Poligoni kļuvuši par patvērumu apdraudētajām sugām

Sargs.lv

Poligoni kļuvuši par patvērumu apdraudētajām sugām

Daudzi ir pārsteigti, uzzinot, ka poligonos – vienalga, vai tie atrodas mežos, jūras krastā vai atklātos laukos – sastopamas daudzas apdraudētās sugas, gan augi, gan dzīvnieki, turklāt tieši tāpēc, ka šīs teritorijas apsaimnieko karavīri. Poligoni vairākās NATO valstīs ir ne tikai aizsargāti kā militārās apmācības vietas, bet arī kalpo bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.

Pavisam negaidīti atklājies, ka tanku atstātās rises un sprādzienu bedres nemaz netraucē augiem un dzīvniekiem, kuri par mājvietu izvēlējušies poligonus, kuru atrašanās vieta un platība nemainās, turklāt apmācības notiek neregulāri. Tāpēc poligoni Eiropā un Ziemeļamerikā var lepoties ar retiem augiem, putniem un zvēriem – iespējams, pateicoties tam, ka poligons plašākais sabiedrībai nav pieejams.

Piemēram, ASV vairāk nekā 20% apdraudēto sugu sastopamas Aizsardzības ministrijas pārvaldījumā esošajās zemēs, lai gan tās sastāda tikai 3% no valstij piederošajām zemēm. Saskaņā ar nevalstiskās organizācijas „NatureServe” datiem 476 sugas, kas vēl nav uz izmiršanas robežas, bet ir apdraudēto skaitā, sastopamas ASV poligonos.

Polijā pēc plašiem 2007.gadā veiktajiem pētījumiem noskaidrojās, ka militārās mācības neatstāj gandrīz nekādu negatīvu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību.

„Polijas poligoni atrodas mežos, un tajos vienmēr ir bijusi ierobežota saimnieciskā darbība,” paskaidro pulkvedis Pjotrs Soltikjevičs, Polijas Aizsardzības ministrijas Vides aizsardzības un analīzes departamenta vadītājs. „Tādēļ šī ir lieliska vide, lai te augtu un attīstītos dažādi biotopi, kam saimnieciski apsaimniekotā vidē nav izredžu izdzīvot.”

ASV ir viena no daudzajām valstīm, kas sākusi aktīvi apmācīt karavīrus vides aizsardzības jautājumos.

„Apzināšanās un izglītošana ir atslēga uz dabas aizsardzību,” paskaidro Neits Veilans, NATO Vides izglītības speciālistu komandas vadītājs. „Tas nozīmē, ka mēs apmācām karavīrus un militārās vienības vides aizsardzības jautājumos, lai poligonos viņi domātu ne tikai par militārajām mācībām, bet atcerētos arī par vidi. Karavīram ir jāzina un jāievēro dabas aizsardzības likumi un noteikumi. Tāpat mums ir jāapzinās, ka poligoni daudzās valstīs ir kļuvuši par bioloģiskās daudzveidības saliņām.”

„Mūsuprāt, vislabākā vides aizsardzība ir laicīgi nodrošināta ekoloģiskā izglītība,” saka pulkvedis Soltikjevičs, piebilstot, ka pirms militārajām mācībām komandieris iekļauj instruktāžā norādījumus par īpaši aizsargājamajiem augiem un to vietu kartē. „Ne visi piekrīt šiem nosacījumiem, norādot, ka bruņotie spēki nav radīti, lai aizstāvētu dabu. Tomēr mēs esam vienojušies, ka visiem nāks par labu, ja dabas resursi tiks izmantoti saprātīgi.”

Vides aizsardzībai poligonos ir divas puses – pat labākie karavīru nodomi var izrādīties nepietiekami, ja tos nenostiprinās ar likumiem; savukārt pārāk striktas likumdošanas normas var mazināt motivāciju sargāt dabu.

Saskaņā ar pulkveža Soltikjeviča un viņa Austrijas kolēģa pulkvežleitnanta Erharda Sillera teikto,

galvenais iemesls, kāpēc poligonos tik labi saglabājusies dabas daudzveidība, ir tas, ka šajos apvidos ir ļoti ierobežota cilvēku ietekme uz dabu.

„Ir arī citi nozīmīgi nosacījumi,” piebilst pulkvežleitnants Sillers. „Pirmkārt, poligonos nenotiek lauksaimniecības darbi. Otrkārt, tanku izbrauktajās vietās flora regulāri atjaunojas. Treškārt, netiek veikta zemes mēslošana, nedz izcirsti koki komerciāliem nolūkiem. Poligonus parasti ļoti rūpīgi uzmana, tajos nenotiek nekas neatļauts un neparedzēts.”

Viens no lielākajiem draudiem poligoniem ir militāro spēku samazināšana un zemju pārdošana. Mazāks militāro mācību skaits var apdraudēt arī bioloģisko daudzveidību. „Austrijā tāpat kā citās valstīs ekonomiskie iemesli bieži vien ir svarīgāki nekā rūpes par vidi,” norāda pulkvežleitnants Sillers.

Pēc nato.int materiāliem

Dalies ar šo ziņu