Aizsardzības nozares nākamā gada izaicinājumi - bruņoto spēku attīstīšana un sabiedroto uzņemšana

Nozares politika
Sargs.lv
karavīrs
Foto: Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Galvenie aizsardzības nozares nākamā gada izaicinājumi - bruņoto spēku attīstīšana un sabiedroto uzņemšana

Galvenie aizsardzības nozares nākamā gada izaicinājumi - bruņoto spēku attīstīšana un sabiedroto uzņemšana

Aizsardzības ministrijas nākamā gada prioritātes ir Nacionālo bruņoto spēku (NBS) spēju attīstīšana un uzņemošās valsts spēju nodrošināšana.

NBS vienību reaģēšanas spēju paaugstināšanai ir sākti vairāki spēju attīstības projekti, kas nākamgad tiks turpināti, proti, turpināsies Sauszemes spēku kājnieku brigādes mehanizācijas projekts, Speciālo uzdevumu vienības attīstība. Tāpat tiks nodrošināta izlūkošanas, gaisa telpas novērošanas un pretgaisa aizsardzības, kā arī kaujas inženieru un netiešā uguns atbalsta spēju attīstība.

Nākamgad tiks nodrošināta arī Zemessardzes kaujas gatavības paaugstināšana un personāla apmācību sistēmas uzlabošana. Valdība iepriekš apstiprinājusi prettanku ieroču, kravas automašīnu un bruņotu apvidus automašīnu iegādi no Norvēģijas valdības, lai nostiprinātu Zemessardzi. Zemessardzes vajadzībām ir iegādāti 800 prettanku ieroči "Carl Gustav", 50 kravas automašīnas "Scania" un 50 viegli bruņotas apvidus automašīnas.

AM plāno nākamgad ieguldīt līdzekļus karavīru individuālā ekipējuma iegādē, notiks arī pārapbruņošana un munīcijas krājumu veidošana, uzlabots komandvadības un sakaru nodrošinājums.

Kopumā 2016. gadā vairāk nekā 103 miljoni eiro tiks ieguldīti bruņoto spēku spēju attīstībā, palielinot investīciju proporciju līdz 28% no kopējā aizsardzības budžeta.

Šogad noslēdzās Gaisa telpas novērošanas radiolokatoru projekts, kura mērķis bija uzlabot Latvijas gaisa telpas novērošanas spējas un panākt NATO minimālo militāro prasību izpildi attiecībā uz gaisa telpas novērošanu. Šogad turpinājās arī Jūras novērošanas sistēmas projekta attīstība, un šī sistēma nodrošina pārklājumu gar 500 kilometrus garo Latvijas piekrasti no Lietuvas līdz Igaunijas robežai.

Tāpat šogad turpinājās arī NBS Aviācijas bāzes projekts, kura mērķis ir izveidot NATO, nacionālajiem un Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas standartiem atbilstošu lidlauku un mūsdienīgu daudzfunkcionālu militāro bāzi.

Šogad tika parakstīts līgumu par mobilo gaisa telpas radiolokatoru iegādi. Pretgaisa aizsardzības sistēmas attīstīšanas projektā paredzēts uzlabot pretgaisa aizsardzības radaru pārklājumu, kā arī modernizēt pašreizējās un iegādāties jaunas pretgaisa aizsardzības sistēmas. "TPS-77 MRR" radiolokators var darboties ar īpaši zemu strāvas patēriņu. Latvijai tiks piegādāts radiolokators, kas var tikt pārvietots darbībai uz iepriekš nesagatavotām pozīcijām, kā arī tikt izvietots pastāvīgās pozīcijās.

Nākamgad būtiska prioritāte būs valsts atbalsta nodrošināšana sabiedrotajiem. Aizvadītā gada laikā īpaša uzmanība tika pievērsta sabiedroto klātbūtnes nodrošināšanai, tostarp nodrošinot ienākošajiem spēkiem apmācības un mācību iespējas Latvijas teritorijā.

Jau šogad Latvijā rotācijas kārtībā uzturējās ASV, Dānijas, Kanādas un Vācijas karavīri, kas kopā ar Latvijas armijas karavīriem piedalījās militārajās mācībās un kopīgos treniņos. Latvijas karavīriem tā bija laba iespēja ne tikai uzlabot sadarbību ar sabiedrotajiem, bet arī trenēties izmantot sabiedroto tehniku, tostarp helikopterus, kājnieku kaujas mašīnas un tankus.

AM meklēs iespējas, kā atslogot visnoslogotākās vienības, iesaistot arī citas NBS vienības uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšanā.

Liela nozīme uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšanai būs infrastruktūras paplašināšanai, tostarp Ādažu poligona un Lāčusila mācību bāzes attīstībai.

Nākamgad karavīri turpinās piedalīties dažādās starptautiskajās operācijās un misijās. 2016. gadā NBS turpinās savu aktīvo iesaisti NATO Ātrās reaģēšanas spēkos, nodrošinot savu ieguldījumu ar vairākām paaugstinātās gatavības vienībām un pretmīnu kuģi. 2016.gada otrajā pusē bruņotie spēki dežurēs ES Kaujas grupā.

Latvija arī turpinās piedalīties pēc Lielbritānijas iniciatīvas 2015. gadā septiņu valstu izveidotajos Apvienotajos reaģēšanas spēkos.

Nākamgad turpināsies darbs pie Valsts aizsardzības koncepcijas izstrādes, kas no jauna definēs un izvirzīs prioritātes valsts aizsardzības īstenošanai. Tāpat tiks izstrādāts un iesniegts apstiprināšanai Ministru kabinetā Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāns 2016.-2018. gadam.

Dalies ar šo ziņu