Latvijas Republikas Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Militārpersonu izdienas pensiju likumā, lai motivētu karavīrus turpināt profesionālo dienestu pēc iespējas ilgāk, kā arī mudinātu atgriezties profesionālajā dienestā pēc atvaļināšanās.
Aicina atgriezties dienestā
Likuma izmaiņas paredz aprēķināt lielāku izdienas pensiju visiem karavīriem, kuri militārajā dienestā ir nodienējuši ne mazāk kā 25 gadus un tiek atvaļināti, beidzoties līguma termiņam, — viņu izdienas pensijas aprēķinam piemēros 55% bāzi. Izdienas stāžā, kas ļauj pretendēt uz izdienas pensiju, ieskaitīs gan profesionālajā dienestā, gan obligātajā aktīvajā militārajā dienestā nodienēto laiku.
Lai motivētu rezerves karavīrus atgriezties profesionālajā dienestā, likumā paredzēta iespēja pārrēķināt piešķirto izdienas pensiju. Par katru izdienas stāža gadu pēc atjaunošanas aktīvajā dienestā izdienas pensija tiks paaugstināta par diviem procentiem. 10. maijā likumu izsludinājis Valsts prezidents.
Lai precizētu, kas mainās pēc šī likuma pieņemšanas, «Tēvijas Sargs» uz sarunu aicināja Aizsardzības ministrijas Sociālo lietu nodaļas vadītāju Andri Jaško.
— Jāsāk ar to, ka par likumu tika diskutēts ilgu laiku. Šie grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā ir ieviesti tāpēc, lai motivētu karavīrus dienēt maksimāli ilgi, kā arī pēc atvaļināšanās, ja tas ir iespējams, atgriezties profesionālajā dienestā. Pirmkārt, karavīri, kuri ir nodienējuši ne mazāk kā 25 gadus bruņotajos spēkos un kuriem ir beidzies dienesta līguma termiņš, iegūst tādas pašas tiesības kā maksimālā vecuma dēļ atvaļinātie karavīri. Tas nozīmē, ka pensija viņiem tiek rēķināta, sākot no 55% un uz augšu. Līdz šim, ja līguma termiņš ir beidzies, rēķināja 40% no dienesta atalgojuma vidējā apmēra par pēdējiem pieciem gadiem. Obligātais dienests Nacionālajos bruņotajos spēkos līdz šim bija nodalīts, bet tagad tas tiek ieskaitīts Nacionālajos bruņotajos spēkos nodienētajā laikā.
— Tātad, ja cilvēks ir nodienējis 25 gadus, viņam bāze pensijas rēķināšanai būs 55%?
— Jā, jo mūsu mērķis ir motivēt karavīrus dienēt vismaz 25 gadus. Un jau šodien mēs redzam, ka izdienas pensijas pieprasītāju skaits ir būtiski samazinājies, tas nozīmē, ka karavīri izvēlas turpināt militāro dienestu.
Otra lieta ir motivēt tos karavīrus, kuri ir labi speciālisti, bet ir aizgājuši no militārā dienesta un saņem izdienas pensiju, atgriezties dienestā. Tātad, ja viņi ir nepieciešami Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, mēs motivējam viņus atgriezties, pārrēķinot piešķirtās izdienas pensijas. Proti, karavīriem, kuri saņem izdienas pensiju un atgriežas militārajā dienestā, šīs pensijas tiks pārrēķinātas — par katru nodienēto gadu pensija tiks palielināta par 2%.
— Kāds ir bijis prom no dienesta un tagad vēlas atgriezties, kas viņam būtu darāms?
— Ja cilvēks pieņem lēmumu atgriezties dienestā un bruņotie spēki ir gatavi viņu no jauna pieņemt dienestā, atvaļinātais karavīrs vēršas Rekrutēšanas un atlases centrā Rīgā, Krustabaznīcas ielā 9 (tālrunis uzziņām: 67137137; e-pasts uzziņām: rekrutesana@mil.lv; papildu informācija: www.mil.lv/Rekrutesana) vai jebkurā savai dzīvesvietai tuvākajā regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā. Izdienas pensijas saņēmējs par to rakstiski paziņo mums — Aizsardzības ministrijas Sociālo lietu nodaļai (Rīga, K. Valdemāra ielā 10/12; e-pasts SLN@mod.gov.lv; t. 67335197; 67335236). No tās dienas, kad viņš atsāk militāro dienestu, izdienas pensijas izmaksa tiek pārtraukta. Cilvēks sāk no jauna dienestu, nodien attiecīgo periodu, par ko puses ir vienojušās līgumā. Tiklīdz viņš atvaļinās no dienesta, tā atkal mums paziņo, mēs apkopojam visu informāciju par dienesta laiku un atalgojumu, un viņam tiek pārrēķināta izdienas pensija. Izdienas pensijas izmaksa tiek atsākta, bet jau lielākā apmērā.
— Kāds ir minimālais vai maksimālais laiks, kas atgriežoties jānodien?
— Par laiku, kas jānodien pēc atjaunošanās militārajā dienestā, domāju, lems bruņotie spēki. Pašreiz Militārā dienesta likums paredz slēgt līgumu uz pieciem gadiem.
— Cik cilvēku aptuveni varētu atgriezties dienestā?
— Esmu pārliecināts, ka bruņotie spēki izvēlēsies pašus labākos, kuri viņiem ir vajadzīgi. Pašreiz par šādu iespēju ir jau interesējušies piecpadsmit izdienas pensijas saņēmēji, pieļauju, ka interesentu skaits ir krietni lielāks. Tad, kad gatavojām likumprojektu, bija doma, ka vairāki desmiti cilvēku gadā varētu atgriezties dienestā.
— Nosauciet vēlreiz secīgi, kas jāizdara, ja vēlas atgriezties dienestā?
— Jāvēršas Rekrutēšanas un atlases centrā vai tuvākajā vienībā. Ja ir piekrišana un atvaļinātais karavīrs atbilst visām prasībām, lai varētu atsākt dienestu, tad ir jāslēdz līgums un par to jāpaziņo mums. Ir daudz pozitīvu aspektu, kas mudinās bijušos karavīrus atgriezties dienestā. Vispirms materiālajā ziņā karavīrs būs nodrošināts, tas nozīmē, ka viņš atgriežas stabilā vidē un par viņu tiek maksāti nodokļi. Ir garantēts stabils darbs, stabili ienākumi un precīzi nomaksāti nodokļi. Otra svarīga lieta — bruņotie spēki atgūs apmācītu karavīru.
— Vai jūs esat saskāries ar situāciju, ka atvaļinātajiem karavīriem ir grūtības integrēties civilajā vidē?
— Ir informācija par šādām situācijām, ka reizēm ir sarežģīti atrast savu vietu pēc militārā dienesta. Tāpēc mēs — AM Sociālo lietu nodaļa — jau ceturto gadu braucam uz vienībām, skaidrojam šīs lietas, runājam. Semināru organizēšanā esam iesaistījuši Nodarbinātības valsts aģentūras un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālistus, kā arī cieši sadarbojamies ar NBS sociālo darbinieci Elīnu Jurevicu. Karavīram, uzsākot militāro dienestu, ir jāsaprot, ka kādreiz dienests noslēgsies, un tāpēc laikus jādomā, ko darīt pēc tā. Lai radītu šo drošības izjūtu, ir jāsniedz karavīriem informācija, jādod iespēja noskaidrot interesējošās lietas, un to mēs arī darām, braucot pie vienībām. Stāstām par sociālajām garantijām karavīriem, iepazīstinām ar to, kas sagaida viņus pēc militārā dienesta. Lekciju cikls ir devis rezultātu, jo izdienas pensiju pieprasītāju skaits ir ievērojami samazinājies. Tas ļauj secināt, ka karavīri, pirms pieņem lēmumu par aiziešanu no dienesta, jau sāk daudz rūpīgāk visu analizēt. Uzskatu, ka aizsardzības sistēmā esam nonākuši optimālajā situācijā, jo pašlaik izdienas pensijas pieprasītāji militāro dienestu ir beiguši tikai objektīvu iemeslu dēļ, proti, tas ir vai nu maksimālais vecums, vai veselības stāvoklis. Ieguvēji būs arī karavīri, jo atvaļināsies ar lielāku izdienas stāžu, un līdz ar to viņiem būs labas izdienas pensijas. Jāpiebilst, ka visas izdienas pensijas tiek indeksētas tāpat kā valsts vecuma pensijas, tieši tādā pašā apmērā un tādā pašā kārtībā.
Valsts kontrole ir arī veikusi apjomīgu analīzi, tostarp par karavīru spējām integrēties civilajā dzīvē. Šai ziņojumā ir norādīts, ka 70% izdienas pensijas saņēmēju spēj integrēties civilajā darba tirgū, un tas zināmā mērā saistīts ar mūsu iepriekš veiktajiem izskaidrojošiem pasākumiem. Turpināsim strādāt, lai arī atlikušie 30% izdienas pensijas saņēmēju būtu pietiekami aktīvi un spētu iekļauties darba tirgū. Vēlos arī pateikties visiem tiem karavīriem, kas gan semināros, gan individuāli dalās ar savām domām, informē mūs par problēmām un izsaka savus viedokļus. Mums visiem ir ļoti svarīgi saglabāt un uzturēt šo dialogu, jo tikai tā varam sasniegt kopējo mērķi — padarīt stiprāku un drošāku mūsu valsti.
