Ar svinīgu ceremoniju Latvijā sagaidīta NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa

Latvijā
LETA
D36C62C0A7BE427D81F5A7037E5EE1D1.jpg
Foto: Foto: Aizsardzības ministrija

19. jūnijā Ādažu bāzē notika svinīgā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija, kurā piedalījās arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Kanādas aizsardzības ministrs Hardžits Sadžans, kā arī citas augstas amatpersonas.

Ar svinīgu ceremoniju Latvijā sagaidīta NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa

NATO paplašinātā klātbūtne Latvijā ir vēsturisks notikums, kas ļoti spēcīgi apliecina alianses dalībvalstu solidaritāti, šodien svinīgajā ceremonijā Ādažu bāzē par godu NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas sagaidīšanai Latvijā sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Vējonis uzrunā apsveica sabiedrotos no Kanādas, Albānijas, Itālijas, Polijas, Slovēnijas un Spānijas, kas ietilpst Kanādas vadītās daudznacionālās kaujas grupas sastāvā.

"Tas parāda NATO apņemšanos aizstāvēt ikvienu alianses dalībvalsti. Tas arī pierāda, ka mēs saprotam, ka apdraudējums vienam sabiedrotajam ir apdraudējums mums visiem, apdraudējums tiem principiem un vērtībām, uz kurām balstās mūsu alianse un kurus mēs aizstāvam," teica Valsts prezidents.

Viņš norādīja, ka Latvija kopš pievienošanās NATO 2004.gadā ir attīstījusi savas aizsardzības spējas, tomēr situācija pasaulē pēdējo gadu laikā ir kļuvusi nedrošāka, ko izraisījusi Krievijas agresīvā rīcība pret tās kaimiņvalstīm.

"Ar formālu dalību NATO nepietiek. Tādēļ mūsu alianse ir rīkojusies ātri, apņemoties uzlabot Polijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pašaizsardzības spējas ar NATO paplašināto klātbūtni. Es sveicu mūsu uzticamos sabiedrotos," sacīja Valsts prezidents, uzsverot, ka NATO paplašinātā klātbūtne ir ne tikai apmācības misija, bet aktīvi atturēšanas pasākumi.

Vējonis apliecināja, ka Latvija turpinās uzlabot savas militārās spējas, pildot saistības kā NATO dalībvalsts, un janvārī Latvijas aizsardzības budžets sasniegs 2% no IKP. Vienlaikus Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija līdz ar pārējām Baltijas valstīm ir piedalījušās operācijās Afganistānā un Irākā, kā arī misijās Vidusjūrā, Mali un Somālijas piekrastē, kā arī ir gatava turpināt cīnīties pret terorismu Starptautiskajā koalīcijā cīņā pret "Daesh".

Uzrunu teica arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, kurš uzteica karavīrus, kuri piedalās kaujas grupā, norādot, ka viņi iemieso NATO "unikālo garu un solidaritāti".

Viņš pauda sapratni, ka nav viegli būt prom no ģimenes un tuvajiem, bet karavīru klātbūtne Latvijā ir ļoti novērtēta. "Šodien NATO piepilda Varšavas samitā dotos solījumus, lai aizturētu agresiju un saglabātu mieru," izteicās NATO ģenerālsekretārs.

Viņš uzsvēra, ka NATO ir partneri, kuri strādā kopā, uzsverot, ka alianse reprezentē vienotību un solidaritāti.

Arī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis uzrunā karavīriem sacīja, ka nav šaubu par to, ka bataljona klātbūtne stiprinās kolektīvās aizsardzības spēkus un šajos laikos sadarbība ir īpaši vajadzīga. Kanādas aizsardzības ministrs Hardžits Sadžans uzsvēra, ka Kanādas misija šeit sūta signālu visai pasaulei.

Viņš atgādināja, ka šī ir lielākā Kanādas misija kopš Aukstā kara beigām Eiropā. Ministrs izteicās, ka Kanādai ir jauna aizsardzības politika, kas ietver nodrošināt mieru valstī, Ziemeļamerikā un arī citviet NATO dalībvalstīs, ja tas ir vajadzīgs.

Kopīgajā amatpersonu preses konferencē Vējonis vēlreiz pauda, ka NATO spēku klātbūtne Latvijā ir ļoti svarīgs solidaritātes apliecinājums, kas pierāda alianses spēju ātri reaģēt uz iespējamajiem draudiem. Viņš papildināja, ka Latvija ir gatava darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu NATO spēku klātbūtni šeit, turpinot rūpēties par savu drošību.

Stoltenbergs savukārt piebilda, ka šis kaujas bataljons ir "daļa no plašākas bildes", jo NATO spēki ir visās Baltijas valstīs un Polijā, kur kopumā izvietoti ap 4000 karavīru. Tāpat NATO ģenerālsekretārs izteicās, ka viņš ir priecīgs redzēt tik lielu Kanādas iesaisti drošības stiprināšanā Eiropā.

Viņš sacīja, ka NATO arvien turpina meklēt dialogu ar Krieviju, un tas ir sevišķi vajadzīgs laikā, kad ir augsta spriedze. "Dialogs ir svarīgs, lai mazinātu riskus. Tam ir jābūt caurspīdīgam un saprotamam," pauda Stoltenbergs.

Daudznacionālajā NATO bataljonā iesaistīto valstu partnerība būs vairāk nekā tikai militāra sadarbība, preses konferencē Ādažos pauda Kanādas bruņoto spēku komandieris ģenerālis Džonatans Vānss.

Ģenerālis Vānss pauda, ka Kanāda pieturas pie augstajiem NATO ideāliem un tie ietver kolektīvu aizsardzību un drošību. Viņš uzsvēra, ka šī ir nopietna operācija no militāra skatupunkta, bet arī nozīmīga tāpēc, ka Latvija un Kanāda, kā arī citas bataljonā ietilpstošās nācijas strādās kopā.

"Mēs strādājam kopā, lai raidītu signālu, ka mēs esam gaidīti šeit, Latvijā, ka mēs esam šeit, lai pildītu cēlu mērķi, lai uzlabotu aizsardzību un nodrošinātu drošību," izteicās Kanādas bruņoto spēku komandieris.

Ģenerālis izteicās, ka nākamie mēneši bataljonam tiks pavadīti, lai integrētu spēkus, veicinātu sadarbību starp komandas grupām un vadību, notiks apmācības.

Viņš pauda, ka kaujas grupas spēs mācīties viena no otras, nodibinās draudzības, kā arī iemācīsies jaunas iemaņas, tostarp karavīriem būs iespēja sacensties vienam ar otru dažādos tradicionālajos sporta veidos.

Dalies ar šo ziņu