„NATO galvenā atbildība ir aizstāvēt sabiedrotos pret jebkādiem stratēģiskiem un nekonvencionāliem draudiem,” Militārās komitejas sanāksmē Viļņā, kurā piedalījās arī Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, sacīja NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Knuts Bartels. „Tālab Aliansei nepieciešami īstie spēki, īstais ekipējums īstajā vietā un laikā.”
NATO militāro vadību uzņemsies čehu ģenerālis
Lai nodrošinātu NATO atbildi uz jaunajiem draudiem, būs nepieciešams veikt detalizētu analīzi, lai nodrošinātu, ka sabiedroto spēki ir ilgtspējīgi, gatavi reaģēt un uzticami.
Velsas samitā NATO valstu un valdību vadītāji, apstiprinot Alianses reaģēšanas plānu, vienojās par virkni pasākumu, kas sekmēs turpmāku alianses spēju attīstību un palīdzēs reaģēt uz mainīgo drošības vidi. Tika panākta vienošanās par NATO reaģēšanas spēku efektivitātes paaugstināšanu un ļoti augstas kaujas gatavības spēku izveidošanu, kas savlaicīgi spētu reaģēt uz potenciālu krīzi un varētu tikt izvērsti ļoti īsā laikā ar vienkāršotu procedūru.
„NATO bruņoto spēku komandieri ir piemērotākie eksperti, kas var pieņemt šādus lēmumus un plānot turpmāko rīcību reaģēšanas plāna ieviešanai,” sanāksmē sacīja Lietuvas prezidente Daļa Gribauskaite. „Laika nav daudz. Pēdējā pusgada laikā drošības vide ir nozīmīgi mainījusies, un mums atbilstoši jāreaģē.”
Galvenie sarunu temati, ko bruņoto spēku komandieri pārrunāja, bija reģionālie drošības izaicinājumi Krievijā un Ukrainā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, kā arī Āzijā un Klusā okeāna reģionā. Šie ir ļoti būtiski reģioni, ņemot vērā nestabilitātes pieaugumu pie NATO robežām, kas var ietekmēt Alianses drošību gan tieši, gan ar asimetrisko draudu starpniecību. Bruņoto spēku komandieri norādīja uz draudiem, ko rada konflikti, kuros iesaistījušās ne tikai valstis, bet arī teroristu un separātistu organizācijas, un uzsvēra, ka Aliansei jāmeklē iespējas nogludināt šos konfliktus, lai novērstu nestabilitātes palielināšanos.
Tāpat Militārā komiteja izteica atzinību simtiem tūkstošu karavīriem un civilajam personālam, kas devuši ieguldījumu starptautiskajā operācijā Afganistānā pēdējo 13 gadu laikā. „Viņu ieguldījums un upuri ir padarījuši pasauli drošāku,” sacīja ģenerālis K.Bartels.
28 NATO dalībvalstu bruņoto spēku komandieri Militārās komitejas sanāksmē ievēlēja ģenerāli Petru Pavelu, Čehijas Bruņoto spēku komandieri, par NATO Militārās komitejas jauno priekšsēdētāju. Viņš stāsies amatā 2015. gada jūnijā, nomainot līdzšinējo priekšsēdētāju, Dānijas ģenerāli Bartelu. Ģenerālis Pavels uzsvēra, ka šis balsojums pierāda – čehu karavīri 15 gadus pēc pievienošanās NATO ir spējuši sevi pierādīt.
Militārās komitejas priekšsēdētāja amatu ieviesa 1963. gadā, un kopš tā laika šajā amatā ir bijuši iecelti 17 virsnieki no Vācijas, Lielbritānijas, Kanādas, Norvēģijas, Itālijas, Beļģijas, Nīderlandes un Dānijas.
Militārā komiteja bruņoto spēku komandieru līmenī parasti tiekas trīs reizes gadā, tādējādi nodrošinot Ziemeļatlantijas Padomei informatīvo atbalstu svarīgos militāros un drošības jautājumos, lai Alianse varētu efektīvi reaģēt uz globālajiem drošības izaicinājumiem. Divas Militārās komitejas sanāksmes notiek NATO štābā Briselē, savukārt vienu sanāksmi pēc rotācijas principa organizē kāda no NATO dalībvalstīm.