Atbalsta zemessargu atbrīvošanu no darba pienākumiem kolektīvo apmācību laikā reizi gadā

Grozījumi Zemessardzes likumā un Darba likumā paredz, ka, sākot ar 2020.gada 1.janvāri, darba devējs vienu reizi gadā attaisnojošu iemeslu dēļ atbrīvo no darba pienākumu veikšanas darbinieku-zemessargu, kurš piecas darba dienas pēc kārtas neveic darba pienākumus, bet gan iesaistās zemessargu kolektīvajā apmācībā, saņemot par to atlīdzību.

Šis gadījums ir raksturojams kā darbinieka darbības visas sabiedrības interesēs, grozījumu nepieciešamību pamato to iesniedzēji.

Tāpat grozījumi paredz, ka darba devējs pēc savas izvēles var izmaksāt atlīdzību darbiniekiem, kurš, iepriekš par to paziņojot, neveic darba pienākumus sakarā ar zemessarga individuālo apmācību vai rezerves karavīra militārajām mācībām.

Saskaņā ar likumprojektiem darba devējiem plānots kompensēt izdevumus, kas tiem radušies, izmaksājot darbiniekiem atlīdzību par atrašanos zemessargu kolektīvajā apmācībā līdz piecām darba dienām kalendārā gada ietvaros Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

Likumā tiks arī noteikts, ka zemessargam var kompensēt transporta izdevumus, kas radušies, izmantojot personīgo vai sabiedrisko transportu (izņemot taksometru) no deklarētās dzīvesvietas līdz noteiktajai dienesta uzdevumu izpildes vai apmācību vietai un atpakaļ.

Zemessargi amata pienākumu izpildes dienās būs tiesīgi saņemt karavīram noteikto uzturdevu vai tās kompensāciju, paredz atbalstītās izmaiņas.

Tāpat Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Militārā dienesta likumā, kas paredz, ka darba devējs vai izglītības iestāde atbrīvo militārajās mācībās iesaukto rezerves karavīru no darba pienākumu pildīšanas vai mācībām, saglabājot līdzšinējo amata vietu vai tiesības turpināt mācības izglītības iestādē. Grozījumi paredz, ka darba devējs var izmaksāt darbiniekam atlīdzību par militārajās mācībās pavadīto laiku.

Likumā tiks arī noteikts, ka, ja karavīram nepiešķir vai anulē drošības sertifikātu darbam ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, pazemina tā kategoriju, par viņa turpmāko dienesta gaitu lems Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris. Pašlaik paredzēts, ka par to lemj Augstākā atestācijas komisija.

Jau ziņots, ka 2017.gada nogalē Ministru kabineta sēdē apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotais informatīvais ziņojums par ekonomisko stimulu izstrādi uzņēmumiem, kas nodarbina zemessargus un rezerves karavīrus, lai motivētu viņu regulāru piedalīšanos Zemessardzes mācībās.

AM mērķtiecīgi strādā pie NBS attīstības, arvien aktīvāk iesaistot zemessargus un rezerves karavīrus militārajās mācībās. Plānots pakāpeniski pāriet uz zemessargu apmācību, organizējot desmit dienu nepārtrauktas mācības, proti, piecas darbadienas un nedēļas nogales pirms un pēc šīm darbadienām, tādējādi nodrošinot katras vienības kaujas spēju stiprināšanai nepieciešamo kolektīvo apmācību.

Lai paaugstinātu bruņoto spēku kaujas spējas, vienlaikus nodrošinot balansu starp valsts aizsardzības vajadzībām, darba devēju un darba ņēmēju interesēm, AM sadarbībā ar citām ministrijām un Latvijas Darba devēju konfederāciju sagatavoja priekšlikumus ekonomiskajiem stimuliem uzņēmējiem, kas motivētu viņu darbinieku regulāru dalību Zemessardzes mācībās.

Saskaņā ar Valsts aizsardzības koncepciju NBS miera laikā uztur 17 500 militāri sagatavotus karavīrus, tai skaitā 8000 zemessargus un 3000 rezerves karavīrus.