Ādažu poligona Vides dienā iepazīstas zaļo vārnu un lielo mārsilu zilenīti

NBS
Ādaži
Foto: Foto: Toms Šics

19. maijā Ādažu poligonā norisinājās Vides diena, kurā jaunsargi, Sējas novada skolēni, militāro un dabas aizsardzības organizāciju pārstāvji iepazinās ar poligona dabas retumu – zaļo vārnu un lielo mārsilu zilenīti.

Ādažu poligona Vides dienā iepazīstas zaļo vārnu un lielo mārsilu zilenīti

Vides diena sniedza iespēju ielūkoties citkārt slēgtajā Ādažu poligona teritorijā un iepazīt tās neparasto vidi un dabas vērtības. Pasākuma laikā dabas un militārie eksperti iepazīstināja ar zaļās vārnas barošanās un ligzdošanas paradumiem, kā arī ar šā gada kukaini – lielo mārsilu zilenīti.

Pasākumā piedalījās 148 dalībnieki – jaunsargi no Degumniekiem, Rugājiem, Kazdangas, Skrundas, Nīkrāces, Bauskas un Baldones, Sējas pamatskolas skolēni, Latvijas Dabas muzeja dabas pulciņu dalībnieki un vadītāji, pārstāvji no Vides ministrijas, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Aizsardzības ministrijas, kā arī žurnālisti.

Ar reto zaļo vārnu un tās dzīvesveidu iepazīstināja ornitologs Edmunds Račinskis, savukārt entomologs Kristaps Vilks rādīja un stāstīja par zaļās vārnas barības objektiem – lielajiem kukaiņiem – vabolēm un sienāžiem.  Latvijā ligzdo vien 25 pāri zaļo vārnu un vairāki no tiem – Ādažu militārajā poligonā. Poligona klajie, sausie virsāji ar reti augošiem kokiem ir piemērotas zaļo vārnu barošanās un ligzdošanas vietas. Pasākuma dalībnieki varēja arī aplūkot īpaši zaļajai vārnai izvietotos putnu būrus.

Entomologs Voldemārs Spuņģis iepazīstināja ar šā gada kukaini – lielo mārsilu zilenīti un tā neparasto dzīvesveidu. Retā tauriņa attīstībai būtiski nepieciešami gan mārsili, kuros barojas pieaugušie kukaiņi un jaunie kāpuri, gan skudras, kuru pūžņos parazitējot nobriest kāpurs vēlākās attīstības stadijās. Vides dienas dalībnieki varēja paši izmēģināt entomologa darbarīkus – kukaiņu ķeršanas tīkliņus, mēģinot notvert kukaiņus, noteikt tos un pēc tam atgriezt dabā.

Interesenti varēja aplūkot arī militāro tehniku.

Ādažu poligonā jau gandrīz 90 gadus tiek rīkotas militārās mācības. Izbraukāšana ar militāro tehniku, spridzināšana un bieži ugunsgrēki poligonā radījuši klaju, Latvijai unikālu virsāju un smiltāju ainavu. Ap 2 000 hektāru plašajā virsājā mājvietu atradušas daudzas retas dzīvnieku un augu sugas, un to saglabāšanai 2004.gadā nodibināts aizsargājamo ainavu apvidus „Ādaži”.

Zaļā vārna ir pasaulē apdraudēta putnu suga. Zaļā vārna ir vidēja izmēra košs, spēcīgs, dienvidniecisks putns, kas sastopams sausās, siltās un klajās ainavās ar reti augošiem kokiem. Kādreiz Latvijā parasta, šobrīd zaļā vārna ir uz izmiršanas robežas pie mums un kaimiņvalstīs. Lai gan tās balss ir skaļa, vārnai līdzīga ķērkšana, zaļā vārna nepieder vārnveidīgajiem putniem. Latvijā tās tuvākie radinieki ir zivju dzenītis un bišudzenis.

Zaļās vārnas ligzdo Eirāzijas rietumos un Ziemeļāfrikā, bet ziemas pavada Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras.

Vēl pagājušā gadsimta vidū mūsu valstī bija sastopami vairāki tūkstoši zaļo vārnu. Šobrīd Latvijā zaļās vārnas sastopamas tikai Pierīgas mežos – aizsargājamo ainavu apvidū „Ādaži” un dabas liegumā „Garkalnes meži”.

Kāpēc zaļās vārnas izzūd?
• Konservatīva dzīvesvietas izvēlē: pētnieki zaļās vārnas uzskata par seniem un ļoti konservatīviem putniem. Miljoniem gadu laikā tās ir pielāgojušās dzīvei vidē, kurā atklāti lauki, kas kalpo par kukaiņu medību vietām, mijas ar koku puduriem, kur atrast dobumainus kokus ligzdošanai. Eiropā šādu ainavu arvien vairāk aizstāj lieli klaji lauki vai biezi meži. Tādi apstākļi zaļajām vārnām nav piemēroti.
• Medības: tūkstošiem zaļo vārnu iet bojā migrācijas laikā putnu medībās Āzijā un Vidusjūras valstīs.

Lielais mārsilu zilenītis ir Eiropā aizsargājama dienas tauriņu suga. Latvijā šis koši zilais tauriņš mājo galvenokārt Piejūras zemienē, klajās un sausās ainavās – pelēkajās kāpās, smiltāju zālājos, virsājos ar mārsiliem.

Vides dienu organizēja Eiropas Savienības LIFE+ programmas atbalstītais projekts „Putni Ādažos” jeb „Īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošana NATURA 2000 teritorijā „Ādaži”” sadarbībā ar Latvijas Dabas muzeju.

Eiropas Savienības LIFE+ programmas līdzfinansētā projekta „Putni Ādažos” laikā no 2014. līdz 2017. gadam aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži”, kura lielāko daļu aizņem Ādažu poligons, 1620 ha platībā atjauno virsājus, mežus un augsto purvu – dzīvesvietas Eiropā retajam rubenim, vakarlēpim, zaļajai vārnai, sila cīrulim, stepes čipstei, purva tilbītei un brūnajai čakstei.

Projektu īsteno Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs sadarbībā ar partneriem – Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Latvijas Ornitoloģijas biedrību, AS „Latvijas Valsts meži” un Sējas novada domi.

Aizsargājamo ainavu apvidus „Ādaži” iekļauts Eiropas Savienības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā NATURA 2000 un ir putniem starptautiski nozīmīga vieta. Ādažu militārajā poligonā jau gandrīz 100 gadus notiek militārās mācības. Izbraukāšana ar militāro tehniku, spridzināšana un bieži ugunsgrēki poligonā radījuši klaju, Latvijai unikālu virsāju un smiltāju ainavu. Šeit mājvietu atradušas daudzas Eiropā retas dzīvnieku un augu sugas un to saglabāšanai 2004.gadā nodibināts aizsargājamo ainavu apvidus „Ādaži”, kas aizņem 10 150 ha platību.

Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra un Nacionālo bruņoto spēku paveiktais darbs aizsargājamo ainavu apvidus „Ādaži” apsaimniekošanā šogad izvirzīts Eiropas dabas aizsardzības konkursa „Natura 2000 balva” finālā, uzsverot paveikto darbu Eiropā retas un aizsargājamas dzīvotnes – klaja virsāja uzturēšanā. Līdz šā gada 6.maijam arī ikviens Latvijas iedzīvotājs varēja atbalstīt Latvijas finālistu sabiedriskajā balsošanā, ar kuras palīdzību noteikts Eiropas Pilsoņu balvas ieguvējs. „Natura 2000 balvas” un Eiropas Pilsoņu balvas ieguvēji tiks paziņoti šā gada 21.maijā apbalvošanas ceremonijā Briselē. Šobrīd zināms, ka sabiedriskajā balsošanā no visas Eiropas saņemts ap 25 000 balsu.

Dalies ar šo ziņu