Latvijas armijas simtgadei veltīti ne tikai vērienīgi pasākumi, bet arī simtgades “Brīvības garša”

Dzīvesstils
Sargs.lv
alus
Foto: Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

18. jūnijā Aizsardzības ministrijā norisinājās Latvijas armijas simtgadei veltīta preses konference, kurā piedalījās Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, Nacionālo bruņoto spēku orķestra galvenais diriģents kapteinis Andis Karelis, Cēsu kauju simtgades atceres pasākuma organizators Renārs Sproģis, kā arī Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis.

Latvijas armijas simtgadei veltīti ne tikai vērienīgi pasākumi, bet arī simtgades “Brīvības garša”

Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants L. Kalniņš norāda, ka šis gads ir bagāts ar simtgades jubilejām – tik tikko kā tika atzīmēta Latvijas Gaisa spēku simtā gadadiena, bet jau 10. augustā savu 100. gadadienu atzīmēs Latvijas Jūras spēki. Ģenerālleitnants pauda pateicību pašvaldībām par iesaisti Latvijas armijas simtgades pasākumu organizēšanā savās teritorijās visa gada garumā, atzīmējot Latvijas Neatkarības kara gaitu un nozīmīgākās kaujas.

“Man ir liels prieks par pašvaldību atbalstu Latvijas armijas simtgades atzīmēšanā, jo tā ir Latvijas sabiedrības izpausme. Bet vēlos atzīmēt, ka lielākā kulminācija ir gaidāma 6. jūlijā, kad atzīmēsim Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dzimšanas dienu Rīgā, Krastmalā,” preses konferencē norādīja ģenerālleitnants L. Kalniņš.

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku oficiālā gadadiena ir 10. jūlijā, bet vērienīgās Latvijas armijas simtgades svinības norisināsies 6. jūlijā 11. novembra krastmalā, Rīgā. Latvijas armijas simtgades svinībās būs vērojams vērienīgs koncerts, kas sastāvēs no četriem lieliem blokiem, lai atainotu simt gadu vēsturi caur mūziku.

Koncertā piedalīsies visu žanru mākslinieku, kā Žoržs Siksna, Aija Andrejeva, Dainis Skutelis, vīru kopa “Vilki”, Nacionālo bruņoto spēku orķestri, kā arī Kanādas bruņoto spēku Centrālais orķestris, un daudzi citi. Koncerta starplaikos būs vērojami dažādi paraugdemonstrējumi, kā arī būs izvietots militārās tehnikas displejs. Simtgades svinības noslēgsies ar zaļumballi Krastmalā.

“Tie būs svētki sabiedrībai, tautai un armijai. Es ceru, ka ar šīm svinībām iedibināsim tradīciju – pirmajā jūlija nedēļas nogalē svinēt Neatkarības kara svētkus. Šajā dienā apmeklētāji varēs aplūkot militāro displeju, kur tiks pārstāvētas visas mūsu vienības un mūsu sabiedrotie. Bet galvenā dāvana sabiedrībai būs koncerts,” uzsvēra Nacionālo bruņoto spēku orķestra galvenais diriģents A. Karelis.

Ļoti aktīvi svinību organizēšanā iesaistās arī privātuzņēmēji, nevalstiskās organizācijas un Latvijas sabiedrība.

Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem simtgadē ir veltījis īpašu dāvanu – alu “Brīvības garša”. Kopumā ir saražoti 2500 jubilejas brūvējumi. Pats Valmiermuižas saimnieks uzvēra, ka vēlējies radīt tradicionālu alus garšu tumšā dzintara krāsā, kas vislabāk raksturotu brīvības garšu.

Alus raudzēšanā un pudeles dizaina izveidē arī piedalījās Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants L. Kalniņš. Valmiermuižas alus darītavas saimnieks A. Ruņģis ģenerālleitnantam uzdāvināja pirmās 100 “Brīvības garša” pudele. “Vēlos teikt lielu paldies ģenerālleitnantam Leonīdam Kalniņam, kurš piedalījās alus raudzēšanā un dizaina izstrādāšanā. Tāpēc, līdzīgi kā pirms 100 gadiem, kad par uzvarām iedzīvotāji apsveica karavīrus ar visu labāko, kas atrodams pagrabā, es vēlos pirmās 100 “Brīvības garša” pudeles pasniegt Kalniņa kungam. Lai arī šodien mēs svinētu uzvaru un svinētu brīvību,” sacīja A. Ruņģis.

Savukārt atzīmējot Cēsu kauju atceres simtgadi, 22. jūnijā Cēsīs, visas dienas garumā, norisināsies vērienīgi pasāki – militārā parāde, militārās tehnikas displejs, paraugdemonstrējumi, koncerts un zaļumballe. Centrālais Cēsu kaujas atceres pasākums būs kaujas rekonstrukcija. Kā preses konferencē norādīja Cēsu kauju simtgades atceres pasākuma organizators Renārs Sproģis, kaujas rekonstrukcija būs vērienīgākais šāda veida pasākums Austrumeiropā,  kurā piedalīsies 150 rekonstruktoru no Baltijas valstīm, kā arī 100 kadeti. Cēsu kaujas rekonstrukcijas izveidē piesaistīti vairāki režisori un tuvcīņu horeogrāfi no Latvijas un Igaunijas. Kā norādīja R. Sproģis, šis ir viens no vērienīgākajiem Latvijas kultūrvēstures šā gada notikumiem, kurā, kopā ar brīvprātīgajiem dalībniekiem un māksliniekiem, iesaistīti nepilns tūkstotis cilvēku.

Dalies ar šo ziņu