Izmaiņas likumdošanā: iedzīvotāju pienākumi kara laikā

Sabiedrība
Vitālijs Rakstiņš, AM Krīzes vadības departamenta direktors
Latvija

2018. gada 4. oktobrī Saeima 3. lasījumā atbalstīja grozījumus Nacionālās drošības likumā, definējot visaptverošas valsts aizsardzības pamatprincipus un nosakot iedzīvotāju pienākumus kara laikam. Šī raksta mērķis ir izskaidrot grozījumu būtību.

Izmaiņas likumdošanā: iedzīvotāju pienākumi kara laikā

Atkal grozījumi?

Pēdējo trīs gadu laikā Nacionālās drošības likums (NDL) tika grozīts piecas reizes, pilnveidojot valsts aizsardzības sistēmu, tostarp nosakot NBS pienākumus negaidīta militārā iebrukuma gadījumā nekavējoties uzsākt militārās aizsardzības pasākumus, kā arī deleģējot NBS tiesības pārvarēt slēpto militāro apdraudējumu miera laikā. Paralēli tika grozīti arī citi normatīvie akti, nostiprinot valdības lemtspējas kontinuitāti, izveidojot kara kabinetu un paplašinot virspavēlnieka tiesības. Tāpat tika pilnveidotas normas, atvieglojot sabiedroto spēku ieceļošanu, darbību un uzturēšanos. Varētu rasties jautājums, kāpēc nacionālo drošību regulējošie likumi tiek grozīti tik bieži?

Mūsdienu konfliktos kā viena no hibrīdas karadarbības metodēm (t.s. legal warfare) ir ļaunprātīga likumdošanas nepilnību un neskaidrību izmantošana, lai apšaubītu valsts darbības tiesiskumu, radītu haosu un noslēptu savas darbības, noliedzot starptautisko tiesību pārkāpumus. Tādēļ, lai stiprinātu valsts noturību un mazinātu ievainojamību, mums ir jāuzņemas daudz proaktīvāka loma likumdošanā, regulāri testējot normatīvos aktus un procedūras, lai identificētu ievainojamības veidus, kā arī mācoties no citu valstu pieredzes. Krīzes situācijā, kad lēmumus ir nepieciešams pieņemt steidzami, nav laika tiesību normu interpretācijai, savukārt jebkādu vilcināšanos vai šaubas par kompetenci, tiesībām un pienākumiem var vērst pret valsts aizstāvjiem. Tomēr juridiskā tehnika ne vienmēr ļauj normatīvajos aktos skaidri atrunāt visu soli pa solim.  Tāpat ir atklāts jautājums, vai apdraudējuma situācijā tiktu nodrošināta pieeja aktuālo normatīvo aktu bāzēm? Negaidīta uzbrukuma gadījumā valdība varētu nepaspēt pieņemt attiecīgus lēmumus, tāpēc maksimāli daudz būtu jānosaka un jādeleģē miera laikā. Tāpēc atbilstošas normatīvās bāzes savlaicīga sagatavošana, tiesību un pienākumu skaidra definēšana ir gan priekšnoteikums veiksmīgai visaptverošas valsts aizsardzības plānošanai, gan preventīvs līdzeklis potenciālā agresora atturēšanai.

Grozījumu Nacionālās drošības likumā (NDL) būtība: definē visaptverošu valsts aizsardzību; paredz rezerves karavīru un zemessargu mobilizāciju, negaidot izņēmuma stāvokli; nosaka iedzīvotāju pienākumus un tiesības kara laikā.

Visaptveroša valsts aizsardzība

Citējot NATO ģenerālsekretāru J. Stoltenbergu, hibrīda karadarbība ir visaptverošas valsts iesaistes tumšā puse, jo pretinieks izmanto visus tā rīcībā esošos resursus, gan militāros, gan civilos, gan privāto sektoru u. tml. Tādēļ stāties pretī hibrīdiem un mūsdienu konvencionālajiem draudiem var, tikai iesaistot visu sabiedrību, visas iestādes, visus iedzīvotājus. Tā kā ikviens Latvijas iedzīvotājs var piedalīties valsts aizsardzībā un pretošanās kustībā dažādos veidos un ar dažādiem uzdevumiem, ir fundamentāli svarīgi, lai valsts politika un ar to saistītā normatīvā bāze pilnībā sakristu ar iedzīvotāju darbības iespējām, apmācības un sagatavošanas līmeni.

Jāatzīmē, ka visaptverošas valsts aizsardzības principi jau kādu laiku ir noteikti Satversmes preambulas ceturtajā daļā, proti, Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu. Arī Valsts aizsardzības koncepcijā (VAK) ir noteikts, ka valsts aizsardzība ir beznosacījuma, savukārt katra pilsoņa pienākums ir aizstāvēt valsti un aktīvi vai pasīvi pretoties agresoram (36. punkts). Koncepcijas 23. punktā noteikts, ka neizbēgama militārā drauda gadījumā valsts aizsardzības sistēmai ir jāspēj īstenot aizsardzības pasākumus, organizējot un vadot militāro un civilo pretošanos, valsts varas nepārtrauktu funkcionēšanu un kritiskās infrastruktūras aizsardzību. Lai izpildītu šos VAK uzdevumus, tapuši grozījumi NDL, kas nosaka sekojošo — lai kara, militāra iebrukuma vai okupācijas gadījumā īstenotu visaptverošu valsts aizsardzību līdz brīdim, kamēr tiek pilnībā atjaunotas likumīgās valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas, NBS, valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas, kā arī fiziskās un juridiskās personas veic pasākumus valsts militārai un civilai aizsardzībai un īsteno bruņotu pretošanos, pilsonisko nepakļaušanos un nesadarbošanos ar nelikumīgām pārvaldes institūcijām.

Jāatzīmē, ka visaptverošas valsts aizsardzības pamatprincipi, kas nosaka, ka katram valsts pilsonim ir pienākums un tiesības ar visiem tam pieejamiem līdzekļiem aizsargāt valsti, šobrīd ir noteikti vairāku NATO un Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālajos tiesību aktos1.

Mobilizācija

Mūsdienu militārais apdraudējums ir dinamisks, un tas var attīstīties, sākotnēji neradot nepieciešamību izsludināt izņēmuma stāvokli, balstoties uz izņēmuma stāvokļa izsludināšanas indikatoriem. Tādēļ viens no izaicinājumiem līdzšinējā tiesiskajā regulējumā bija zemessargu un rezerves karavīru operatīvā iesaiste NBS kaujas struktūrā negaidīta apdraudējuma sākotnējā fāzē. Tas būtu panākams ar zemessargu un rezerves karavīru mobilizāciju apdraudējuma pārvarēšanai pirms izņēmuma stāvokļa izsludināšanas vai kara laika iestāšanās. Tādēļ ar grozījumiem NDL tiks noteikts sekojošais:

■ mobilizācija attiecas tikai uz zemessargiem un rezerves karavīriem;

■ mobilizācija nav saistīta ar speciālo tiesisko režīmu (izņēmuma stāvokļa darbību), bet ir īstenojama paaugstināta militāra apdraudējuma gadījumā;

■ mobilizācijas ietvaros zemessargi un rezerves karavīri ir iesaistāmi tikai  Valsts aizsardzības plānā un tam pakārtotajā Valsts aizsardzības operatīvajā plānā noteikto uzdevumu izpildē;

■ šāds Ministru kabineta lēmums ir spēkā uz 72 stundām;

■ nekavējoties tiek informēta Saeima, kas izskata izsludinātās militārās mobilizācijas pamatotību;

■ Valsts apdraudējuma situācijai pasliktinoties, Ministru kabinets minēto 72 stundu laikā lemj par speciālā tiesiskā režīma ieviešanu, tai skaitā vispārējo mobilizāciju.

Grozījumi par mobilizāciju vēl nav stājušies spēkā, bet stāsies spēkā vienlaikus ar identiskiem grozījumiem Mobilizācijas likumā, kuri pašreiz tiek virzīti izskatīšanai Saeimā.

Pienākumi kara laikā

NDL tika papildināts ar 25.1 pantu, laikus paredzot iedzīvotāju pienākumus kara vai militāra iebrukuma gadījumā. Proti, īstenojot visaptverošu valsts aizsardzību, iedzīvotājiem ir šādi pienākumi:

1) pildīt uzdevumus, ko dod NBS un to uzdevumu izpildē atbalstu sniedzošās NATO vai ES dalībvalstu bruņoto spēku vienības, kuras īsteno Latvijas valsts militāro aizsardzību, kā arī citas par valsts apdraudējuma pārvarēšanu atbildīgās valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas. Ar pienākumu «pildīt par valsts apdraudējuma pārvarēšanu atbildīgo valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju dotos uzdevumus» tiek saprasts pienākums pildīt mobilizācijas pieprasījumus, Ministru kabineta rīkojumā par izņēmuma stāvokli noteiktos fizisko un juridisko personu papildu pienākumus, par apdraudējuma pārvarēšu atbildīgo institūciju rīkojumus un citos likumos2 noteiktos pienākumus rīcībai militāra iebrukuma vai kara gadījumā;

2) nesadarboties ar nelikumīgām pārvaldes institūcijām un agresora bruņotām vienībām, izņemot gadījumus, kad atteikums sadarboties apdraud personas vai tās ģimenes locekļu dzīvību vai brīvību. «Nesadarbošanās» (non-collaboration) grozījumu kontekstā paredz, ka iedzīvotāji veic ikdienas darbības ar nodomu traucēt okupācijas varai realizēt savus plānus, pašizolējoties no okupācijas varas lēmumiem un aktivitātēm, kā arī iespēju robežās nepiedaloties okupācijas varas organizētajās neleģitīmajās vēlēšanās, referendumos vai tautas nobalsošanās.

Jāatzīmē, ka sākotnējā AM virzītajā likumprojekta redakcijā iedzīvotāju pienākumu klāsts bija plašāks, tomēr saskaņošanas rezultātā starptautisko tiesību eks­pertu un juristu iebildumu dēļ daļa no imperatīvajām normām tika pārveidota par iedzīvotāju tiesībām.

Iedzīvotāju tiesības kara laikā

Īstenojot visaptverošu valsts aizsardzību, iedzīvotājiem, ievērojot nacionālo un starptautisko tiesību normas, ir šādas tiesības:

1) īstenot pilsonisko nepakļaušanos, pretdarbojoties nelikumīgām pārvaldes institūcijām un agresora bruņotām vienībām (angļu valodā — civil disobedience). Aktīvā pilsoniskā nepakļaušanās izpaužas kā okupācijas varas izdotu likumu un ierobežojumu neievērošana, masveida streiku rīkošana, atteikšanās dienēt un strādāt nelikumīgo valsts pārvaldes institūciju labā, radot izaicinājumus sabiedriskajai kārtībai un padarot valsts pārvaldīšanu neiespējamu vai ļoti apgrūtinātu, vājinot okupācijas drošības spēku un valdības morāli, kā arī nodarbinot pretinieka resursus un drošības spēkus, tādējādi atvieglojot bruņotās pretošanās operācijas;

2) izrādīt bruņotu pretošanos. Iedzīvotājs bruņotajā pretestībā iesaistās mobilizācijas vai NBS organizētu pretošanās kustību ietvaros, apzinoties drošības riskus un karojot saskaņā ar starptautisko humanitāro tiesību normu nosacījumiem. Iedzīvotāji, kas līdz iekļaušanās brīdim NBS pretošanās sastāvā iesaistās bruņotā cīņā individuāli, starptautisko tiesību ietvaros tiek uzskatīti kā karotāji (belligerent), tomēr neiegūst kaujinieka (combatant) statusu un karagūstekņa tiesisko aizsardzību3. Tieša piedalīšanās karadarbībā ir robežšķirtne tam, vai persona saglabā un bauda civilpersonas statusu;

3) sniegt visu veidu atbalstu pilsoniskās nepakļaušanās un bruņotas pretošanās dalībniekiem, kā arī NBS un to uzdevumu izpildē atbalstu sniedzošo NATO vai ES dalībvalstu bruņoto spēku vienībām, kuras īsteno Latvijas valsts militāro aizsardzību. Brīvprātīgie atbalstītāji slēpti sniedz pretošanās kustībai nodrošinājuma, medicīniskās aprūpes, informācijas, finanšu, sakaru un citu atbalstu, kas parasti ir saistīts ar personu profesionālās nodarbinātības jomu un vietu civilajā sabiedrībā. Lai sekmīgi nodrošinātu bruņotu pretošanos, sagatavošanās priekšdarbi jāplāno jau miera laikā. Attiecīgi ar šiem grozījumiem NBS uz brīvprātības un savstarpējas uzticības pamata turpmāk varēs iesaistīt iedzīvotājus Valsts aizsardzības plānā ietverto pasākumu sagatavošanas un īstenošanas atbalstīšanā jau miera laikā. Piemēram, laikus gatavojot slēpņus (cache), apmācot un sagatavojot iedzīvotājus, veidojot atbalstītāju (auxiliary) tīklus utt.

Liels darbs priekšā

Šie grozījumi Nacionālās drošības likumā, ar kuriem tiek izveidota nepieciešamā normatīvā bāze, ir tikai daļa no pasākumiem ceļā uz visaptverošas valsts aizsardzības sistēmu. Līdztekus AM virza informatīvo ziņojumu par visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanu ar skatu uz nākamo Valsts aizsardzības koncepciju, tostarp paredzot iedzīvotāju, industrijas un nevalstisko organizāciju izglītošanu un sagatavošanu rīcībai krīzes situācijās.  


1 Lietuvā (Likuma par nacionālās drošības pamatiem 7. nodaļas 4. panta sestā daļa nosaka, ja ir noticis iebrukums vai uzbrukums Lietuvas teritoriālajai integritātei vai tās konstitucionālajai kārtībai, pilsoņu un to autonomie veidojumi veic pilsoniskās pretošanās pasākumus — nevardarbīgas pretošanās, nepakļaujas un nesadarbojas ar nelikumīgo administrāciju, kā arī veic bruņotu pretestību), Igaunijā (Igaunijas Konstitūcijas 54. pants nosaka, ka katra pilsoņa pienākums ir būt lojālam pret Igaunijas konstitucionālo kārtību un aizstāvēt Igaunijas neatkarību. Ja nav citu iespēju pretoties vardarbīgam mēģinājumam mainīt Igaunijas konstitucionālo kārtību, katram valsts pilsonim ir tiesības pretoties šādam mēģinājumam pēc savas iniciatīvas) un Somijā (Somijas Konstitūcijas 127. pants nosaka, ka katram Somijas pilsonim ir pienākums piedalīties vai sniegt palīdzību valsts aizsardzībā, kā to paredz likums).

2 mobilizācijas likums, Nacionālās drošības likums, likums «Par ārkārtas situāciju un izņēmuma stāvokli», Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums u.c.

3 jāatzīmē, ka tie iedzīvotāji, kuri, ienaidniekam tuvojoties, spontāni/patvaļīgi ķeras pie ieročiem, lai pretotos iebrūkošajiem bruņotajiem spēkiem, un kuri nav paspējuši iesaistīties regulārās armijas vienībās, ar noteikumu, ka viņi nēsā ieročus atklāti un ievēro kara likumus un tradīcijas, uz to brīdi var iegūt karojošās puses kaujinieka (combatant) aizsardzību.

Dalies ar šo ziņu