Ar sabiedroto dalību un jaunās tehnikas demonstrēšanu noslēgusies Latvijas Republikas proklamēšanas 97.gadadienai veltīta militārā parāde

Parādi, kurā piedalījās vairāk nekā 1000 karavīru, zemessargu, robežsargu, policistu, ugunsdzēsēju un jaunsargu, komandēja Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Mārtiņš Liberts, bet to pieņēma valsts bruņotā spēka augstākais vadonis, Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kā arī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.

“Latvija un Nacionālie bruņotie spēki ir spēruši lielu soli savā attīstībā, iekļaujoties NATO un Eiropas Savienībā. Mēs apzināmies, ka valsti nevar nosargāt bez spēcīgiem bruņotiem spēkiem un drošības spēkiem,” sacīja Valsts prezidents, atklājot parādi.

Viņš atgādināja, ka pēdējos gados mums ir bijuši jāpiedzīvo lieli drošības izaicinājumi, tai skaitā Krievijas agresija Ukrainā un nesenie teroristu uzbrukumi pasaulē.

“Mēs esam saņēmuši lielu atbalstu no sabiedrotajiem, un mūsu karavīri gan mācībās, gan starptautiskajās operācijās ārvalstīs ir pierādījuši, ka ir gatavi būt nomodā par ne tikai savu valsti, bet arī par ikvienu Alianses valsti un tās drošību,” uzsvēra Raimonds Vējonis.  “Esmu gandarīts un lepns par karavīru profesionalitāti, teicamām kaujas spējām un uzkrāto pieredzi. Arī šodienas militārā parāde it apliecinājums, ka mūsu vidū ir daudz cilvēku, kas ir gatavi, ja tas būs vajadzīgs, ar ieročiem rokās aizstāvēt Latviju.”

Parādi apmeklēja daudzi goda viesi, tostarp NATO Sauszemes spēku pavēlniecības komandieris ģenerālleitnants Džons Nikolsons, Sabiedroto ātrās reaģēšanas korpusa komandieris ģenerālleitnants Tims Evanss, Ziemeļaustrumu daudznacionālā korpusa komandieris ģenerālleitnants Manfreds Hofmans un Mičiganas pavalsts Nacionālās gvardes komandieris ģenerālmajors Gregorijs Vadnais.

Militārās parādes ierindas priekšgalā soļoja 1.kājnieku bataljona karavīri ar Latvijas armijas karogu, bet aiz tā triju Baltijas valstu kopējās militārās izglītības iestādes – Baltijas aizsardzības koledžas - karogu nesa tās klausītāju pārstāvji. Parādē ar karoga grupu piedalījās arī Latvijas karavīru sabiedrotie, tai skaitā no Baltijas valstīm. Tāpat parādē soļoja ASV 3.kājnieku divīzijas 1.brigādes kaujas vienības karavīri un Lielbritānijas Bruņoto spēku vienība no Sabiedroto ātrās reaģēšanas korpusa Atbalsta bataljona.

Savukārt bruņotos spēkus parādē pārstāvēja septiņas regulāro spēku vienības – Nacionālā aizsardzības akadēmija, Instruktoru skola, Kājnieku skola, Štāba bataljons, 2. kājnieku bataljons, Gaisa spēku aviācijas bāze un Jūras spēku flotile - un triju Zemessardzes novadu vienības – 22. un 51. kājnieku bataljons, kā arī 31.aizsardzībai pret masveida iznīcināšanas ieročiem bataljons. Nacionālo bruņoto spēku orķestris sadarbībā ar Lielbritānijas Bruņoto spēku Karaliskās divīzijas metāla pūšaminstrumentu orķestri nodrošināja parādes muzikālo noformējumu.

Valsts robežsardzi parādē pārstāvēja Ludzas pārvaldes un Valsts robežsardzes koledžas vienība, Valsts policiju – Valsts policijas koledžas vienība, bet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu – Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas vienība.

Jau ceturto gadu parādē soļoja arī Jaunsardzes vienības – vairāk nekā 100 jaunsargu un instruktoru, pārstāvot trīs Jaunsardzes reģionus.

Parādi noslēdza Latvijas un ASV bruņoto spēku, kā arī NATO un Valsts robežsardzes bruņojuma, tehnikas un transporta demonstrējums.

Sauszemes spēku kājnieku brigāde, kuru pārstāvēja arī Kaujas atbalsta bataljons, parādē piedalījās ar četrām dažādu modeļu kāpurķēžu kaujas mašīnām "CVR(T)", apvidus automašīnām „Mercedes Benz 240”, kas bruņotas ar ložmetējiem „Minimi”, un „HMMWV”, kas bruņotas ar automātiskajiem balsta granātšāvējiem „GMG” un prettanku vadāmajām raķešu sistēmām „Spike”, kā arī ar kāpurķēžu visurgājējiem „Bandvagn 206”, kas bruņoti ar smagajiem ložmetējiem „Browning” un 120mm mīnmetējiem.

Parādē varēja redzēt arī Zemessardzes 34. artilērijas bataljona lielgabalus „K-53” un mīnmetējus „M41D”, Zemessardzes 17. pretgaisa aizsardzības bataljona zenītlielgabalus „L-70” un uguns vadības sistēmas „CIG-790”, kā arī Pretgaisa aizsardzības diviziona tuvās darbības pretgaisa aizsardzības rakešu sistēmas „RBS-70” ieročus un primārās novērošanas radiolokatorus „PS-70”. Savukārt Jūras spēku flotile parādē demonstrēja mobilos meklēšanas un glābšanas moduli, kā arī mobilās jūras novērošanas sistēmas automašīnu.

Valsts robežsardze parādē demonstrēja kvadraciklus „Arctic Cat” un apvidus automašīnas „Mitsubishi Pajero” ar sniega motocikliem un motorlaivām.

Tehnikas kolonnu noslēdza sabiedroto militārā tehnika - ASV kaujas mašīna „M2A3 Bradley” un kaujas tanks „M1A2 Abrams”.

Savukārt Daugavā pretim parādes norises vietai jau no 17. novembra plkst. 17 varēja vērot Jūras spēku flotiles „Kristapa” klases kuģi KA-06 „Gaisma un KA-07 „Ausma”, bet lejpus Vanšu tiltam ir noenkuroti seši Jūras spēku flotiles kuģi - štāba un apgādes kuģi A-53 „Virsaitis” un A-90 „Varonis”, mīnu kuģi M-04 „Viesturs” un M-08 “Rūsiņš”, „Skrundas” klases patruļkuģi P-08 „Jelgava” un P-09 „Rēzekne” -, kā arī Lietuvas Jūras spēku kuģis P-11 „Žemaitis” un Igaunijas Jūras spēku mīnu kuģis M-315 „Ugandi”.

21 nāciju zalvi par godu valsts neatkarības proklamēšanas gadadienai no AB dambja veica Zemessardzes 17. pretgaisa aizsardzības bataljons.

Latvijas Republikas proklamēšanas 97. gadadienai veltītie pasākumi sākās plkst.9 no rīta, kad Rīgas doma baznīcā notika ekumēniskais dievkalpojums, savukārt plkst.10:30 pie Brīvības pieminekļa notika ziedu nolikšanas ceremonija, kurā piedalījās arī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.