošību.

„NATO spēku integrācijas vienības Latvijā pamatuzdevums būs nodrošināt alianses augstas gatavības spēku ātru izvēršanu mūsu valstī, tāpēc tā savu darbību veiks cieši sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju un bruņotajiem spēkiem, gan arī ar citām valsts institūcijām, kuras atbild par Uzņemošās valsts atbalsta sistēmu,” norādīja pulkvedis Ēriks Naglis.

Vienības izvietošanai Rīgā pašlaik tiks pielāgots pagaidu risinājums, izmantojot pašreizējo bruņoto spēku infrastruktūru. Pastāvīgam risinājumam nepieciešams veikt rekonstrukciju, pie kuras plānošanas jau sākti pirmie darbi – šobrīd tiek strādāts pie projektēšanas uzdevuma. „Projekta realizācijai piesaistīs arī NATO finansējumu,” uzsvēra Rīgā izvietotā alianses komandvadības elementa komandiera pienākumu izpildītājs pulkvedis Ēriks Naglis.

Savukārt Tallinā NATO komandvadības elementa atklāšanas ceremonija notika 15. jūnijā, un tajā piedalījās arī Latvijā izvietotā komandvadības elementa pārstāvji. "NATO komandvadības elementa darbības sākšana Tallinā ir viens no soļiem, lai realizētu pērn NATO samitā Velsā pieņemtos lēmumus. Tas liecina, ka mūsu sabiedrotajiem ir nopietna attieksme pret kolektīvo aizsardzību," atklāšanas ceremonijā sacīja Igaunijas aizsardzības ministrs Svens Miksers.

"Krievija turpina destabilizēt starptautisko drošības situāciju, un konflikts Ukrainā raisa nopietnas bažas. Mēs esam priecīgi redzēt, ka NATO tiek galā ar drošības situāciju un palielina klātbūtni reģionā," piebilda ministrs.

Viņš norādīja, ka ir "labi redzēt, ka NATO atgriežas pie savām saknēm un organizācija koncentrējas uz kolektīvo aizsardzību".

Tallinā izvietotajā vienībā dienēs arī sabiedroto pārstāvji no ASV, Kanādas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Norvēģijas, Ungārijas un Vācijas. Rīkojumus vienība saņems no NATO Ziemeļaustrumu daudznacionālā korpusa štāba.

Ar komandvadības elementa Lietuvā projekta gaitu, tā vadību, uzdevumiem un struktūru, kā arī ar telpām, kur darbosies starptautiskā vienība, Lietuvas aizsardzības nozares vadība un ārvalstu militārie atašeji iepazinās 9. jūlijā.

„NATO komandvadības elementa veidošana saskaņā ar pērnruden notikušā Velsas samita lēmumiem Lietuvā pabeigta par 90% un paredzams, ka oficiāli tas sāks darbu jau septembrī,” sacīja Lietuvas aizsardzības ministrs Jozs Oleks.

Komandvadības elementa vadītāja vietnieks pulkvežleitnants Mindaugs Petkevičs savukārt pastāstīja, ka pirmās sertifikācijas mācības notiks "ne vēlāk kā 2016. gadā", un domājams, ka to gaitā vienā no Baltijas valstīm ieradīsies arī šobrīd topošā Sevišķi ātrās reaģēšanas vienība.

Vienībā Lietuvā dienēs aptuveni 40 karavīru, puse no viņiem būs no Lietuvas, otra puse - citu alianses dalībvalstu pārstāvji. Pašreiz dalībvalstis ir deleģējušas jau 13 karavīrus dienestam alianses vienībā Viļņā.

Komandvadības elementu Lietuvā vadīs pulkvedis Jakobs Larsens no Dānijas, kurš līdz 31. jūlijam dienestu turpinās alianses Ziemeļaustrumu daudznacionālā korpusa štābā Ščecinā.

"NATO sadarbībai ar Lietuvu jābūt ļoti efektīvai, jo te ieradīsies alianses spēki. Kad darbosies šis komanvadības elements, mēs savus spēkus varēsim izvietot ļoti ātri, reaģējot uz nākotnē iespējamajiem izaicinājumiem. To es jums varu apsolīt," sacīja pulkvedis Larsens. "No savas pieredzes varu teikt, ka tas mums ļaus vajadzības gadījumā ātri uzņemt kaut vai divīzijas lieluma spēkus," norādīja pulkvedis.

Viņa vietnieks pulkvežleitnants Mindaugs Petkevičs uzsvēra, ka jaunā vienība ļaus efektīvāk saskaņot NATO spēku ierašanos ar nacionālo pavēlniecību, labāk plānot poligonu un citas militārās infrastruktūras izmantošanu.

Lai gan paredzēts, ka komandvadības elements oficiāli sāks darbu tikai rudenī, faktiski tas jau darbojas – vienībā dienošie jau vērojuši mācības "Noble Jump 2015".

Alianses komandvadības elementu personāls pulcējas konferencē Ščecinā

Polijā, Ščecinā, izvietotajā Ziemeļaustrumu daudznacionālā korpusa štābā 29. - 30.jūnijā norisinājās NATO komandvadības elementu  izveidei veltīta konference.
Pārstāvji no jaunajām NATO Spēku integrācijas vienībām, Ziemeļaustrumu daudznacionālā korpusa štāba, Apvienoto spēku pavēlniecības štāba Brunsumā, Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā, kā arī no citām komandvadības struktūrām ieradās Ščecinā, lai izlemtu par tālāko komandvadības elementu  darbību un attīstību.

Tika atrisināti vairāki svarīgi jautājumi, tai skaitā par komandvadības elementu pakļautības un atbildības līmeņiem. Tas bija svarīgi Ziemeļaustrumu daudznacionālā korpusa štābam, kas saskaņā ar NATO Reaģēšanas gatavības plānu komandēs jaunos komandvadības elementus.

Apvienoto spēku pavēlniecības štābam Brunsumā, kas ir šī projekta iniciators, un citiem NATO štābiem būs regulāri jāsadarbojas ar jaunajiem komandvadības elementiem, lai nodrošinātu to darbību, Ziemeļaustrumu daudznacionālā korpusa štābam uzņemoties koordinatora lomu starp visiem sešiem komandvadības elementiem un Brunsumu, līdz ar to pieaugot šī štāba nozīmei reģionā.