NATO un „Partnerattiecības mieram” valstis rīko divdesmitos treniņlidojumus Baltijas gaisa telpā

NATO
Sargs.lv
5B3E4988E88C419FB2C4661DD9473505.jpg

No 21. līdz 22. aprīlim NATO Gaisa spēku pavēlniecība Ramšteinā sadarbībā ar Latvijas bruņotajiem spēkiem rīkoja jau divdesmitos treniņlidojumus Baltijas valstu gaisa telpā (Baltic Region Training Event – BRTE), kuros pilnveidoja iznīcinātāju un atbalsta gaisa kuģu sadarbību daudznacionālā vidē, sauszemes un gaisa spēku vienību sadarbību, kā arī darbības, kas saistītas ar gaisa kuģiem ārkārtas situācijās.

NATO un „Partnerattiecības mieram” valstis rīko divdesmitos treniņlidojumus Baltijas valstu gaisa telpā

Līdz šim plašākajos treniņlidojumos alianses gaisa telpā virs Latvijas, Lietuvas un Igaunijas piedalījās desmit NATO dalībvalstis – Beļģija, Vācija, Spānija, Igaunija, Itālija, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Polija un ASV - un divas alianses sadarbības programmas „Partnerattiecības mieram” dalībvalstis – Somija un Zviedrija.

To galvenais mērķis bija trenēt NATO Ātrās reaģēšanas vienību, kas pilda gaisa telpas patrulēšanas operāciju alianses gaisa telpā virs Baltijas valstīm, un Baltijas valstu bruņoto spēku karavīru iemaņas tuvā gaisa atbalstā, kā arī pilnveidot gaisa telpas kontroles dienestu prasmi dibināt sakarus un pārbaudīt procedūras un veicināt Baltijas un Ziemeļvalstu ciešāku sadarbību un apliecināt NATO apņemšanos garantēt starptautisko drošību un sabiedroto spēku solidaritāti.

Plašākā treniņlidojumu daļa norisinājās Ādažu poligonā, kur Latvijas Gaisa spēku aviācijas bāzes helikopters „Mi-17” un „Mi-2”, kā arī Zviedrijas Gaisa spēku iznīcinātāji „JAS-39 Gripen” un Norvēģijas Gaisa spēku iznīcinātāji „F-16” atbalstīja Latvijas, Igaunijas, Polijas un ASV bruņoto spēku gaisa atbalsta kontrolieru un Latvijas un ASV apvienotā uguns atbalsta priekšējo novērotāju vingrinājumu. Latvijas bruņoto spēku rīkotie dažādi apvienotā gaisa un sauszemes vingrinājuma scenāriji deva iespēju kontrolieriem un novērotājiem parādīt apgūtās iemaņas, kā koordinēt gaisa atbalstu sekmīgai kaujas operāciju izpildei, tostarp no gaisa iznīcinot sauszemes mērķus.

Vingrinājumā piedalījās arī Sauszemes spēku kājnieku brigādes karavīri un Pretgaisa aizsardzības divizions, Ādažu poligonā izvēršot vairākas primārās novērošanas radarus "PS-70" un raķešu sistēmas "RBS-70" apkalpes, tādējādi izmantojot iespēju trenēties ar reāliem gaisa mērķiem.

Vienlaikus treniņlidojumos iesaistītie iznīcinātāji, tostarp arī Somijas Gaisa spēku iznīcinātāji „F/A-18” un Vācijas Gaisa spēku iznīcinātāji „Eurofighter Typhoon”, veica kopējus gaisa operāciju treniņus – mērķu pārtveršanu, pavadīšanu un piespiešanu nolaisties, pārvietošanos uz rezerves lidlaukiem un degvielas uzpildi gaisā, ko nodrošināja ASV un Vācijas Gaisa spēku degvielas uzpildes lidmašīnas „KC-135” un „A310”. Šie treniņlidojumi notika aptuveni 6000 metru augstumā, tāpēc iedzīvotājiem nebija dzirdami un praktiski redzami no zemes.

Atbilstoši scenārijam „JAS-39 Gripen”, atgriežoties bāzē Zviedrijā, simulēja ārkārtas situāciju, kurā tās pilots būtu spiests katapultēties. Līdz ar to tika simulēta arī katapultējušos iznīcinātāju pilotu meklēšanas un glābšanas operācija Saldus novadā ar bruņoto spēku helikopteru „Mi-17”. Savukārt nokritušās lidmašīnas meklēšanas vingrinājumā operācijā tika iesaistīti arī civilie mediķi, glābēji un policisti, kā arī Zemessardzes vienības, kurām bija jāveic ne tikai notikuma vietas apsardze, bet arī lidmašīnā esošās munīcijas neitralizēšana.

Gaisa telpas kontroli un ziņošanu par treniņlidojumiem veica NATO Apvienotais Gaisa operāciju centrs Ūdemā, Vācijā, un Baltijas Apvienotais kontroles un ziņošanas centrs Karmelavā, Lietuvā, kā arī NATO agrās brīdināšanas un kontroles sistēmas lidmašīna un iesaistīto valstu gaisa telpas kontroles centri.

Treniņlidojumi turpina pierādīt alianses solidaritāti, partnerību un integritāti. Kamēr citas NATO dalībvalstis nodrošina patrulēšanu gaisa telpā virs Baltijas valstīm, Igaunija, Latvija un Lietuva nodrošina profesionāli sagatavotu un savietojamu reģionālo gaisa telpas novērošanas koordinācijas centru Karmelavā, kā arī labi apmācītus un kvalificētus gaisa atbalsta kontrolierus un apvienotā uguns atbalsta priekšējos novērotājus, tādējādi sniedzot savu ieguldījumu alianses spēju attīstībā. 

Treniņlidojumi, kas notiek jau kopš 2008. gada, ir nodrošinājuši komandvadības un kontroles vingrinājumus alianses Gaisa spēkiem un atkārtoti apliecinājušas NATO solidaritāti Igaunijai, Latvijai un Lietuvai. Šie treniņlidojumi ir pierādījuši, kā NATO garantē drošību savā gaisa telpā.

Kopš pērn veiktās Krimas aneksijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā alianses gaisa telpas patrulēšanu virs Baltijas valstīm gaisa telpas nodrošina četrkāršs lidmašīnu skaits, nozīmīgi uzlabojot reaģēšanas spējas.

Patrulēšanu pašreiz veic Itālijas Gaisa spēki ar iznīcinātājiem „Eurofighter Typhoon”, kurus atbalsta Polijas Gaisa spēki ar iznīcinātājiem "MiG-29" no Šauļiem, Lietuvā, kā arī Spānijas Gaisa spēki ar iznīcinātājiem „Eurofighter Typhoon” no Emari, Igaunijā. Savukārt Malborkā, Polijā, ir izvietoti Beļģijas Gaisa spēku iznīcinātāji „F-16”.

Savukārt maija sākumā patrulēšanu kā vadošā valsts Šauļos, Lietuvā, sāks Norvēģija ar iznīcinātājiem „F-16”. Tos atbalstīs līdz šim vadošās valsts - Itālijas - Gaisa spēku iznīcinātāji „Eurofighter Typhoon”. Savukārt Emari, Igaunijā, dežūru pārņems Lielbritānijas Gaisa spēki ar iznīcinātājiem „Eurofighter Typhoon”, bet Malborkā, Polijā, izvietotie Beļģijas Gaisa spēku iznīcinātāji „F-16” dežūru turpinās līdz vasaras vidum.

Dalies ar šo ziņu