Ar militāro kuģu parādi atklāj Latvijas armijas Kara flotes simtgades svinības

NBS
Sargs.lv
Jūras spēki
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

9. augstā, par godu Latvijas armijas Kara flotes simtgadei, Rīgas jūras līcī notika militāro kuģu parāde. Kuģu parādi pieņēma Valsts prezidents Egils Levits un tajā piedalījās aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, Jūras spēku komandieris flotiles admirālis Ingus Vizulis un aicinātie viesi.

Ar militāro kuģu parādi atklāj Latvijas armijas Kara flotes simtgades svinības

“Jūras spēkiem ir milzīga nozīme Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā. Un absolūti nepieciešami jebkurai valstij ir aizsardzības spēki, aizsardzības sistēma. Bez aizsardzības mums nav savas valsts. Neatkarīgi no tā, kāda ir starptautiskā situācija. Latvijas valsts ļoti augstu novērtē jūsu darba spējas un to, ka jūs ar savu patriotismu, savu profesionalitāti nodrošiniet mūsu aizsardzības spējas. [..] Mēs esam droši mūsu Latvijas valstī un mēs varam uz jums paļauties. Liels paldies jums par to. Latvijas valsts jūs godā,” uzrunājot klātesošos, norādīja Latvijas valsts prezidents E. Levits.

Turpinot tradīciju, Valsts prezidents svinīgajā ceremonijā Jūras spēku karoga kātā iedzina sudraba piemiņas plāksni “Kara flotei 100”.  

“Ir ļoti aizkustinoši redzēt, ka Latvijas Jūras spēki ar katru gadu paliek stiprāki. Jūs sniedzat ne tikai drošību mūsu valstij un mūsu tautai, bet jūs arī stipriniet mūsu identitāti. Jūs veidojat tālāk to seno nacionālo tradīciju, kas ir jebkurai nācijai, kas ir jūras nācija. Mēs esam jūras nācija, un šodien mēs patiesībā svinam ne tikai mūsu Jūras spēku svētkus, bet mēs svinam mūsu Baltijas jūras identitāti. Turiet augstu šo karogu, lai mūsu Jūras spēki ir stipri. Lai Latvijas identitāte paliek arvien stiprāka, lai tā zeļ un plaukst,” uzsvēra aizsardzības ministrs A. Pabriks.

Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants L. Kalniņš Latvijas armijas Kara flotei simtgadē vēlēja attīstību, izaugsmi un turēt Jūras spēku karogu tik pat augstu, kā tas ir turēts līdz šim. Ģenerālleitnants L. Kalniņš izteica gandarījumu par Jūras spēku dienošajiem jūrniekiem un viņu veikumu.

“Kara flote atzīmē savu simtgadi un jūtos pagodināts. Mēs tiešām esam pārmantojuši gan Kara flotes nosaukumu, gan arī tradīcijas, kā vienības karogu, kas ir ļoti svarīga Jūras spēku sastāvdaļa. Karogs ir vēsturisks mantojums, kas Kara flotei tika pasniegts 1938. gada 15. jūlijā. Sajūtas ir labas un esmu lepns,” sacīja Jūras spēku komandieris flotiles admirālis Ingus Vizulis.

Kuģu parādē piedalījās Jūras spēku štāba un apgādes kuģis A-53 "Virsaitis", apgādes kuģis A-90 “Varonis”, mīnu kuģi M-04 "Imanta" un M-05 "Viesturs", patruļkuģi P-08 "Jelgava" un P-09 "Rēzekne", kā arī sabiedroto valstu jūras spēku kuģi – Zviedrijas daudzfunkcionālā korvete “Helsingborg”, Somijas mīnu licējs “Pyharanta”, Vācijas apgādes kuģis "Werra", Igaunijas štāba un apgādes kuģis “Wambola”, Lietuvas pretmīnu cīņas kuģis “Selis” un Polijas meklēšanas un glābšanas kuģis “Lech”.

Svētku pasākumi turpināsies arī 10.augustā. Rīgas Doma baznīcā plkst. 10.00 notiks ekumēniskais dievkalpojums, pēc kura Jūras spēku un ārvalstu kuģu apkalpe Jūras spēku orķestra pavadībā dosies nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. Plkst. 12.00 izskanēs Jūras spēku orķestra koncertprogramma.

Savukārt plkst. 14.00 Rīgas Meža kapos norisināsies atceres pasākums par godu Latvijas kara flotes komandierim admirālim Teodoram Spādem (1981-1970) un Jūras spēku komandierim jūras kapteinim Ilmāram Lešinskim (1957-2013), kurš bija Jūras spēku komandieris no 1999. gada līdz 2005. gadam.

Svētku laikā ikviens iedzīvotājs varēs apmeklēt gan Latvijas, gan sabiedroto valstu kuģus. Rīgas Pasažieru termināļa piestātnē kuģus būs iespējams apskatīt 10. un 11. augustā no plkst. 12.00 līdz 17.00.

Par Kara flotes dibināšanas dienu oficiāli tiek uzskatīts 1919. gada 10. augusts, kad pie Latvijas armijas Virspavēlnieka štāba tika nodibināta Jūras nodaļa. Brīvības cīņu laikā (1918-1920) īpaši spilgti parādījās nepieciešamība izveidot jaunajai Latvijas valstij pašai savu Kara floti. Kara darbībā  tika iesaistīti privāti tirdzniecības kuģi, kuteri, tvaikoņi un velkoņi.  

1921. gada 12. jūnijā  ūdenī tika nolaists pirmais Latvijas Kara flotes kuģis “Virsaitis”, kas vēlāk pildīja flagkuģa funkcijas.  Saskaņā ar Tautu Savienības 1920. gada oktobra nosacījumiem, Latvijai tika atļauts izveidot un uzturēt Kara floti. Jūras pārvaldi likvidējot, pie  galvenā štāba priekšnieka tika saglabāts viens sevišķu uzdevumu virsnieks jūras lietās. Šajā amatā iecēla jūras kapteini grāfu Arčibaldu Keizerlingu (admirālis kopš 1927. gada). 

1924. gadā ar Valsts prezidenta pavēli atsevišķās flotes vienības tika pārdēvētas par Jūras krastu aizsardzības eskadru, par kuras komandieri iecēla jūras kapteini A.Keizerlingu, savukārt 1931. gada 19. septembrī par eskadras komandieri iecēla komandkapteini T. Spādi.

Kara flotes galvenie uzdevumi tolaik bija aizsargāt piekrasti ar mīnām, kustīgu piekrastes artilēriju, zemūdenēm, lidmašīnām, torpēdām, kā arī ar viegliem ātršāvēju lielgabaliem bruņotiem ātrgaitas kara kuģiem.

Pēc Latvijas okupācijas un iekļaušanas PSRS lielākā daļa Kara flotes kuģu un zemūdeņu tika iznīcināta vai arī aizgāja bojā Otrā pasaules kara laikā. Latvijas armijas Jūras spēku atjaunošanas diena ir 1992. gada 11. aprīlis, kad notika svinīgā karoga pacelšana uz pirmā atjaunotā flotes kuģa “Sams”.

 

Dalies ar šo ziņu