Mīlot savu darbu un Latviju

Viedoklis
Sargs.lv
A4F5120E3F4044D18D0551CB33FA2269.jpg

Šomēnes aprit 27 gadi kopš Aizsardzības ministrijas izveides, un gandrīz tik pat ilgu laika posmu darbam ministrijā ir veltījusi Ilze Angere, kas šobrīd ieņem atbildīgo Audita un inspekcijas departamenta direktora vietnieces - ģenerālinspektores amatu. “Man visu laiku ir bijis interesanti, un ir bijis gandarījums,” viņa atzīst. Atzīmējot ministrijas gadadienu, sargs.lv aicināja I. Angeri pastāstīt par savu darba pieredzi un to, kas viņu aizvien motivē ieguldīt savas zināšanas un prasmes tieši aizsardzības nozares attīstībā.

Mīlot savu darbu un Latviju

Kā jūs sakāt strādāt Aizsardzības ministrijā un kad tas bija?

Tas bija 1992. gada pats sākums. Pirms sāku strādāt Aizsardzības ministrijā, mana iepriekšējā darba vieta bija Latvijas Zinātņu akadēmijas Mikrobioloģijas institūts, esmu biologs. Institūts man bija darba vieta gandrīz deviņus gadus – no 1983. gada. 1992. gads bija krīzes gads zinātnei, un man vajadzēja sākt skatīties, ko citu es varētu darīt. Ministrija bija tikko izveidota, un tā dzīvē salikās kārtis, ka sāku tur strādāt par sekretāri, grāmatvedi Bruņojuma un apgādes pārvaldē, kur bija mana pirmā darba vieta ministrijas sistēmā iepirkumu jomā.

Kur toreiz atradās Bruņojuma un apgādes pārvalde?

Tolaik Aizsardzības ministrija atradās Raiņa bulvārī 4, kur tagad ejam uz Valsts administrācijas skolu. Bruņojuma un apgādes pārvalde bija ministrijai otrā pusē, O. Kalpaka bulvārī. Uz pašreizējo ēku Kr. Valdemāra ielā mēs visi pārvācāmies 1994. gadā pēc Krievijas karaspēka izvešanas no Latvijas. Kad karaspēks aizgāja, ēku izremontēja, un visi ministrijas un arī Apvienotā štāba darbinieki pārnāca uz šo ēku kompleksu. No tā laika mana darba vietā arī ir Kr. Valdemāra ielā 10/12.

Kā jūsu karjera attīstījās tālāk?

Šo gadu laikā ir bijušas vairākas reorganizācijas ministrijas sistēmā. Pēc Bruņojuma un apgādes pārvaldes sāku strādāt Finanšu un līgumu departamentā, kur no grāmatvedes kļuvu par vecāko referenti, un sākās mans tiešais darbs saistībā ar iepirkumu veikšanu. Zīmīgs datums bija 1997. gada 11. novembris, kad tiku iecelta nodaļas vadītājas amatā. Tad 2006. gadā kļuvu par departamenta direktori. Departamenti un to nosaukumi mainījās, bet mana joma visu laiku bija iepirkumi un nodrošinājums.

Tā ir ļoti svarīga un atbildīga joma.

Tā ir joma, kurā visi pamana, ja kaut kā trūkst, un neviens neredz, ja viss ir tā, kā vajag (smejas). Tad nākamais amats no 2015. gada 1. augusta man bija Briselē, mūsu pārstāvniecībā NATO un Eiropas Savienībā. Briselē mani darba pienākumi bija saistīti ar pārstāvību un darbību gan NATO komitejās un aģentūrās, gan Eiropas Savienības – Eiropas Aizsardzības aģentūrā un Eiropas Komisijas darba grupās. Daļa pienākumu bija saistīti arī ar iepriekšējo jomu – nodrošinājumu. Mans darba loks bija pietiekami plašs.

Jūsu profesionālajā dzīve visu laiku ir bijusi izaugsme!

Jā, un principā darbs un pienākumi mani arī mudināja papildināt zināšanas. Man tagad ir profesionālais jurista grāds, ko ieguvu paralēli darbam. Man ir arī maģistra grāds biznesa vadībā, kur man jāsaka paldies ministrijas vadībai, ka tā atrada iespēju un es šo grādu varēju iegūt ASV, Monterejas Jūras spēku pēcdiploma apmācības skolā. Darbs ministrijā man ir devis ļoti daudz.

Kas vēl jūs ir motivējis turpināt darbu šajā nozarē?

Man ir visu laiku bijusi sajūta, ka mans darbs ir bijis nozīmīgs ne tikai man, bet ka tas ir arī palīdzējis izveidot un attīstīt Nacionālo bruņoto spēku nodrošinājuma sistēmu. Kad vadīju par nodrošinājumu atbildīgo departamentu, man rūpes sagādāja projektu ieviešana. Tagad redzu, ka šie projekti ir ieviesti, lietas notiek un tas priecē. Man ir prieks par visām tām lietām, kuras tagad ir mūsu bruņoto spēku rīcībā un tiek izmantotas.

Kā jums šķiet, kas ir mainījies aizsardzības jomā šo 27 gadu laikā?

Ir parādījies daudz vairāk kvalifikācijas iespēju. Darba ziņā ir daudz lielāka atbildība par prioritāšu noteikšanu un realizēšanu dzīvē, kā arī mūsu bruņoto spēku nodrošinājuma attīstības konceptuāliem jautājumiem.

Tikko svinējām Latvijas simtgadi, un ir jāiet tālāk. Ko jūs gribētu novēlēt aizsardzības nozares darbiniekiem?

Mans novēlējums nāk no 2014. gada gaismas festivāla “Staro Rīga”. Jēkaba kazarmās bija smilšu objekts, kur cilvēki varēja uzrakstīt savus novēlējumus Latvijai. Viens no tiem bija šāds: “Tikai Latviju, dzimteni savu latvietis mīlēs, līdz apklusīs sirds”. Iedvesmojoties no tā, es gribu novēlēt mīlestību. Mīlestību visā, ko jūs darāt gan ģimenē, gan mājās, gan draugiem, gan darbā. Un, protams,  arī attiecībā uz mūsu valsti – Latviju.

Dalies ar šo ziņu