Eiropas Savienībai (ES) jāpārskata un jāaktualizē stratēģiskie dokumenti, galvenokārt 2003. gadā pieņemtā Eiropas drošības stratēģija, lai tā varētu sniegt atbildes uz jaunajiem drošības izaicinājumiem, kā, piemēram, hibrīdkaru, pirmdien Rīgā pauda ES aizsardzības institūciju pārstāvji.
ES valstu aizsardzības nozares pārstāvji Rīgā uzsver nepieciešamību aktualizēt drošības stratēģijas
Šobrīd ES drošības situāciju ietekmē Krievijas provokācijas Ukrainā un notikumi dienvidu valstīs, kur ietekmi ieguvuši islāma fundamentālisti, augsta līmeņa seminārā Latvijas Kara muzejā teica Čehijas Aizsardzības ministrijas politikas direktors Jans Jiress. Tādējādi ir jāpārstrādā Eiropas drošības stratēģija, tajā iekļaujot atbildes uz visiem jaunajiem izaicinājumiem. Jires norādīja, ka šādu izmaiņu nepieciešamību atbalsta visas ES valstis.
Līdzīgu viedokli pauda arī Somijas Aizsardzības ministrijas politikas direktors Esa Pulkinens, kurš runājot par ES aizsardzības sadarbību, norādīja, ka daudzas izmaiņas šajā aspektā varētu ienest aktualizēta ES drošības stratēģija.
Pulkinens skaidroja, ka ES valstīm aizsardzības sadarbībā ir jāveic dažādi kompromisi. "Dalībvalstīm ir jāatrod veidi, kā panākt labāko iespējamo dažādu iniciatīvu īstenošanas veidu," norādīja Pulkinens. Viņš arī nosauca vairākus izaicinājumus ES valstu aizsardzības sadarbībai, ar kuriem nepieciešams strādāt - nacionālas īpatnības, atšķirīga izpratne par apdraudējumu un atšķirīgs militārās rūpniecības līmenis. "Tomēr mums ir jāsamazina atšķirības. Aizsardzības sadarbība parasti ir vairākslāņaina. ES ir jāspēlē jauna un visaptveroša loma," sacīja Pulkinens.
Runājot par ES valstu sadarbību aizsardzības jomā, Čehijas Aizsardzības ministrijas politikas direktors sniedza ieskatu Višegradas valstu grupas - Čehijas, Slovākijas, Ungārijas un Polijas - pieredzē saistībā ar militāro sadarbību. Jiress atzina, ka minētās valstis nav īstenojušas lielus projektus, piemēram, sarežģītu ieroču sistēmu kopīgu izveidošanu, tomēr ir paveikušas daudzus projektus, kuriem jāmaterializējas diezgan ātri. Viens no tādiem ir Višegradas kaujas grupas izveide.
"Mēs iemācījāmies, ka savstarpējā integrācija ir daudz sarežģītāka, nekā sākotnēji tiek domāts," sacīja Čehijas Aizsardzības ministrijas politikas direktors. Šādas valstu pieredzes var ņemt vērā aktualizējot ES drošības stratēģiju, kā arī veicinot sadarbību ar NATO. "Jūnijā ir jādefinē Eiropas stratēģijas piedāvājumi. ES ir jādodas līdzīgā virzienā, kā to darīja NATO pirms pāris gadiem," teica Jiress.
Latvijas Kara muzejā pirmdien un otrdien norisinās augsta līmeņa seminārs par gatavošanos 2015. gada jūnija Eiropadomes diskusijai par aizsardzību (High-level seminar on "Building consensus towards the June 2015 European Council - next steps?").
Seminārā piedalās Eiropas Savienības (ES) Aizsardzības ministriju pārstāvji, kā arī pārstāvji no akadēmiskās vides, kuri diskutē, kā uzlabot ES spēju attīstību, kā arī apspriež Eiropas aizsardzības industrijas stiprināšanu un ES Kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) lomu globālajā drošības vidē.
Atklājot semināru, Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis atzina, ka Eiropai būs jāveic daudz darba, lai stātos pretī plašajiem drošības izaicinājumiem - jāpārskata stratēģisko dokumentu aktualitāte, jāsekmē ES un tās partneru sadarbība Kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) ietvaros, jāuzlabo ES sadarbība ar NATO un jārod visaptveroša ES pieeja attiecībā uz hibrīdkara draudiem.
Tāpat Vējonis uzsvēra, ka nedrīkst novērtēt par zemu kiberdrošības radītos izaicinājumus, kā arī jāstiprina ES Jūras drošības stratēģijas rīcības plāna ieviešanu.