Stiprinās bruņoto spēku spējas, tostarp ar 70 miljoniem tuvākajos gados - Zemessardzi

"Ukrainas krīzes kontekstā NATO un sabiedrotie aktīvi iesaistās klātbūtnes stiprināšanā un drošības veicināšanā Latvijā. Tomēr mums ir jāapzinās, ka sabiedroto spēku klātbūtne Latvijā nav pašsaprotama. Primāri mēs, kā valsts esam atbildīgi par savu drošību. Mūsu valsts aizsardzība šobrīd balstās uz trim galvenajiem nosacījumiem - valsts pašaizsardzības spēju nodrošināšana, attīstot savus bruņotos spēkus; sabiedroto klātbūtne un uzņemošās valsts atbalsta spēju nodrošināšana; ātrās brīdināšanas un informācijas apmaiņas sistēmas nodrošināšana," pauda ministrs.

Nākamā gada laikā finansējums tiks piešķirts uzņemošās valsts spēju uzlabošanai. Tādējādi, lai nodrošinātu sabiedroto klātbūtni, paredzētas investīcijas infrastruktūrā, tostarp iecerēta kazarmu izbūve Lielvārdē, bet Ādažos - sabiedroto karavīru pagaidu nometnes izveidošana, kā arī poligona attīstība. "Šobrīd ASV paredz ieguldīt vismaz 22 miljonus dolāru uzņemošās valsts infrastruktūrā. Latvijas pusei neieguldot līdzekļus, pastāv risks, ka ASV pārskatīs plānus un daļu no šiem līdzekļiem novirzīs valstīm, kas sniedz lielāku ieguldījumu," uzsvēra ministrs.

Savukārt starp nozīmīgākajām bruņoto spēku spējām, kurām iecerēts pievērst pastiprinātu uzmanību, ministrs minēja agrās brīdināšanas un informācijas apmaiņas sistēmas nodrošināšanu, lai spētu laicīgi reaģēt uz jebkuru apdraudējumu. Tāpat kritiska ir izlūkošanas un novērošanas spēja. Tikmēr pretgaisa aizsardzības sistēmas attīstīšanas projekta ietvaros paredzēts uzlabot pretgaisa aizsardzības radaru pārklājumu, kā arī modernizēt esošās un iegādāties jaunas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Viņš atklāja, ka tuvākajā laikā paredzēts parakstīt līgumu par mobilo gaisa telpas radiolokatoru iegādi.

Nākamā gada budžeta ietvaros plānots turpināt attīstīt Sauszemes spēku kājnieku brigādes mobilitāti un kaujas atbalsta spējas. Ministrs atgādināja, ka jau ir iegādātas kāpurķēžu kaujas mašīnas viena bataljona mehanizācijai, kas paaugstina karavīru aizsardzību un uguns jaudu. Tāpat šobrīd tiek izvērtēti efektīvākie netiešās uguns atbalsta spējas risinājumi - dažāda veida artilērija un mīnmetēji. Ņemot vērā šo sistēmu izmaksas, ministrijā tiek izskatīti vairāki risinājumi, tostarp mazlietota ekipējuma iegāde.

Lielu uzmanību plānots pievērst Zemessardzei. Ministrs norādīja, ka, lai celtu tās kaujas spējas, tuvākajos gados Zemessardzē gaidāmi ieguldījumi 70 miljonu eiro apmērā. Minēto finansējumu plānots veltīt ekipējuma, personāla un infrastruktūras vajadzībām. Zemessardzes ietvaros tiks veikta arī vairāku specializētu vienību - piemēram, pretgaisa aizsardzības, prettanku, inženieru un aizsardzības pret masu iznīcināšanas ieročiem - attīstība. Ministrs izcēla arī jautājumu par Zemessardzes apbruņošanu ar "G36" triecienšautenēm - ņemot vērā izskanējušo diskusiju par šī ieroča tehniskajām problēmām, ministrija pieprasījusi paskaidrojumus no ražotāja. Ja problēmas neattieksies uz Latvijai piegādāto modifikāciju, tad nākamgad tikšot turpināta Zemessardzes pārapbruņošana ar "G36" vai līdzvērtīgiem ieročiem.

Tāpat aizsardzības budžeta ietvaros iecerēts stiprināt Speciālo uzdevumu vienību, kas spēj darboties plašā spektrā, tostarp arī cīnīties ar nekonvenciālajiem hibrīddraudiem. Vienībai plānots piešķirt individuālo kolektīvo ekipējumu un transportu.

Lai saglabātu bruņoto spēku kaujas spējas ilgākā laika posmā, tiks veidotas arī kritiskās rezerves - munīcija, pārtika un to uzglabāšanai nepieciešamā infrastruktūra. "Ņemot vērā potenciālā pretinieka spējas pārraut vai traucēt loģistikas ķēdi, šāda rezerves krājumu izveide ir vitāla un jāsāk tuvākajā laikā," uzsvēra ministrs. Tāpat aizsardzības nozarei piešķirtā finansējuma ietvaros paredzēts īstenot arī robežsardzes pārapbruņošanu.

Viena no prioritātēm būs personālsastāva atjaunošana, kas krīzes laikā tika samazināts. Samazinājumu cieta ne tikai administratīvais, bet arī kaujas personāls. Ministrs uzsvēra, ka ir nepieciešams straujš personāla palielinājums, jo īpaši kaujas vienību jomā. "Mēs centīsimies palielināt regulāro spēku personālu līdz 6000, Zemessardzi līdz 8000, rezerves karavīru skaitu līdz 2000. Ceram šo visu realizēt līdz 2018. gadam," teica aizsardzības ministrs.

Uz jautājumu, vai joprojām netiek pieļauts variants par obligātā militārā dienesta ieviešanu, ministrs atbildēja, ka Latvija ir izvēlējusies palielināt profesionālā militārā dienesta karavīru skaitu, turklāt šogad ir paredzēts sākt arī rezerves karavīru apmācību. "Šobrīd netiek izskatīta iespēja atjaunot obligāto militāro dienestu," viņš noteica.

Sāpīgs ir jautājums par sporta infrastruktūru bruņotajiem spēkiem. Piemēram, Cēsīs treniņi notiek bijušajā sakņu bāzē. Ņemot vērā, ka sabiedroto bruņotie spēki ierodas uz mācībām, kas vairs nav īslaicīgas, ir nepieciešams attīstīt sporta infrastruktūru. Primāra gan esot kaujas spēju attīstība un cilvēkresursi, piebilda ministrs.

Ministrs uzsvēra, ka 2% atlicināšana aizsardzībai no valsts iekšzemes kopprodukta ir minimālais resursu līmenis, tādējādi Latvijai ir strikti jāievēro kam šie līdzekļi tiks tērēti. Viņš apliecināja, ka nepieļaus, ka aizsardzībai atvēlētais budžets tiks tērēts lietām, kuras neveicina kaujas spēju kaujas spēju celšanu un valsts drošību.

Valsts budžeta projektu Saeimā paredzēts iesniegt 30. septembrī. Valdība lēmusi, ka nākamgad valsts budžeta deficīts nedrīkstēs pārsniegt 1% no iekšzemes kopprodukta, un par prioritātēm noteiktas aizsardzība, iekšējā drošība, veselība un izglītība. Tāpat vēstīts, ka koalīcija iepriekš vienojās, ka 2% no IKP aizsardzības budžets sasniegs 2018. gadā. Plānots, ka aizsardzības budžets nākamgad sasniegs 1,4% no IKP.