11. novembrī, Lāčplēša dienā, atzīmējot Latvijas armijas uzvaru pār Bermonta karaspēku, Rīgā, Brīvības pieminekļa laukumā, notika militārā parāde, kurā piedalījās Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas pakļautības iestāžu – Valsts robežsardzes, Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta – vienības.
Mums ir jābūt gataviem un spējīgiem aizsargāt savu valsti
Bruņotos spēkus parādē pārstāvēja Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmijas, Štāba bataljona, Sauszemes spēku kājnieku brigādes, Jūras spēku flotiles, Gaisa spēku aviācijas bāzes un Zemessardzes vienības, kā arī bruņoto spēku orķestris, kurš rūpējās par pasākuma muzikālo noformējumu.
Parādi, kurā piedalījās teju 400 karavīru, zemessargu, robežsargu, policistu un ugunsdzēsēju, komandēja Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Mārtiņš Liberts, bet to pieņēma valsts bruņotā spēka augstākais vadonis, Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Parādes sākumā, plkst.13, godinot Latvijas brīvības cīnītājus, notika īpaša svinīgā godasardzes maiņa pie Brīvības pieminekļa.
Lai gan pašlaik neviens militārais spēks valsts neatkarību neapdraud, mums ir jābūt gataviem un spējīgiem aizsargāt savu valsti, teica Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Viņš pauda lepnumu gan par karavīriem, kas savulaik izcīnījuši valsts neatkarībai nozīmīgas uzvaras, gan arī par mūsdienu karavīriem, kuri ir gatavi aizsargāt Latviju un sadarboties ar sabiedrotajiem. "Esmu pārliecināts, ka mūsu armija un katrs karavīrs ir pašaizliedzīgs, drosmīgs un profesionāls. Uz viņiem var paļauties," pauda prezidents.
Viņš norādīja, ka 11. novembris ir atceres diena, kad godinām latviešu karavīrus, kas Brīvības cīņās nosargāja jaundibināto Latvijas valsti. Prezidents arī atgādināja, ka šajā dienā lepojamies ar Latvijas aizstāvju drosmi un varonību. "Šī ir diena, kad mēs, katra karavīra acīs redzot patiesu vēlmi aizstāvēt savu valsti, rodam sirdsmieru un izjūtam pacilātību," sacīja prezidents, norādot, ka laiks pēc Pirmā pasaules kara Eiropā nāca ar jaunām vēsmām.
"Valstis, kas ilgus gadsimtus bija tiekušās pēc brīvības, kļuva neatkarīgas. 1918. gadā dzima arī Latvijas valsts, bet ar tās izveidošanu karš diemžēl nebeidzās. Jaundibinātajai valstij uzbruka gan no austrumiem, gan rietumiem, un Latvijas brīvība bija pavisam trausla," norādīja prezidents. "Šodien varam būt lepni, ka Latvijā bija drosmīgi vīri, kas bija gatavi stāvēt un krist par neatkarīgu un brīvu Latvijas valsti."
Viņš aicināja lepoties ar Latviju, ko vairākas reizes citi ir mēģinājuši atņemt, un atgādināja, ka valsts neatkarība nav uz mūžu garantēta un tā nav pašsaprotama. "Mums ir jābūt gataviem un spējīgiem kopā ar saviem sabiedrotajiem aizstāvēt sevi un savu valsti," norādīja prezidents, skaidrojot, ka mums ir jābūt stipriem un gudriem. "Mums ir jābūt apņēmības pilniem sadarboties, jo mēs piederam Eiropas Savienības un NATO valstu saimei," pauda prezidents.
Atceroties Brīvības kaujas un gados jaunos skolas puišus no Cēsīm un Valmieras, kas devās kaujā par valsti, Valsts prezidents uzsvēra, ka tolaik neviens nedevās cīnīties, prasot, kāda par to būs alga. "Tas daudziem var kalpot par pamatu nacionālajai pašapziņai. Šie karavīri cīnījās, neprasot, kāds būs atalgojums, bet vēlējās kļūt par savas dzimtenes sargiem," sacīja prezidents.
Uz svinīgo godasardzes maiņu un parādi bija ieradies liels skaits cilvēku. Viņu vidū bija daudz bērnu un jauniešu, kā arī varēja manīt vairākus ārvalstu tūristus. Cilvēki rokās turēja valsts karodziņus, kā arī daudziem pie apģērba piespraustas sarkanbaltsarkanās lentītes.
Pēc militārās parādes valsts augstākās amatpersonas nolika ziedus pieminekļa pakājē. Pēc tam to darīja arī atnākušie iedzīvotāji.
Savukārt no rīta aizsardzības nozares vadība un parādes dalībnieki aizlūdza par visiem par Latvijas valsti kritušajiem karavīriem starpkonfesionālā ekumēniskajā dievkalpojumā Rīgas Doma baznīcā, bet pēc tam nolika ziedus Rīgas Brāļu kapos pie Mūžīgās uguns, ar klusuma brīdi godinot Latvijas karavīrus, kuri atdevuši savas dzīvības par Latvijas brīvību un neatkarību.
Plkst.14 Esplanādē pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa notika kritušo karavīru piemiņas godināšanas pasākums, tādejādi turpinot bruņotajos spēkos aizsākto tradīciju 11. novembrī godināt arī mūsdienās kritušos karavīrus, bet plkst.15:30 – Sudrabkalniņā, piemiņas vietā 1919. gada novembra kaujās kritušajiem Rīgas 6. kājnieku pulka karavīriem.
Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb t.s. Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī.
Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9.novembrī un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11. novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki.
Lāčplēša diena ir nozīmīga arī ar to, ka 1919. gada 11. novembrī tika dibināts Latvijas valsts apbalvojums – Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi – «Par Latviju.» Lāčplēša Kara ordeni piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Brīvības cīņās vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu. Kopumā ir pasniegti 2146 Lāčplēša Kara ordeņi.
Latvijas Brīvības cīņas – cīņas par Latvijas valsts neatkarību - ilga no 1918. gada 18. novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920.gada 11.augustam, kad tika noslēgts Latvijas – Krievijas miera līgums. 11. augustu Saeima ir noteikusi par Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu.