Arī šogad tiešraidē var vērot zaļās vārnas ligzdošanu Ādažu poligonā

Latvijā
Sargs.lv
zaļā vārna
Foto: Foto: Ieva Mārdega

Interneta tiešraidē www.putniadazos.lv arī šogad aicinām sekot līdzi norisēm zaļās vārnas būrī Ādažu poligonā.

Arī šogad tiešraidē var vērot zaļās vārnas ligzdošanu Ādažu poligonā

Zaļās vārnas no ziemošanas vietām Āfrikas dienvidos Latvijā atgriežas maija sākumā, olu dēšana parasti tiek sākta maija beigās. Jūnija otrajā pusē sāk šķilties pirmie mazuļi un apmēram jūlija vidū tie atstāj ligzdu.

Ar tiešraides kameru aprīkotajā būrī zaļās vārnas ir ligzdojušas vairākus gadus. Pagājušajā gadā šajā būrī šajā būrī ligzdošana nebija sekmīga, taču dažādas zaļās vārnas būri apmeklēja regulāri. Šie putni mēdz būt uzticīgi ligzdvietām, tādēļ varam cerēt, ka arī šogad tie būrī ligzdos.

Zaļās vārnas Ādažu poligonā un tā apkārtnē sāka ligzdot 2007. gadā, kad Latvijas Ornitoloģijas biedrība tur izvietoja piemērotus būrus, jo dabisko ligzdvietu – melno dzilnu dobumu klajumu malās – trūkst. Pēc gredzenoto putnu novērojumiem ir zināms, ka Ādažu poligonā uzturas zaļās vārnas no Garkalnes mežu dabas lieguma populācijas. Kopš 2007. gada Ādažu militārajā poligonā un tā tuvumā ligzdojuši līdz septiņiem pāriem zaļo vārnu, pēdējos gados trīs līdz pieci pāri.

Interneta tiešraidi no zaļās vārnas būra nodrošina Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs un Latvijas Ornitoloģijas biedrība Eiropas Savienības atbalstītā LIFE+ projekta „Putni Ādažos” ietvaros. Tiešraidi atbalsta “Latnet”, “LMT Straume” un Aizsardzības ministrija. Būrī novērojamās dabas norises aicinām komentēt portāla Dabasdati.lv forumā.

Pērn tiešraide no zaļās vārnas būra pulcēja prāvu skaitu vērotāju – maijā tie bija gandrīz 6000 skatītāju. Lai gan zaļās vārnas būrī neligzdoja, notikumu vērošanai netrūka. Sākotnēji būrī apmetās mājas strazdi un izdēja trīs olas, maija vidū tos “izlika no mājām” zaļo vārnu pāris un gatavojās ligzdošanai. Maija beigās negaidīti atgriezās mātītes iepriekšējā gada partneris un padzina tēviņu. Būri diemžēl pameta arī mātīte. Zaļās vārnas tēviņš atlikušo sezonas laiku – līdz pat augustam turpināja sargāt būri un regulāri to apmeklēja, bet ģimeni izveidot tam tomēr neizdevās. Būri sezonas laikā apmeklēja vismaz 14 dažādas zaļās vārnas, ko labi varēja konstatēt pēc kameras vērotāju nolasītajiem gredzeniem. Viesojās arī citu sugu putni – gaigala, pupuķis, melnais mušķērājs, dzeltenā stērste. Tika novērota blakus zarā sēdoša rubeņa mātīte, un vakara tumšajā laikā varēja dzirdēt dziedam vakarlēpi.

Dabas aizsardzība un militārās mācības Ādažu poligonā

Ādažu militārais poligons ir ne tikai Nacionālo bruņoto spēku mācību vieta, bet arī teritorija ar Eiropā aizsargājamām dabas vērtībām. Poligona centrālo daļu, kas visintensīvāk bijusi pakļauta militārajām mācībām, veido klaja, ap 3000 hekt­āru plaša virsāju un smiltāju ainava — Baltijas valstīs lielākais virsāju komplekss. Perifērijā saglabājušies cilvēka darbības maz skarti meži, purvi un ezeri. Šeit mājvietu radušas daudzas Eiropā retas un īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas. Dabas vērtību saglabāšanai.

2004. gadā izveidots aizsargājamo ainavu apvidus «Ādaži», kas aizņem lielu daļu no Ādažu poligona teritorijas. Šogad tam ir apstiprināts dabas aizsardzības plāns, kas paredz dabas vērtību saglabāšanai veicamos pasākumus līdz 2025. gadam.

Unikālās Ādažu poligona dabas vērtības

Nozīmīgākā Ādažu poligona un aizsargājamo ainavu apvidus dabas vērtība ir Eiropā aizsargājamais virsājs — saulaini un vējaini viršu audžu un smiltāju klajumi sausā, nabadzīgā augsnē — un tajā mītošās sugas. Bieži cilvēka darbība un dabas vērtību aizsardzība atrodas konfliktā. Virsājs, gluži pretēji, ir tā dēvētais traucējumu atkarīgais biotops. Līdzīgi kā pļava bez regulāras apsaimniekošanas tas aizaug un pārvēršas par mežu. Tādēļ poligonā ilgstoši notiekošā militārā darbība — motorizēta izbraukāšana, spridzināšana, nelieli ugunsgrēki — ir veicinājusi virsāja veidošanos un uzturējusi to. Šīs atklātās platības ir ērta, labi pārredzama teritorija gan šaušanas apmācībām, gan taktiskajām nodarbībām, kurās var apgūt iemaņas ar manevriem, kuriem nepieciešama laba pārskatāmība un koordinācija starp vienībām.

Biologi aprēķinājuši, ka Ādažu poligonā atrodas 90% no kopējās Latvijas virsāju platības. Vērtību palielina gan virsāju lielās vienlaidu platības, kādas nav sastopamas citur Latvijā, gan ilgstoši nemainīga to izmantošana bez papildu barības vielu un pesticīdu lietošanas. Tas palīdzējis saglabāties vairākām virsājiem raksturīgām, citur Latvijā ļoti retām augu sugām. Te sastopama arī virsājiem tipiska kukaiņu suga — aizsargājamais sarkanspārnu sisenis jeb parkšķis un Eiropā retā stepes čipste, kas atbilstoši savam nosaukumam saistīta ar klajiem, sausiem apvidiem, kur tā ligzdo un barību meklē uz zemes.

Poligona rietumu malā atrodas Mazuikas un Lieluikas ezeri. Pateicoties ilgstoši ierobežotai piekļuvei, abus no tiem maz skārusi cilvēka ietekme. No dabas aizsardzības skatī­- juma īpaši vērtīgs ir Mazuikas ezers. Tas ir sekls dzidrūdens ezers ar mīkstu ūdeni, kurā sastopamas vairākas tīros ezeros augošas, retas un aizsargājamas augu sugas, piemēram, Dortmana lobēlija. Šādu ezeru Latvijā saglabājies ļoti maz, biologu pētījumi liecina, ka pēdējo 100 gadu laikā to skaits sarucis vairāk nekā uz pusi. Mazuikas ezers līdzās Ummim un Sīvera ezeram ir nozīmīgākie šī ezera veida pārstāvji mūsu valstī.

Poligona austrumu malā atrodas Rampas-Bitenieku purvs — Latvijai netipiski sekls sūnu purvs. Neskarti sūnu purvi ir Eiropā īpaši aizsargājama dabas vērtība. Rampas-Bitenieku purvā tāda ir saglabājusies vidusdaļa, malas ietekmējusi nosusināšana, un purvs degradējas. Tas izpaužas kā aizaugšana ar priedēm un bērziem, kuru dēļ izzūd purvam raksturīgās augu sugas. Ādažu poligona purvu masīvā ligzdo Eiropā retā purva tilbīte, un tā ir arī viena no labākajām rubeņa ligzdošanas vietām mūsu valstī.

Poligona teritoriju ovāla formā ieskauj meži, apņemot virsājus, smiltājus un purvus. Tie ir galvenokārt priežu meži, apmēram puse no tiem — jaunāki par 50 gadiem, tādēļ to vērtība no dabas aizsardzības viedokļa pieaugs ilgtermiņā.

Eiropas mērogā aizsargājami ir boreālie meži — skujkoku meži ar dažāda vecuma koku audzēm, lielu dimensiju kokiem, arī stāvošiem un guļošiem sausiem kokiem — stumbeņiem, sausokņiem un kritalām, kas kalpo par mājvietu retām kukaiņu, ķērpju, sūnu un sēņu sugām. Īpaši vērtīgi ir arī meži uz slapjām augsnēm — staignāju un purvainu vietu meži, kā arī meži upju krastu palienēs. Mežaudzes nodrošina trokšņu dabisko slāpēšanu, kā arī novērš augsnes erozijas risku.

«Ādažu» virsājos, purvos, mežos, ezeros un upēs mīt ļoti daudz retu augu un dzīvnieku sugu — 135 Latvijā un 71 Eiropā īpaši aizsargājama suga. Piemēram, meža silpurene, spilgtā purvuspāre, garlūpas racējlapsene, lielais dižkoksngrauzis, gludenā čūska, smilšu krupis, sila cīrulis, zaļā vārna, purva piekūns un astoņas aizsargājamas sikspārņu sugas.

Kādi dabas aizsardzības darbi plānoti 2015.—2025. gadā

Šogad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija apstiprināja aizsargājamo ainavu apvidus «Ādaži» dabas aizsardzības plānu 2015.—2025. gadam.

Dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā, 2014. un 2015. gadā, biotopu speciālisti aizsargājamo ainavu apvidū «Ādaži» uzkartēja visus Eiropā aizsargājamos biotopus, un sugu speciālisti apsekoja teritoriju, lai konstatētu reto sugu atradnes. Balstoties uz pētījumu rezultātiem, eksperti sagatavoja ieteikumus teritorijas dabas vērtību turpmākai uzturē­- šanai un aizsardzībai.

Dabas aizsardzības plānā galvenais akcents likts uz smiltāju un virsāju teritoriju apsaimniekošanu, lai nesamazinās to platības. Tāpat būtiski saglabāt neskartu Maz-uikas ezeru, purvainos mežus un mežainās kāpas, kā arī atjaunot meliorācijas un degšanas degradētos purvus.

Plāns paredz veikt ikgadēju sauso virsāju uzturēšanu, tajos izcērtot kokus un krūmus, pļaujot un kontrolēti dedzinot. Militārās mācības palīdz uzturēt virsājus, taču nenodrošina to vienmērīgi visā Ādažu poligona virsāju-smiltāja kompleksa platībā, tādēļ nepieciešami papildu apsaimniekošanas pasākumi. Plānota arī dabiskā ūdens režīma atjaunošana nosusināšanas skartajos purvos un slapjajos virsājos, būvējot aizsprostus uz meliorācijas grāvjiem un izcērtot apaugumu — kokus un krūmus, kas veicina ūdens iztvaikošanu. Šos apsaimniekošanas pasākumus turpmākajos gados veiks Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra (VAMOIC) Vides nodaļa.

Dabas aizsardzības plāna izstrādi veica Eiropas Savienības LIFE+ programmas atbalstītā projekta «Putni Ādažos» (www.putniadazos.lv) ietvaros. Projektu no 2013. līdz 2017. gadam īsteno VAMOIC.

Ko šis plāns nozīmē militārajām mācībām?

Plāna izstrādes laikā notika vairākas sanāksmes, un tajās sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem tika meklēti kompromisi, lai turpmāk nodrošinātu dabas vērtību labvēlīgu aizsardzības stāvokli, sabalansējot to ar arvien pieaugošo militāro mācību intensitātes slodzi.

Pateicoties biologu veiktajai teritorijas izpētei, šobrīd zināma dabas vērtību izplatība teritorijā. Balstoties uz šiem datiem un sadarbojoties ar plāna izstrādes uzraudzības grupu, aizsargājamo ainavu apvidum «Ādaži» ir pārstrādāts dabas aizsardzības zonējums, padarot to viengabalaināku un vieglāk uztveramu, tā atvieglojot militāro mācību plānošanu.

Atbilstoši ieteiktajam jaunajam zonējumam lielāko daļu (70%) no aizsargājamo ainavu apvidus klāj ainavu aizsardzības zona, kurā nav ierobežojumu militārām mācībām. Atšķirībā no iepriekšējā dabas aizsardzības plāna šobrīd ievērojami samazināta dabas lieguma zona, kas sedz galvenokārt purvu un mežu teritorijas. Stingrā režīma zona ir 37 hektāri, un tā aptver Mazuikas ezeru. Teritorijā samazināti ierobežojumi militārajām mācībām, piemēram, vairāk nekā 200 ha dabas lieguma zonā atļauta nometņu ierīkošana un braukšana ar tehniku ārpus ceļiem. Iepriekš tas dabas lieguma zonā bija liegts.

Jaunais aizsargājamo ainavu apvidus «Ādaži» dabas aizsardzības plāns kalpos par pamatu jauno Ādažu poligona vides noteikumu izstrādei, ko apstiprinās Aizsardzības ministrija un kas ir Ādažu SOP (Standard Operation Procedures) sastāvdaļa.

Dalies ar šo ziņu