Bruņoto spēku komandieris: Latvija iegādāsies pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmu "Stinger"

Tehnika un ekipējums
Sargs.lv
EE4DDF8EF7B3418A8C0CEDA3C962F6E7.jpg

Nacionālie bruņotie spēki iegādāsies pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmu "Stinger", intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.

Bruņoto spēku komandieris: Latvija iegādāsies pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmu "Stinger"

Pārvietojamās zeme – gaiss raķetes, kuras var uzstādīt arī uz tehnikas, tostarp helikopteriem, tiks iegādātas no ASV. Bruņoto spēku komandieris norādīja, ka par tieši šādu ieroču iegādi nolemts vizītes laika ASV, no kuras viņš nupat atgriezies.

Jau jūlija sākumā Aizsardzības ministrija izvēlējās risinājumu pretgaisa aizsardzības raķešu iegādei, taču vēl nebija skaidrs, kad varētu sākties reāli iepirkumi, tāpēc konkrēti netika norādīts, ka Latvija iegādāsies "Stinger" raķetes.

Raķešu sistēmas iegādi Latvija varētu sākt nākamajā gadā, un tā ietver ne tikai ieroču piegādi, bet arī apmācību to lietošanā, kas varētu notikt sadarbībā ar Mičiganas pavalsts Nacionālo gvardi.

"Protams, pagaidām nevaru runāt par kopējo summu, ne arī par daudzumu, cik raķetes tiks iegādātas, jo šī jautājuma atrisināšanu tālāk ietekmēs nākamā gada budžeta pieņemšana un ja viss ritēs pēc plāna, tad sarunas sāksim jau nākamgad," sacīja ģenerālleitnants Raimonds Graube.

Bruņoto spēku komandieris atzina, ka pretgaisa aizsardzība un kontrole ir bruņoto spēku vājā vieta. Tādēļ valdības apstiprinātajās jaunajās politiskajās iniciatīvās tā minēta kā prioritāte, kas ir jāattīsta.

Viņš piebilda, ka savukārt vidējas darbības rādiusa raķetes Baltijas valstis plāno iegādāties kopīgi, taču par šo iespēju sarunas vēl turpinās. Bruņotie spēki arī plāno iegādāties papildu radiolokatorus, kuri spēj fiksēt un identificēt ikvienu objektu, tostarp zemu lidojošu, kas šķērso Latvijas gaisa telpas, kā arī sauszemes robežas.

24. jūlijā ģenerālleitnants Raimonds Graube sāka vairāku dienu darba vizīti ASV, lai ar augstākajām militārajām amatpersonām pārrunātu divpusējās sadarbības un starptautiskās un reģionālās drošības jautājumus.

Ģenerālleitnants Raimonds Graube tikās ar ASV Apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētāju (bruņoto spēku komandieri) ģenerāli Mārtinu Dempsiju, Nacionālās gvardes komandieri ģenerāli Frenku Grasu un ilggadējā sadarbības partnera – Mičiganas pavalsts Nacionālās gvardes – komandieri ģenerālmajoru Gregoriju Vadnaisu, izskatot divpusējās sadarbības plānu un diskutējot par drošības situāciju Baltijas reģionā.

Šos jautājumus, kā arī operācijas „Atlantic Resolve”, kas izveidota, lai, izpildot NATO samita Velsā pieņemtos lēmumus, atbalstītu sabiedrotos NATO austrumu pierobežā, tostarp Latvijā, norisi bruņoto spēku komandieris pārrunāja arī citām ASV bruņoto spēku amatpersonām.

ASV smagā bruņojuma izvietošana Latvijā tiks uzsākta rudenī, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube. Oficiālās sarunas ar ASV par bruņojuma izvietošanu Ādažu bāzē jau ir sāktas.

ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters vizītes laikā Igaunijā jūnijā pavēstīja, ka ASV vairākās Eiropas valstīs, tostarp Baltijā, izvietos 250 smagā bruņojuma vienību - tankus, bruņumašīnas un pašgājējas haubices.

Katrs šo smagā bruņojuma vienību  kopums būs pietiekams rotai vai bataljonam, un šis smagais bruņojums tiks izvietots Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Vācijā, Rumānijā un Bulgārijā. Šis smagais bruņojums varēs tikt pārvietots reģiona robežās atkarībā no nepieciešamības to izmantot militārajās mācībās, norādīja Kārters.


Smagā bruņojuma izvietošanas nolūks šajās valstīs ir "palīdzēt sabiedrotajiem NATO stāties pretī terorisma draudiem no ārienes, kā arī Krievijas savaldīšana," paskaidroja Kārters. Viņš arī uzsvēra, ka ASV  neplāno pastāvīgi izvietot savus spēkus Baltijas valstīs, bet tikai pēc rotācijas principa.

Bruņoto spēku komandieris apmeklēja starptautiskās militārās mācības „Northern Strike”, kas no 19. līdz 31. jūlijam notika Mičiganas pavalstī.

Tajās piedalījas karavīri no Kanādas, Latvijas, Polijas un Austrālijas, kā arī 12 Savienoto Valstu pavalstīm. Latvijas bruņotos spēkus šogad mācībās pārstāvēja teju 20 karavīri no regulāro spēku un Zemessardzes vienībām.

Profesionālās kvalifikācijas uzturēšanai reālai kaujas darbībai pietuvinātās mācībās „Northern Strike” piedalījās tuvā gaisa atbalsta kontrolieri un apvienotā uguns atbalsta priekšējie novērotāji, no kuriem trijiem šīs mācības bija ne tikai praktiska apmācība, bet arī nākamās kvalifikācijas līmeņa – vērtētāja – pārbaudes vingrinājums. 

Mācībās piedalījās arī vairāki nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas speciālisti, kuri, veicot reālu aviācijas šaušanas poligonā nesprāgušu priekšmetu neitralizēšanu, dalījās ar ASV kolēģiem pieredzē, kuru guvuši Latvijā, tikai gadā vien iznīcinot vairākus tūkstošus sprādzienbīstamu priekšmetu.

Mācības „Northern Strike” ir ikgadējas mācības Nacionālās gvardes karavīru apmācībai, un tās ir lielākās Nacionālās gvardes mācības ASV, kuras jau vairākus gadus pēc kārtas notiek Greilingas bāzes poligonā un mācību centrā, kā arī Alpenas kaujas gatavības apmācību centrā.

Nacionālo bruņoto spēku komandiera ģenerālleitnanta Raimonda Graubes vizīte ASV notika, lai turpinātu konsultācijas par NATO Velsas samitā pieņemto lēmumu izpildi.

Dalies ar šo ziņu