NATO dalībvalstu ārlietu ministri otrdien sanāksmē Briselē vienojās saglabāt pastiprināto alianses spēku klātbūtni alianses austrumu gaisa telpā, jūrā un uz sauszemes, kā arī veikt biežākas militārās mācības, atbildot uz Krievijas militāro aktivitāti.
NATO vienojas saglabāt pastiprināto militāro klātbūtni alianses austrumos
"2014. gads ir bijis agresijas, krīzes un konflikta gads," atzina NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. "Krievijas rīcība ir apdraudējusi Eiroatlantisko drošību."
Līdz šim NATO bijusi orientēta uz ilgtermiņa draudiem, taču septembrī notikušajā samitā dalībvalstu līderi atzina, ka šobrīd aliansei jāsastopas ar cita veida apdraudējumu, ko rada tā dēvētais hibrīdkarš un politiskā nestabilitāte, kas nepakļaujas tradicionālajiem militārajiem risinājumiem.
Sabiedrotie "nepārtraukti veiks gaisa, jūras un sauszemes spēku rotāciju un īstenos papildu pasākumus arī 2015. gadā", lasāms pēc sanāksmes publicētajā komunikē.
Atskatoties uz līdz šim paveikto NATO samitā Velsā pieņemto lēmumu praktiskā izpildē, alianse norāda, ka sabiedroto pastiprinātas klātbūtnes nodrošināšanai alianses austrumos Ukrainas krīzes kontekstā ir četrkāršots patruļlidmašīnu skaits, kas veic kaujas dežūru Baltijas valstu gaisa telpā, norīkoti papildu kuģi dežūrai Baltijas, Melnajā un Vidusjūrā, kā arī izvietoti sauszemes spēku elementi vairākās alianses dalībvalstīs, kā arī veikta virkne citu pasākumu, piemēram, NATO agrās brīdināšanas un kontroles sistēmas jeb AWACS lidmašīnu izvietošana Polijā un Rumānijā.
Šogad alianses dalībvalstīs notikušas vairāk nekā 200 NATO un dalībvalstu vadītās militārās mācības, no kurām vairākas plaša mēroga mācības notikušas arī Baltijas valstīs un Polijā. Lielākās no tām bija mācības „Black Eagle” Polijā, „Steadfast Javelin I” Igaunijā, „Steadfast Javelin II” Latvijā, Polijā un Vācijā un „Iron Sword” Lietuvā.
NATO ārlietu ministri arī apstiprināja plānus 2015. gada sākumā izveidot Sevišķi ātras reaģēšanas vienību NATO Reaģēšanas spēku sastāvā, vienlaikus veicot arī pašu spēku reorganizāciju.
Gatavību piešķirt savus karavīrus jaunajai ātrās reaģēšanas vienībai izteikusi jau Vācija, Nīderlande un Norvēģija. Kā norāda portāls „The Local”, atsaucoties uz amatpersonām Vācijas aizsardzības nozarē, tad Vācija šajā vienībā plāno iesaistīt karavīrus no Minsterē izvietotā Vācijas – Nīderlandes korpusa.
Septembrī dalībvalstu līderi vienojās izveidot ātras reaģēšanas vienību, kuras sastāvā būtu aptuveni 4000 karavīru un kam vajadzētu būt pilnībā kaujas spējīgai 2016.gadā, taču otrdien pieņemts lēmums paātrināt šīs vienības izveidi. Lai gan mazākā sastāvā, tai vajadzētu būt kaujas spējīgai jau nākamā gada sākumā.
"Tas padarīs mūs vēl labāk sagatavotus atturēt un aizstāvēties pret jebkuru krīzi gar mūsu robežām," uzsvēra Stoltenbergs.
NATO kopīgajā paziņojumā norādīts arī par plāniem izveidot "vadības un kontroles" elementus "austrumu sabiedroto [NATO dalībvalstu] teritorijā"