Latvija Atvērto debesu līgumā

Nozares politika
Juris Ciganovs, Dr. hist., LKM direktora vietnieks
F38772A5755D4D4CA9D5933284553DB0.jpg
Foto: Foto: Aizsardzības ministrija

Vēsture

Pirmo reizi atvērto debesu koncepciju ierosināja 1955. gadā Ženēvā toreizējais ASV prezidents Dvaits Eizenhauers tikšanās laikā ar PSRS ārlietu ministru Nikolaju Bulgaņinu. 

Latvija Atvērto debesu līgumā

ASV prezidents ierosināja noslēgt vienošanos par iespēju aplidot otras valsts teritoriju, lai varētu novērot iespējamo karaspēka pārvietošanos un koncentrāciju, tādējādi novēršot negaidītu uzbrukumu. Tolaik vienošanās netika panākta, jo Padomju Savienības līderis Ņikita Hrusčovs bija kategoriski pret šādu iespēju. 1989. gadā ASV prezidents Džordžs Bušs atkārtoja šo priekšlikumu. 1992. gada 24. martā Helsinkos 23 Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dalībvalstis parakstīja Atvērto debesu līgumu (The Treaty of Open Sky). Līguma mērķis ir veicināt sadarbību starp līguma parakstītājvalstīm bruņojuma kontroles mehānismā. Līgums paredz aplidot citas līguma dalībvalsts teritoriju, veicot novērojumus no gaisa. Šis līgums ir viens no EDSO ietvaros realizētās bruņojuma kontroles politikas instrumentiem un papildina darbību kopumu, kas vērstas uz atvērtības un uzticēšanās veicināšanu starp EDSO dalībvalstīm.

Laika gaitā Atvērto debesu līgumam ir pievienojušās arī citas valstis, un šobrīd tajā darbojas 34 dalībvalstis, turklāt vairākas valstis ir parakstījušas šo līgumu, bet nav ratificējušas.

Mūsu valsts Nacionālo bruņoto spēku praktiskā sadarbība ar EDSO dalībvalstu bruņojuma kontroles vienībā Atvērto debesu līguma ietvaros sākās kopš 1999. gada, kad kopā ar ASV, Vāciju, Lielbritāniju, Lietuvu un Igauniju tika veikts pimais izmēģinājuma novērošanas lidojums pāri Baltijas valstīm. 2001. gada jūlijā notika otrs šāds lidojums, kura īstenošanu jau nodrošināja NBS Gaisa spēki. 2002. gada 17. oktobrī Latvijas Republikas Saeima konceptuāli atbalstīja likumprojektu par Latvijas pievienošanos Atvērto debesu līgumam, un mūsu valsts kļuva par šī līguma dalībvalsti.

Mūsdienas

Par Latvijas NBS dalību līguma darbībā šībrīza situācijā stāsta Aizsardzibas ministrijas Aizsardzības politikas departamenta Bruņojuma kontroles un veri­fikā­cijas priekšnieks pulkvežleitnants Aigars Eglītis.

— Katru gadu Austrijas galvaspilsētā Vīnē notiek līguma darbības ietvaros notiekošo lidojumu kvotu sadale, proti, līguma dalībvalstis vienojas, kuras valsts pārstāvji uz kuru valsti lidos. Kvotu sadale notiek atbilstoši valsts teritorijas un bruņoto spēku lielumam, respektīvi, jo lielāka valsts teritorija un skaitliski lielāki bruņotie spēki, jo vairāk kvotu. Piemēram, Krievijai un ASV tiek iedalītas 30 kvotas (viena kvota — viens lidojums), bet Latvijai kā salīdzinoši nelielai valstij — viena kvota jeb viens lidojums pāri mūsu teritorijai. Attiecīgi arī mēs varam izmantot vienu lidojuma kvotu. Mēs lidojam uz Krieviju vai Baltkrieviju. Pēdējos gadus mūsu speciālisti lido kopā ar Vācijas militārpersonām, izmantojot speciāli aprīkotu un sertificētu Zviedrijā īrēto lidmašīnu. Lidojums notiek reizi gadā, un arī apvienotā Krievijas—Baltkrievijas misija reizi gadā lido pie mums — tā līgums tiek īstenots attiecībā uz Latviju. Atsevišķos gadījumos, savstarpēji vienojoties ar vēl kādu valsti, mūsu speciālisti piedalās citu valstu misijās, piemēram, šogad, mums vienu vietu savā lidojuma misijā pāri Krievijai piedāvāja Kanāda.

— Ko mēs vērojam, lidojot virs mūsu kaimiņvalsts teritorijas?

— Mēs lidojam virs iepriekš atrunātiem militārajiem objektiem. Gada beigās katrai valstij ir pienākums publicēt informāciju par saviem bruņotajiem spēkiem — būtībā tas ir militāro objektu un vienību izvietojuma saraksts. No šāda saraksta tad arī izvēlamies tos objektus, virs kuriem veikt lidojumus. Katrai valstij ir noteiktas ne tikai kvotas, bet arī kilometru skaits, cik var lidot. Piemēram, virs Latvijas var lidot 800 kilometrus divās dienās. Virs Krievijas var nolidot 5500 kilometrus, arī divās dienās. Mūsu kopējā lidojuma misija ar vāciešiem parasti sākas Kubinkā (pilsēta Maskavas apkaimē), no kurienes mēs pārmaiņus vienu gadu lidojam virs Pēterburgas, bet nākamajā gadā — virs Kaļiņingradas. Lidojuma maršruta plānošana notiek vairākus mēnešus iepriekš kopā ar vācu kolēģiem.

— Kāds ir mūsu ieguvums no šāda lidojuma?

— Lidojuma laikā notiek lidojuma maršruta un uz zemes esošo militāro objektu fotofiksācija, un šāda fotofilma arī ir ieguvums no lidojuma.

— Kādēļ Latvijai ir izdevīgi darboties Atvērto debesu līgumā?

— Pievienojoties Atvērto debesu līgumam, mūsu valsts piedalās bruņojuma kontroles pasākumu stiprināšanā Eiropā, tādējādi rūpējoties gan par Latvijas, gan arī Eiropas kopējo drošību. Līguma ietvaros Latvija, tāpat kā citas valstis, var iegūt militāri noderīgu informāciju par dalībvalstu bruņotajiem spēkiem, to militārajiem objektiem un aktivitātēm. Tā, piemēram, ar šī līguma palīdzību Latvijai ir iespējams iegūt informāciju par Latvijas robežas tuvumā esošajām bruņoto spēku bāzēm un to tehniku. Latvija savām vajadzībām var izmantot Atvērto debesu līguma datubāzes materiālus, proti, par pašizmaksas cenām ir pieejama visu citu valstu lidojumu reizēs iegūtā informācija.

Dalies ar šo ziņu