Skolēni no visas Latvijas iepazīstas ar karavīru dzīvi

Atvērto durvju dienas Ādažu bāzē ir tradicionāls pasākums ar vairāku gadu pieredzi, ta-ču tik lielu interesentu pieplūdumu bāze pieredzēja pirmo reizi. Pasākumu apmeklēja ap 500 skolēnu no 18 Latvijas skolām, kā arī no viena bērnudārza. Ādažu bāzes apmeklējuma laikā labi izplānotās ekskursijās, ko vadīja Nacionālo bruņoto spēku karavīri, bērniem un jauniešiem bija iespēja gan iepazīties ar karavīru ikdienas dzīves apstākļiem, gan apskatīt un aptaustīt daudzveidīgu ieroču, ekipējuma un transporta līdzekļu klāstu.

«Atvērto durvju dienas skolēniem, tiek rīkotas, lai parādītu, kā dzīvo mūsu karavīri, ko karavīri dara un kādiem ir jābūt karavīriem, lai viņi būtu īsti savas dzimtenes aizstāvji. Pro-tams, ar šo pasākumu mēs nevēlamies visus aģitēt kļūt par karavīriem. Mēs vēlamies, lai jaunieši padomā par tām īpašībām, kurām ir jāpiemīt karavīriem, lai mēģina tās attīstīt arī sevī tālāk un kļūtu par savas Tēvzemes patriotiem un aizstāvjiem. Jo būtībā jau šīs īpašības ir universālas un noderēs jebkuram, kurš vēlas izaugt par labu cilvēku,» saka pulkvežleitnants Agris Ozoliņš, Sauszemes spēku kājnieku brigādes štāba priekšnieks.

Šādi pasākumi tradicionāli tiek organizēti divas reizes gadā. «Mēs izsūtām skolām piedāvājumu — informāciju, ka būs šāds pasākums, un skolas, kas ir ieinteresētas, atsaucas, organizē grupas un ved savus bērnus šurp. Šogad interese ir ļoti liela, lielāka nekā jebkad agrāk — kluba zāle ir pilna līdz malām. Iespējams, ka arī jaukais laiks to ir veicinājis, taču arī iepriekš vērojamā skolu ieinteresētība šogad bija lielāka nekā parasti,» atzīst A. Ozoliņš.

Bērni Ādažos ieradušies no visas Latvijas. Vistālākie apmeklētāj braukuši vairāk nekā 200 kilometrus no Viduču un Maltas pamatskolām, taču netrūkst arī citu Latvijas novadu pārstāvju. Daudzi izmantojuši iespēju apmeklēt Ādažu bāzi arī no tuvākas apkārtnes — Rīgas un tai tuvākajiem novadiem. «Skolēni labprāt brauc uz šejieni, jo te ir iespēja redzēt karavīrus citādā vidē, nekā tas ierasts, piemēram, televīzijas ekrānā, vērojot parādes. Tur viss ir skaisti, karavīri stāv ierindā un maršē, bet šeit viņi redzēs arī karavīru dzīves ikdienu, viņi redzēs, kā karavīri dzīvo, kā viņi atpūšas. Skolēni varēs labāk saprast to, kā ir būt karavīram. Un, protams, lielāko daļu noteikti īpaši interesē iespēja tuvāk apskatīt tehniku, ar ko mūsu karavīri darbojas diendienā,» teic A. Ozoliņš.

Silvija Kantāne ir Ropažu vidusskolas skolotāja, vienlaikus arī ekoskolas vadītāja. Viņa uz Ādažiem atbraukusi ar lielu grupu — Ropažu vidusskolu pārstāv 45 skolēni. Neviens nav bijis īpaši pierunājams, braucēju bijis gana daudz. «Mums būtībā viss sanāca ļoti labi, jo pašlaik ir projektu nedēļa, un skolas projektu nedēļas tēma ir transports. Arī šeit ir transports, turklāt tāds, ko ne katru reizi tā vienkārši var redzēt uz ielas vai arī internetā par to iegūt informāciju — šeit visu varam apskatīt un izpētīt klātienē. Tā nu apvienojam lietderīgo ar patīkamo — diena ir ļoti izdevusies, jūtams pavasaris,» viņa stāsta. Projektu dienas laikā Ādažus bijis iespējams apmeklēt trim klasēm. Ropažu vidusskolā ir arī jaunsargu pulciņš, taču šoreiz uz Ādažiem braukuši tie skolēni, kas ar Jaunsardzi nav saistīti, jo viņiem šīs tēmas tomēr ir pasvešākas, tādēļ arī interesantākas.

Henrijs Krūmiņš, Roberts Pelēķis un Ralfs Kundziņš ir Ropažu vidusskolas 5.b klases skolēni un draugi. «Te ir visādi interesanti transportlīdzekļi un tehnoloģijas,» atzīst Henrijs. Viņš arī iepriekš ir apmeklējis dažādus pasākumus, kur savu ekipējumu un ieročus demonstrē bruņotie spēki, tā ka zināms priekšstats par Ādažos redzamo viņam jau ir izveidojies. «Mani visvairāk interesē tieši transportlīdzekļi un ieroči. Es gan taisu projektu par kuģiem, tāpēc vajadzēja braukt arī uz Jūras spēkiem.»

Arī Robertam Ādažos patīk. «Ļoti gribēju braukt uz šejieni,» viņš atzīst. Savam mācību projektam viņš vēl nav ķēries klāt, taču ir pārliecināts, ka visu paspēs. «Domāju taisīt projektu par tankiem, un šeit varēšu izrunāt visus neskaidros jautājumus. Mani visvairāk interesē tehnika un ieroči.»

Savukārt Ralfa interešu loks ir ļoti plašs. «Mani pārsvarā interesē karavīru ekipējums, izmantojamais transports, ieroči un to izjaukšana un pārlādēšana, bruņas. Interesē arī karavīru dzīves apstākļi militāro operāciju laikā, teltis, kurās viņi dzīvo. Reiz netālu no manām mājām karavīri bija uzslējuši teltis ar maskēšanās tīkliem un izveidojuši nometni,» viņš stāsta. Ar saviem grupas biedriem viņš veido projektu par transportu un lepni paziņo, ka pārstāv BMW marku.

Netālu no parādes laukuma, kur novietota lielākā daļa apskatāmās tehnikas, triju audzinātāju pavadībā kārtīgā, organizētā kolonnā soļo pavisam mazi bāzes apmeklētāji, visi vienādās spilgtās atstarojošās vestēs. Tie izrādās bērni no tuvīnā privātā bērnudārza «Pasaku valstība». «Atbraucām ciemos, jo mēs šeit nekad neesam bijuši. Es domāju, ka šī ir ļoti jauka iespēja bērniem apskatīties, kur un kā darbojas karavīri armijas daļā, jo mēs atrodamies ļoti tuvu Ādažu bāzei,» saka skolotāja Sanda Sīle. Paši mazākie Ādažu bāzes apmeklētāji ir vecumā no 4 līdz 6 gadiem, taču arī viņi ir apņēmības un entuziasma pilni izbaudīt visu piedāvāto programmu. Uz jautājumu, kā šeit patīk, skan droša atbilde — patīk un nāksim vēl! Bet no piedāvātās programmas, protams, pagaidām vislabāk patikuši tanki.

Oskars Kalns ir 9. klases skolnieks no Garkalnes, vienlaikus arī jaunsargs. «Jaunsardzē jau darbojos četrus gadus. Par šo pasākumu jāteic, ka iespaidi ir ļoti labi, izdevusies, interesanta programma,» viņš atzīst. Pagaidām vislielāko interesi izraisījis ASV karavīru ekipējums. Tā kā ar militārajām lietām viņam jau bijusi saskare kā jaunsargam, tad, salīdzinot ar saviem klasesbiedriem, Ādažos viņš ir teju eksperta lomā. Arī nākotnes plāni Oskaram saistās ar militāro jomu.