Misijas laikā Latvijā kanādieši ir gatavi sastapties ar kiberkaujiniekiem un viltus ziņām

NATO
Pēc cbc.ca un thestar.com materiāliem

Kanāda
Foto: Foto: Aizsardzības ministrija

Pirmie Kanādas karavīri ieradīsies Latvijā jūnijā, uzsākot ilgi gaidīto NATO spēku izvietošanu, lai atturētu Krieviju no tās potenciālo ambīciju realizēšanas Austrumeiropā, tā paziņojis Kanādas bruņoto spēku komandieris ģenerālis Džonatans Vānss.

Misijas laikā Latvijā kanādieši ir gatavi sastapties ar kiberkaujiniekiem un viltus ziņām

Apmēram 450 kanādiešu veidos multinacionālās kaujas grupas “mugurkaulu” un vadību. Paredzēts, ka kopā kaujas grupā būs no 1200 līdz 1500 karavīru.

Piecas valstis — Albānija, Itālija, Polija, Slovēnija un Spānija — ir apņēmušās nosūtīt militārpersonas un ekipējumu uz Kanādas vadīto kontingentu. Šo valstu karavīri ieradīsies dislokācijas vietā līdz rudenim, informēja Kanādas bruņoto spēku komandieris.

Atturēšanas spēki

Kaujas grupa ir viens no četriem bataljona lieluma formējumiem, ko Baltijas valstīs izvieto Rietumu militārā alianse. Tie paredzēti kā atturēšanas spēki Krievijas ekspansijas mēģinājumu gadījumā.

Trudo valdība piekrita misijai pagājušajā vasarā NATO Varšavas samita laikā, taču nenoteica konkrētu datumu, kad tā sāksies.

Ģenerālis Džonatans Vānss pauda drošības konferences apmeklētājiem Otavā, ka viņš paredz Maskavas centienus, ja neko vairāk, tad vismaz diskreditēt Kanādas bruņotos spēkus, kā tas ir darīts iepriekš ar citu sabiedroto valstu spēkiem.

 „Es domāju, ka Krievija noteikti šajā saskatīs iespēju iejaukties, tādēļ mēs veicam visus iespējamos piesardzības pasākumus,” sacīja ģenerālis Vānss.

ASV, Lielbritānija un Vācija vada pārējos trīs bataljonus, kas jau ir uzsākuši izvietošanos Igaunijā, Lietuvā un Polijā.

Kanādas kaujas grupa ieradīsies pēdējā

Ģenerālis Vānss skaidro, ka valstu ģeogrāfija un loģistika ir iemesls, kāpēc kanādiešu kaujas grupa ieradīsies pēdējā.

"Es nedomāju, ka mēs ar kādu sacenšamies," sacīja Kanādas bruņoto spēku komandieris, kurš norādīja, ka NATO nav noteikusi konkrētu karavīru un bruņojuma ierašanās laiku. "Viens no faktoriem, kas to ietekmē, ir, piemēram, tas, ka mēs atrodamies tālāk no Latvijas nekā Vācija no Igaunijas. Mums vēl ir jāsakārto infrastruktūra."

Ar šo ģenerālis Vānss atsaucas uz ēku būvniecību gaisa spēku bāzē, kur karavīri tiks izvietoti.

Vašingtona ir nosūtījusi brigādes lieluma kaujas grupu, kas ir daudz lielāka nekā vienības, kuras nosūtīs citi sabiedrotie, ieskaitot Kanādu.

"[Tas nozīmē, ka] zināms atturēšanas spēks jau atrodas uz vietas, tāpēc kanādiešiem nav jāierodas steidzami," viņš sacīja.

Gatavošanās stāties pretim kibernoziegumiem un propagandai

Neskaitot vieglās bruņutehnikas un cita bruņojuma ievešanu, kanādieši attīsta arī savu spēju cīnīties pret kiberuzbrukumiem un atbildēt uz propagandas kampaņām. Daudzie sagatavošanās darbi ietver arī sarežģītas komunikācijas stratēģijas veidošanu, lai atvairītu paredzamos Krievijas centienus radīt sabiedrībā nepatiku pret kanādiešiem un to spēku izvietošanu.

"Mums ir jāuzsāk sarežģīta informācijas kampaņa, lai mēs būtu droši par to, ka patiesība dominē."

Tā saukto viltus ziņu un dezinformācijas izmantošana ir militāro ekspertu minētā hibrīdkara raksturīga iezīme, ko pārsteidzoši efektīvi izmantoja Krievijas bruņotie spēki, kas ieņēma Krimu, un vēlāk, kad Maskavas atbalstītie separātisti piedalījās kaujās austrumu Ukrainā.

Kanādas komandieri ir gatavi saskarties ar "mēģinājumiem atspoguļot situāciju tā, it kā Latvija negribētu, ka mēs tur atrodamies," sacīja ģenerālis Vānss.

Bet Seidmens uzskata, ka kanādieši tiks laipni uzņemti gan politisku apsvērumu, gan ekonomisku ieguvumu dēļ, ko nodrošinās ilgstoša spēku izvietošana.
"Latvieši ļoti vēlas šo militāro klātbūtni," viņš sacīja.

Gatavošanās ilgstošai palikšanai

Šķiet, ka kanādiešu klātbūtne Latvijā būs diezgan ilgstoša. Ģenerālis Vānss sacīja, ka “tur dzīvos arī ģimenes, un notiks karavīru rotācija" un žurnālisti tiks aicināti pavadīt laiku kopā ar kaujas grupu.

"Starp Kanādu un Latviju izveidosies neticami stipra un spēcīga saikne ne tikai militārā, bet arī sociālā līmenī," ģenerālis sacīja.

Papildus militārajam personālam, liberālā valdība ir apņēmusies nodrošināt sešas CF-18 kaujas lidmašīnas Baltijas valstu gaisa telpas uzraudzībai. Šo uzdevumu gaisa spēki pēdējo reizi pildīja 2014. gadā.

NATO pastāvīgās kaujas grupas ietvaros tiek turpināta arī jūras spēku fregates izvietošana, ko uzsāka iepriekšējā konservatīvā valdība.

 

Dalies ar šo ziņu