Ceļā uz Nacionālo aizsardzības akadēmiju

Latvijā
29E3ED8EB428486183A4A82BD4506A62.jpg

Ceļā uz Nacionālo aizsardzības akadēmiju

Augusta vidū 2017. gada atlase studijām Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā tuvojas beigām. Vasara studēt gribētājiem bijusi intensīvs dažādu pārbaudījumu laiks, lai noskaidrotu savu piederību topošo virsnieku pulkam.

Šogad vēlmi studēt un kļūt par bruņoto spēku virsnieku izteikuši 289 jaunieši, no kuriem 52 jau ieguvuši augstāko izglītību kādā citā augstskolā. Atlases procesā kandidāti pārbaudījuši savu veselības stāvokli medicīnas komisijā, kārtojuši fiziskās sagatavotības pārbaudes un psihodiagnostikas testus. Tie, kuriem sākotnējos pārbaudījumos veicies, nonākuši līdz padziļinātajai atlasei studijām, kur parādīt savu labāko sniegumu un pārliecināt atlases komisiju par savu vietu akadēmijā.

Padziļinātajā atlasē viss ir atkarīgs no katra kandidāta un viņa spējām. Pārbaudījumos, kuri ilgst divas dienas, komisija rūpīgi vērtē katra personīgās un psiholoģiskās īpašības individuālajos un grupu uzdevumos, diskusijās un intervijās. Divas dienas jaunieši darbojas vienā vai divās nelielās grupās ar tikko iepazītiem kolēģiem, lai pierādītu savu erudīciju, radošo domāšanu un spēju darboties komandā. Īpaši būtiskas šajā posmā ir spējas vadīt pārējos grupas locekļus un uzņemties līdera lomu. Kandidātiem jāiztur arī akadēmijas kadetu sagatavotie militarizētie pārbaudījumi, kuriem dots nosaukums “Melnā nakts”.

Padziļinātā atlase akadēmijā norisinās jau no 17. jūlija, bet jau 25. augustā būs zināmi to vārdi, kuri 4. septembrī sāks mācības un turpmākos gadus izglītosies akadēmijā. Nedēļu pirms atlases beigām sevi parādījuši jau 130 kandidāti. Dalība atlases pēdējā nedēļā plānota vēl aptuveni 30 personām.

Klātienē astoņiem studētgribētājiem pievienojos 10. augustā individuālo uzdevumu laikā. Jauniešiem aiz muguras jau ir pirmā atlases diena, kurā norisinājušies grupas un plānošanas uzdevumi, diskusijas un esejas rakstīšana.

Raksturojot komandas panākumus, Rekrutēšanas un atlases centra štāba virsseržants Ģirts Ledžus ir pozitīvi noskaņots, konkrēto grupu vērtē kā vienu no labākajām. “Šeit ir jau dienestā esoši cilvēki, jaunsargi un zemessargi. Tie ir motivēti cilvēki ar labu komandas darbu.” Zināšanu līmenis par dažādām aktuālām tēmām gan esot diezgan atšķirīgs, vērtē atlases speciālists, seržants Andris Binde. “Kandidātiem piedāvājam sešas līdz septiņas dažādas tēmas, kas saistītas gan ar militāro vidi, gan politiskiem un ekonomiskiem jautājumiem.” Diskusijām parasti tiekot piedāvāta arī kāda abstrakta tēma, šajā reizē - dzīve pēc nāves. Arī psiholoģe Marina Streļcova kandidātu sniegumu vērtē ļoti atšķirīgi. Diskusijā bijuši gan “klusie”, gan īpaši aktīvie kandidāti ar viedokli par visām piedāvātajām tēmām. Psiholoģe piebilst, ka bieži vien sākotnēji kautrīgie tādi mēdz palikt visu atlases laiku.

Otrā atlases diena ir laiks, kad katram dota iespēja iejusties komandiera tēlā, koordinējot un uzņemoties atbildību par visu pārējo grupas dalībnieku rīcību. Aiz muguras ir “Melnā nakts” ar peldi ezerā, šķēršļu joslu, nakšņošanu teltī un citām aktivitātēm. Atpūtai atlikušas vien dažas stundas, taču kandidāti izskatās enerģijas pilni.

Astoņi dalībnieki, kuru sniegumu uzdevumu veikšanas laikā novēro un apraksta trīs komisijas locekļi, ir ļoti dažādi. Starp dalībniekiem ir tikko vidusskolas solu pametušie, jau augstāko izglītību ieguvušie, zemessargi un pat profesionālā dienesta karavīri, jaunieši un jaunietes. No malas sadarbība šķiet lieliska. Komandas dalībnieki uzmundrina viens otru, padod roku, mudina doties uz priekšu, nepadoties un pārvarēt uzdevumus. Lai dāmas pakāptos uz priekšā esošajiem šķēršļiem, kāds pat piedāvā savus plecus kā atbalsta punktu. Pārbaudījumu laikā dalībniekiem ne reizi vien nākas vienam otru nest un celt. Viņi laižas pa virvi, pārvietojas pa koka dēļiem, šķērso līdztekas, tīklus un citus šķēršļus. Tikai retajam uzdevumu izdodas izpildīt laikā, tāpēc komisija vedina analizēt savas kļūdas un apzināt citus iespējamos risinājumus.

Jekaterina, gatavojoties atlasei, pētījusi publiski pieejamos video: “Aptuveno uzdevumu gaitu biju iztēlojusies, taču, protams, nevarēju iztēloties, kā tieši man tur ies. Varbūt es pat domāju, ka būs labāk, varbūt nedaudz pārvērtēju savus spēkus.” Kandidāte atzīst, ka no malas uzdevumi izskatās ievērojami vienkāršāk: “Liekas, ko viņi nevar to baļķi aizvilkt? Īstenībā, kad tu sāc to visu darīt un vēl centies darīt ātrāk, viss jūk.”

Jekaterinai nav bijusi iepriekšēja militāra pieredze, jo mammai par meitas nākotni bijis cits redzējums. Šobrīd gan ģimene ar ideju par virsnieka karjeru esot apradusi: “Es esmu diezgan mērķtiecīgs un stūrgalvīgs cilvēks vienlaicīgi, tāpēc mani ir ļoti grūti uz citām sliedēm novirzīt. Kad es sev prātā kaut ko iekaļu, tad eju uz mērķi.” Starp virsnieka profesijas priekšrocībām kandidāte min fiziskās aktivitātes, nepieciešamību sportot un uzņemties atbildību. Līdz šim jau apguvusi uzņēmējdarbības pamatus, uzskata: “Militārā darbība vai uzņēmums ir diezgan atšķirīgas sfēras, bet tomēr ir jāpiemīt noteiktām īpašībām un es uzskatu, ka man tās piemīt.”

Arī Dāvis informāciju ieguvis no publiski pieejamās informācijas un draugu stāstiem. Dāvis ir zemessargs un sportists, profesionāli nodarbojas ar volejbolu. Iedvesmu mācībām akadēmijā ieguvis Zemessardzes dienesta laikā. Raksturojot pieredzētās grūtības, kandidāts stāsta: “Sarežģīta šķita visa plānošana, neziņa ar ko sākt, kā visu plānot.”

Tikko vidusskolu beigušās Laumas atrašanās atlasē ir likumsakarīga. Jau no 14 gadiem meitene bijusi jaunsargs, sasniedzot 18 gadu vecumu – arī zemessargs. Tā kā vidējā izglītība nupat iegūta, Lauma atrodas starp akadēmijas studiju kandidātiem.

Savu interesi par militāro sfēru meitene saista ar patēva radinieka, dienoša karavīra, stāstiem par dienestu, mācībām un pieredzi. Tieši šis cilvēks devis Laumai padomu negaidīt līdz 18 gadiem, lai iesaistītos militārajā nozarē, ieteicis sākt ar Jaunsardzi. Raksturojot lielākās grūtības atlasē, kandidāte stāsta par iepriekšējā naktī pieredzēto peldi ezerā: “Šoks bija par to, ka, izskrienot no ūdens, drēbes bija tik smagas, un pēc tam vēl bija pa smiltīm jāskrien.” Meitene atzīst, ka palīdzējusi pieredze Jaunsardzē, piemēram, plānojot uzdevumus vai ceļot telti.

Kandidāts, kurš dienestā ir jau vairākus gadus, akadēmijā mēģina iestāties otro reizi. “Toreiz man piezvanīja un pateica, ka rezultāti ir teicami, bet ne izcili.” Pēc tam pieņemts lēmums uzsākt profesionālo dienestu, bet doma par akadēmiju netika aizmirsta. Pa šo laiku iegūta arī augstākā izglītība. Karavīrs atzīst, ka atlase likusies viegla, bet visinteresantākie šķituši plānošanas uzdevumi: “Kad tiek iedots daudz informācijas un man ir jāsaprot – ko darīt. Man patīk tādi uzdevumi, tā ir kā spēle.” Neskatoties uz to, ka grupas dalībnieki katrs ir personība ar atšķirīgu pieredzi, sadarboties bijis vienkārši: “Visiem jaunajiem ir motivācija tikt iekšā, palīdzēt, parādīt no sevis labāko. Mēs ar biedru, kuram arī ir militārā pieredze, nākam ar saviem priekšlikumiem, tad viņi paklausās vairāk mūsos, bet idejas netiek uzspiestas.”

Pēc pārbaudījumiem ārā atlases dalībniekus sagaida vēl trīs dažādas individuālās intervijas ar atlases komisijas pārstāvjiem un runa par brīvi izvēlētu tēmu. Pēc tās padziļinātā atlase būs noslēgusies un atliks vien rezultātu sagaidīšana.

Šogad aizsardzības akadēmijā plānots uzņemt 120 topošos virsniekus. Vidusskolu beidzējiem tā piedāvā trīs profesionālās bakalaura studiju programmas: Gaisa spēku, Jūras spēku vai Sauszemes spēku militārā vadība. Savukārt kandidātiem ar augstāko izglītību - otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu „Komandējošā sastāva virsnieks”.

Rekrutēšanas un atlases centra sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Kārkliņa

Dalies ar šo ziņu