Ģenerālleitnants Graube: Bruņotajiem spēkiem ir uzdots atbalstīt robežsardzi

Ungārija uz robežu ar Serbiju nosūtījusi 3800 karavīru, lai paātrinātu žoga celtniecību. Austrijas armija norīkojusi vairāk nekā 500 karavīru palīgā pārslogotajām varasiestādēm darbam ar nelegālajiem migrantiem. Savukārt Bulgārijas armija nosūtīta uz robežu ar Maķedoniju un Turciju, bet Vācijā 4000 karavīru atradās dežūrrežīmā, lai sniegtu atbalstu bēgļu krīzes risināšanā.

Kritisko situāciju risina ne tikai atsevišķas Eiropas valstis, bet arī Eiropas Savienība (ES) kopumā, dalībvalstīm 14.septembrī vienojoties par pret cilvēku kontrabandistiem Vidusjūrā vērstās militārās operācijas "EUNAVFOR Med" otrās fāzes sākšanu.

Operācijas "EUNAVFOR Med" pirmo fāzi, kas paredzēja izlūkošanas datu vākšanu, ES uzsāka jau jūlijā, taču tagad atļauts apturēt, pārmeklēt un nepieciešamības gadījumā arī iznīcināt kuģus, kurus cilvēku kontrabandisti izmanto nelegālo imigrantu nogādāšanai Eiropā. Otrā operācijas fāze joprojām attieksies uz starptautiskajiem ūdeņiem.

Uz Eiropas austrumu robežas situācija vēl nav tik kritiska, bet sabiedrībā jau diskutē, vai Nacionālie bruņotie spēki nepieciešamības gadījumā atbalstīs Valsts robežsardzi, kuras uzdevums ir apsargāt valsts robežu, bet sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem novērst un atvairīt bruņotus iebrukumus Latvijas teritorijā, teritoriālajos un iekšējos ūdeņos, kā arī gaisa telpā, novērst bruņotas provokācijas uz valsts robežas, noziedzīgu apdraudējumu gadījumā sniegt palīdzību pierobežas iedzīvotājiem.

“Šāds uzdevums bruņotajiem spēkiem jau ir dots, un konkrēti tas ir uzdots Zemessardzei,” atzīst Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, uzsverot, ka robežai jābūt ne tikai kontrolētai, bet arī aizsargātai.

“Robežai ir jābūt kontrolētai pret migrāciju, pret kontrabandistiem, bet ja mēs iedomājamies, ka “zaļos cilvēciņus” no vienas no pasaules elitārākajām specvienībām aizturēs žogs vai kas tamlīdzīgs, tad tā nebūs, tāpēc robežai jābūt arī aizsargātai,” sacīja bruņoto spēku komandieris.

Minot, ka jākontrolē un jāaizsargā kā sauszemes, tā arī jūras un gaisa robežas, ģenerālleitnants Raimonds Graube uzsvēra, ka bruņotie spēki ar saviem tehniskajiem līdzekļiem jau sniedz atbalstu Valsts robežsardzei.

“Mēs dalāmies ar informāciju - bruņoto spēku Jūras novērošanas sistēmas iegūto informāciju robežsardze saņem no mums reālā laika režīmā”,

kā vienu no sadarbības piemēriem minēja bruņoto spēku komandieris, uzsverot, ka tā notiks arī ar gaisa robežas kontroli, izmantojot radiolokators, kas spēs identificēt arī zemu lidojošos objektus.

“Ja “zaļajiem cilvēciņiem” būs kāds plāns realizēt militārus uzdevumus mūsu valstī, tas būs veids, kā viņiem iekļūt valsts teritorijā, tāpēc mēs veidojam arī šādu spēju, ar kuru atbalstīsim arī robežsardzi,” norādīja ģenerālleitnants Raimonds Graube.

Uzsverot, ka tie visi ir bruņoto spēku izdevumi, bruņoto spēku komandieris norādīja, ka ir arī daudzi citi sadarbības piemēri, kas nedublē funkcijas.

“Es domāju, ka mums visiem ir īstais brīdis nedomāt institucionāli, bet iet kopā un domāt, kā šos jautājumus risināt,” norādīja bruņoto spēku komandieris, precizējot, ka arī tas notiek, jo pirms kāda laika ir izveidota darba grupa, kurā iekļauti gan Iekšlietu un Aizsardzības ministrijas, gan arī robežsardzes un bruņoto spēku speciālisti.

“Nav tā, ka nekas nenotiek – lietas notiek, un es domāju, ka pareizā virzienā,” raksturojot divu institūciju sadarbību, secināja ģenerālleitnants Raimonds Graube.

Kopš Ukrainas krīzes sākuma Nacionālo bruņotie spēki pastiprināti kontrolē valsts robežu.

Nacionālo bruņoto spēku likums paredz, ka bruņotie spēki Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts robežsardzi ar tehniskajiem līdzekļiem, peldlīdzekļiem un gaisakuģiem tās uzdevumu veikšanai jūrā, kā arī sniedz atbalstu Valsts robežsardzei valsts robežas neaizskaramības nodrošināšanā.

Savukārt Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā Latvijas Republikas Zemessardze sniedz atbalstu valsts un pašvaldību institūcijām likumpārkāpumu novēršanā, sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanā” paredz, ka Zemessardze var sniegt atbalstu Valsts robežsardzei – robežkontroles pagaidu atjaunošanā uz valsts iekšējām robežām, pamatojoties uz attiecīgu Ministru kabineta rīkojumu, lai nepieļautu, ka personas un transportlīdzekļi šķērso valsts robežu ārpus šim nolūkam noteiktajām vietām vai citā nelikumīgā veidā.

Zemessardzes uzdevumus, to izpildes laiku un vietu robežkontroles pagaidu atjaunošanā uz valsts iekšējām robežām nosaka Ministru kabineta rīkojumā par robežkontroles pagaidu atjaunošanu uz valsts iekšējās robežas.

Valsts robežsardze saskaņo ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri Zemessardzes veicamo uzdevumu izpildes kārtību, tajos iesaistītā personāla skaitu un pienākumus, uzdevumu izpildei nepieciešamos materiāltehniskos līdzekļus (atsevišķi norādot sakaru līdzekļus, speciālos līdzekļus un dienesta šaujamieročus), kā arī savstarpējās sadarbības kārtību.

Kara laikā vai izņēmuma stāvoklī Valsts robežsardze un Latvijas Bankas Aizsardzības pārvalde tiek iekļauta Nacionālo bruņoto spēku sastāvā.