12. jūnijā notika atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgā atklāšana Rīgas Brāļu kapos. Atklāšanas ceremonijā piedalījās Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts – Bogdanovs.
Pabriks: Atjaunotais krusts Brāļu kapos simbolizē ticību sev un savai valstij
“Ienākot šeit, Brāļu kapos, kas blakus Latvijas Brīvības piemineklim ir viens no spēcīgākajiem mūsu valsts simboliem, mani pārņem milzīga pateicība. Pateicība tiem, kas šeit atdus. Viņi ir devuši jēgu mums dzīvot savā brīvajā un demokrātiskajā valstī. Viņi ir pierādījuši un parādījuši, ka ir dzīvojuši jēgpilnu dzīvi. Tā pat arī šī simboliskā vieta – Brāļu kapi, kur atjaunots simbols – krusts. Šis simbols ļauj mums sajust saikni starp dzīvajiem un mirušajiem. Šeit mēs esam vienoti. Šeit ir tā nepārtrauktā saikne, kas mums ļauj klusumā padomāt, kāpēc esam šeit, padomāt par to, kas būs aiz mums. Ja šis atjaunotais krusts simbolizē ticību - ticību savai valstij, ticību sev un ticību Dievam, tad šeit esošā mūžīgi liesmojošā uguns simbolizē mūsu sirdi, tā ļauj liesmot mīlestībai pret savu valsti, savu nāciju, savu dzimteni. Šie simboli atgādina, ka mūsu dzīvei ir jēga,” uzrunājot klātesošos, sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī zem Mātes Latvijas tēla atrodas krusts, kas izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismo.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.