ES Kaujas grupa ir gatava uzdevumu veikšanai

NBS
Pēc forsvarsmakten.se materiāliem un intervijas ar ES Kaujas grupas Latvijas kontingenta komandieri pulkvežleitnantu Māri Utinānu
ES Kaujas grupa
Foto: Foto: Aizsardzības ministrija

Aizvadītajā nedēļā noslēdzās Zviedrijas vadītās Ziemeļu Kaujas grupas sagatavošanās posms, kurā mācību „Joint Action” laikā tika pārbaudīta kaujas grupas gatavība sākt dežūru 2015. gadā. Gaisa spēku un Sauszemes spēku vienības tika pārbaudītas 24 stundas diennaktī septiņu dienu garumā. Mācības norisinājās 450 kilometru plašā teritorijā – sākot no Zviedrijas ziemeļos esošās Upsālas līdz pat Hagšultai, kas atrodas dienvidu daļā.

ES Kaujas grupa ir gatava uzdevumu veikšanai

Mācībās “Joint Action 2014” piedalījās septiņu dalībvalstu bruņoto spēku vienības no Zviedrijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Īrijas, Norvēģijas un Somijas, kas uzsāks dežūru Zviedrijas vadītajā Ziemeļu Kaujas grupā vairāk nekā 2 400 karavīru sastāvā.

Mācību scenārijā bija noteikts, ka starp etniskām un reliģiskām grupām ir izcēlies konflikts un ir izsaukta Ziemeļu Kaujas grupa, lai aizsargātu iedzīvotājus un sniegtu atbalstu vietējām varas iestādēm.

„Pēc šīm noslēguma sertifikācijas mācībām ES Kaujas grupa ir gatava uzdevumu veikšanai,” norāda ES Kaujas grupas Latvijas kontingenta komandieris pulkvežleitnants Māris Utināns, kas vienlaikus ieņem arī Ziemeļu Kaujas grupas štāba priekšnieka vietnieka amatu.

Strādājot krīzes rajonos un konfliktu zonās, būtiski ir ticēt savām spējām, blakus esošajiem kolēģiem, kā arī vadībai. Tādēļ mācību laikā tika strādāts pie vienības saliedēšanas. Mācību „Joint Action 2014” galvenais uzdevums bija panākt visu iesaistīto vienību izcilu sadarbību un ES prasību izpildi.

 Pulkvežleitnants M.Utināns ir gandarīts, ka Latvijas karavīriem bija iespēja sadarboties ar kolēģiem no citām valstīm, lai pārbaudītu komunikāciju vienību starpā, kā arī informācijas apmaiņu starp štābiem, kas ir būtiski, pildot dienesta pienākumus ES Kaujas grupas sastāvā.]

„Šīs bija labas mācības, un kaujas grupas vienība nedēļas laikā sasniedza milzīgu progresu. Bija ļoti patīkami vērot, kā vienības darbība kļuva arvien saskaņotāka,”  uzsver mācību „Joint Action 2014” vadītāja vietnieks pulkvežleitnants Olofs Johansons.

„Ziemeļu Kaujas grupai jābūt spējīgai darboties kā miera uzturētājam un novērst konfliktu veidošanos. Tai jābūt spējīgais sniegt atbalstu humanitārajām operācijām, evakuācijai, rekonstrukcijai un sniegt padomus militāros jautājumos,” norāda armijas komandieris ģenerālmajors Anders Brenstroms.

„Mācības bija ļoti komplicētas, jo tajās darbojās daudz iesaistīto elementu – karavīri no septiņām valstīm, kopumā vairāk nekā 2 400 cilvēku, turklāt lielās distances dēļ tika izveidota ļoti sarežģīta apgādes ķēde, tādējādi maksimāli pietuvinot tās reālajai kaujas grupas darbības vides specifikai,” skaidro pulkvežleitnants M.Utināns. „Tika nodrošināta apgāde ar gaisa transportu, tādējādi sniedzot iespēju pārbaudīt reālo situāciju.”

Apmācību process, kas ilga visu šo gadu, sniedzis karavīriem iespēju pilnveidot savu pieredzi un zināšanas, kuras vēlāk varēs tikt pielietotas, pildot savus dienesta pienākumus. Karavīri tika apmācīti sniegt veselības aprūpi, veikt atmīnēšanas darbus, kā arī pilnveidoja prasmes mediju treniņos.

Jau ziņots, ka ES Kaujas grupa uzsāks dežūru 2015. gada pirmajā pusē. Atrodoties dežūrā, tā būs spējīga desmit dienu laikā sākt militāru operāciju, kā arī uzturēt sevi vismaz 30 dienas bez papildu apgādes, bet līdz 120 dienām – ar papildu apgādi.

Latvijas kontingentu veido aptuveni 160 karavīri – kājnieku rota ar kaujas atbalsta elementiem un štāba personālsastāvs desmit karavīru sastāvā, kas dienesta pienākumus pildīs kaujas grupas ātrās reaģēšanas vienībā, tādējādi sniedzot ieguldījumu starptautiskās drošības stiprināšanā un ES krīžu pārvarēšanā.

„Atrodoties dežūrā kaujas grupā, Latvijas karavīri, tāpat kā pārējo sešu dalībvalstu kolēģi, turpinās kaujas spēju un prasmju uzturēšanu, piedaloties dažādās nacionāla un starptautiska līmeņa mācībās,” norāda pulkvežleitnants M.Utināns, skaidrojot kaujas grupas uzdevumus dežūras laikā.

ES Kaujas grupas tika izveidotas 2004. gadā, kad ES Militārā komiteja apstiprināja ES Kaujas grupu koncepciju. ES Kaujas grupas pilnu kaujas gatavību sasniedza 2007. gada sākumā.

To galvenais uzdevums ir sniegt palīdzību ES dalībvalstīm un citām valstīm, kas lūdz palīdzību, un kurās rodas krīzes situācija, kuru nav iespējams atrisināt diplomātiskā ceļā, vai arī, ja izceļas ārēji vai iekšēji militāri draudi, nemieri un konflikti.

Latvija paziņoja par nodomu iesaistīties ES Kaujas grupu veidošanā 2004. gada 22. novembrī, kad notika pirmā militāro spēju pieteikšanas konference.

Dalies ar šo ziņu