Latvija pievienojas ES Pastāvīgam strukturētās sadarbības ietvaram drošībā un aizsardzībā

Nozares politika
LETA
PESCO
Foto: Foto: pixabay

Latvija pievienojusies Eiropas Savienības (ES) Pastāvīgam strukturētās sadarbības (PESCO) ietvaram drošībā un aizsardzībā.

Latvija pievienojas ES Pastāvīgam strukturētās sadarbības ietvaram drošībā un aizsardzībā

Notifikāciju par PESCO drošībā un aizsardzībā izveidi šodien kopīgajā ES Ārlietu un Aizsardzības Padomē parakstīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. Latvija tādējādi kļuvusi par vienu no dibinātājvalstīm.

Ministrijā skaidroja, ka PESCO ir vairāku ES dalībvalstu brīvprātīga vienošanās stiprināt sadarbību Eiropas drošības un aizsardzības jautājumos. PESCO dalībvalstis apņemas veikt atbilstošas finanšu investīcijas aizsardzībā, piemēram, ekipējuma iegādei, koordinēt aizsardzības plānošanu, lai novērstu spēju iztrūkumu un uzlabotu spēku pieejamību krīžu risināšanai ārpus ES.

Sadarbības ietvara uzsākšana ir nozīmīgs solis ES dalībvalstu militāro spēju stiprināšanā. Tas papildinās NATO spējas un sekmēs ES–NATO praktisko sadarbību, norādīja ĀM.

Militāro spēju attīstīšanu ir paredzēts ieviest dažādu projektu veidā, kas tiks izstrādāti līdz gada beigām. Latviju īpaši interesē dalība projektā, kas paredz paātrināt un uzlabot militārā personāla un transporta pārvietošanu Eiropā. Šāds projekts ļautu operatīvi reaģēt uz krīzēm arī uz ES ārējām robežām, pārvietojot militāros spēkus, tostarp NATO spēkus.

Plānots, ka PESCO ieviešana stāsies spēkā pēc juridiska Padomes lēmuma pieņemšanas šī gada decembrī.

Ministrijā norādīja, ka saskaņā ar 2016.gada 15.decembra Eiropadomes secinājumiem par ES Globālās stratēģijas ieviešanu drošības un aizsardzības jomā, kā arī diskusijām 2017.gada 22.jūnija un 23.jūnija Eiropadome vienojās par nepieciešamību uzsākt visas ES dalībvalstis iekļaujošu Pastāvīgo strukturēto sadarbību.

Bergmanis aģentūrai LETA norādīja, ka, parakstot dokumentu par PESCO ieviešanu, Latvijai jau tagad būs jāsāk strādāt pie nacionālā ieviešanas plāna un, iespējams, ka jau decembrī ES tiks apstiprināti pirmie projekti.

Kā jau minēts ĀM paziņojumā, Latvija ir ieinteresēta projektā, kas paātrinātu militārā personāla un transporta pārvietošanu. "Tieši robežu šķērsošanas atvieglošana un vienkāršošana jeb tā sauktā militārā Šengenas zona ir ļoti svarīga un būtiski abām organizācijām - NATO un ES," uzsvēra ministrs.

Bergmanis arī atzīmēja Eiropas aizsardzības fonda nozīmi drošības stiprināšanā, jo tagad tiek lēsts, ka fonda apjoms varētu veidot pat aptuveni miljardu eiro. Šī finansējuma piesaistīšana ļautu stimulēt Latvijas uzņēmumu attīstību.

Ministrs pagaidām konkrētus projektus neminēja, taču uzsvēra, ka ES finansējums nākotnē pavērtu iespēju ieguldīt infrastruktūrā, piemēram ostās un dzelzceļā. Bergmanis pieļāva, ka finansējuma jautājumu apspriešanai būs nepieciešams organizēt tikšanos ar Satiksmes un Finanšu ministrijas pārstāvjiem.

Bergmanis norādīja, ka pagaidām nav aprēķināts, cik lieli līdzekļi fonda veidošanā būs jāiegulda Latvijai.

Dalies ar šo ziņu