Kurzemes atbrīvošanas 100. gadadienā uzsver, ka Latvija vienmēr būs aizsargāta

Latvijas Neatkarības karš
Skrunda
Foto: Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

3. martā Skrundas novadā notika vairāki pasākumi par godu Kurzemes atbrīvošanas sākuma 100. gadadienai. Svinīgajos pasākumos piedalījās aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris pulkvedis Andris Rieksts, Jaunsardzes un informācijas centra direktors pulkvežleitnants Aivis Mirbahs, karavīri, zemessargi un jaunsargi.

Kurzemes atbrīvošanas 100.gadadienā uzsver, ka Latvija vienmēr būs aizsargāta

Pieminot Neatkarības kara dalībniekus, notika ikgadējais vēstures izziņas pārgājiens “Pa Oskara Kalpaka bataljona pēdām”. Pārgājiena laikā no Rudbāržu muižas līdz Kojas upes tiltam Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes zemessargi bija nodrošinājuši dažādas aktivitātes.

“Kalpaks bija varonīgs virsnieks un karavadonis. Es vēlētos uzsvērt trīs viņa īpašības – spēju uzņemties iniciatīvu, uzņemties atbildību un spēju rīkoties sabiedrības labā. Pārformējot to uz šodienu, uz šīm trīs  īpašībām balstās pilsoniskais patriotisms. Ar Jaunsardzes un valsts aizsardzības mācības starpniecību pilsonisko patriotismu vēlamies attīstīt ikkatrā Latvijas jaunietī. Ja jums šķiet, ka pirms 100 gadiem patrioti bija vairāk vajadzīgi nekā tagad un būt par patriotu bija vieglāk, jo bija karš - man jāsaka, ka maldāties. Šodien patriotisms ir vajadzīgs vairāk nekā jebkad, jo tieši tas atturēs citus, kas kāro pēc mūsu valsts, šeit nākt. Ejot pa Kalpaka pēdām, novēlu ikvienam aizdomāties, kādu atbildību un  iniciatīvu esat uzņēmušies, lai darītu kaut ko savas skolas, pašvaldības un valsts labā,” uzrunā norādīja Jaunsardzes un informācijas centra direktors pulkvežleitnants A. Mirbahs.

Pasākuma laikā Skrundas novada Lēnās pie Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas vietas – Memoriālās sienas – svinīgo solījumu deva vairāk nekā 200 Jaunsardzes 1. novada nodaļas jaunsargu, bet svinīgo zvērestu – seši Zemessardzes 45. kaujas nodrošinājuma bataljona zemessargi.

“Skatoties uz jums, jaunsargi un zemessargi, mēs varam priecāties, jo jūsu acīs un sirdī deg liesma par Latvijas valsti. Tik ilgi, kamēr jūs turēsiet svētu ideju par brīvu Latviju, mēs varēsim būt droši par Latvijas valsti, tās nākotni un izaugsmi!” uzrunājot klātesošos, uzsvēra aizsardzības ministrs A. Pabriks.

“Latvija ir bijusi aizsargāta, Latvija ir aizsargāta un Latvija būs aizsargāta! Tam mēs šodien bijām liecinieki, redzot kā vairāk nekā 200 jaunsargu dod svinīgo solījumu, Zemessardzes 45. bataljonam kļūstot par nodaļu spēcīgākam. Novēlu jaunsargiem izaugt Latvijai un zemessargiem - kalpot Latvijai, ” uzrunā norādīja Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris pulkvedis A. Rieksts.

1919. gada 3. martā Rudbāržos sākās Latvijas atbrīvošana pulkveža Oskara Kalpaka vadībā. Pēc nemitīgi zaudētām cīņām pret lieliniekiem un atkāpšanos Kalpaka karaspēks sakopoja savus spēkus un devās pretuzbrukumā. 3. martu kalpakieši uzskatīja par sākumu visas Latvijas atbrīvošanai.

1918. gada 18. novembrī svinīgā Tautas padomes sēdē tika pasludināta Latvijas neatkarība. Tomēr idejai par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku bija gan ārēji, gan iekšēji ienaidnieki. Tāpēc gatavība veidot savu valsti Latvijas tautai bija jāpierāda un jāizcīna uzvara Latvijas Neatkarības karā, savu valsti aizstāvot ar ieročiem rokās.

Latvijas armija tika izveidota 1919. gada 10. jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919.gada 11.novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka.

1919. gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3. jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers un 6. jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja Dienvidnieki. 1919. gada 10. jūlijā Pagaidu valdība oficiāli iecēla amatā pirmo armijas virspavēlnieku ģenerāli Dāvidu Sīmansonu, kurš nākamajā dienā izdeva pavēli Latvijas armijai Nr.1.

Atceroties šos nozīmīgos vēsturiskos notikumus, Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki vēlas īpaši godināt to dienu piemiņu un atzīmēt Latvijas armijas un Latvijas Neatkarības kara simtgadi, organizējot plašus pasākumus visā Latvijas teritorijā, hronoloģiski virzoties no pirmajām kaujām Kurzemē līdz Latgales atbrīvošanas kaujām.

 

Dalies ar šo ziņu