Agresīvā informācijas plūsma ir vērsta uz mūsu pamatvērtību apšaubīšanu

Viņš klātesošos informēja, ka agresīvā informācijas plūsma nav unikāla un tā nenāk tikai no Krievijas, par piemēru minot "Islāma valsts" vēstījumus.

"Tie ir pretstati mūsdienu Rietumu kultūras vērtībām. Šie uzbrukumi mūsu pamatiem nav Krievijas vēstījumos, tie ir daudz plašāki. Principā runa ir par mūsu pamatvērtību apšaubīšanu, lai tās drupinātu," uzskata Sārts. Viņš arī norādīja, ka agresīvā informācijas plūsma tiek vērsta uz to, ka atsevišķas Rietumvalstis, tostarp Latvija, ir vājas un caurkritušas.

Skatoties no nacionālās drošības perspektīvas, jebkura rīcība ir daudz veiksmīgāka situācijā, kad tas, pret kuru vērš šo rīcību, vairs nav spējīgs pretoties. Tas ir viens no tiem mērķiem, ko mēģina panākt ar šo agresīvo informācijas plūsmu," sacīja AM valsts sekretārs, atzīstot, ka ir vesela virkne dimensiju, kas ietekmē sabiedrības apziņas stāvokli.

Par vienu no piemēriem viņš minēja sociālo mediju vidi, kas ir "piedevusi jaunu dimensiju visai informācijas telpai".

"Tā sauktie troļļi ir tikai viena no dimensijām, ir arī vairāki citi fenomeni. Mēs zinām šo fenomenu pastāvēšanu, taču neesam izmērījuši to efektus. Tāpat būtiska ir nevalstiskā vide. Šeit es varu atsaukties uz NATO izcilības centra pētījumu par konfliktu Ukrainā, kur redzama saspēle starp dažādiem sektoriem, lai radītu vēstījumu, kuru aiznestu līdz tām auditorijām, uz kurām vēstījumi tiek mērķēti," sacīja Sārts, aicinot stiprināt mediju brīvību, plurālismu, kā arī gatavību klausīties citu viedokļos.

"Mums ir jāsaprot, ilgtermiņā tas ir stiprais pamats, uz kura mēs varam atsperties," viņš rezumēja.

Cīņā pret Krievijas propagandu ir zaudēts laiks

Cīņā pret Krievijas propagandu ir zaudēts laiks, intervijā "Latvijas Avīzei" atzīst Zemessardzes komandiersi brigādes ģenerālis Leonīds Kalniņš.

Viņš uzskata, ka ir milzīgs informatīvs spiediens no austrumu kaimiņvalsts uz Latvijas iedzīvotājiem. "Es mācu zemessargiem atlasīt informatīvos graudus no pelavām. Nav svarīga zemessarga tautība - visi, kas ir zemessardzes rindās, ir Latvijas patrioti. Mēs priecājamies, ka sociālajos tīklos mūs kritizē un iesaka, kā rīkoties, lai tiktu galā ar svešo informatīvo spiedienu. Mēs savā starpā nerunājam par jēdzienu "hibrīdkarš", jo pašlaik tas ir masu informācijas līdzekļu plaši lietots termins, taču vēsture rāda, ka tas nav nekas jauns, kaut vai ziemeļu kara laikā, kad Staļins uzbruka Somijai 1939.gadā - pirms tam un tā laikā bija liels informatīvais spiediens no PSRS puses," skaidro brigādes ģenerālis Kalniņš.

Kā viņš uzsvēra, slikti esot tas, ka ir zaudēts laiks, daudz ko varēja izdarīt agrāk, piemēram, informācijas jomā.

Zemessardzes komandieris uzskata, ka Krievijas propaganda ir drauds nacionālajai drošībai un par cīņu pret vajadzējis sākt domāt daudz agrāk.

"Latvijā palaidām garām brīdi, kad cilvēki sāka izmantot nelegālos satelīttelevīzijas pakalpojumus. Visi runā par Latgali, bet Krievijas kanālus caur nelegālajiem satelīttelevīzijas operatoriem uzver arī Rīgā un citur Latvijā. Nedomāju, ka Krievijas kanālu aizliegšana ir risinājums, jo līdz ar aizliegumu radīsies pretspars, " skaidro brigādes ģenerālis Kalniņš.

Viņaprāt ir jādomā par alternatīvu piedāvājumu, piemēram, tagad LTV7 kanālā esot ļoti labas programmas krievu valodā.

Zemessardzes pārstāvji un eksperti tiekas ar iedzīvotājiem reģionos un skaidro notikmus Ukrainā un stāsta par hibrīdkaru. Tas ir viens no veidiem, kā dot pretsparu Krievijas propagandai.

Viņš arī uzskata, ka ir jāstrādā ar jaunatni. Novārtā esot atstāta patriotiskā audzināšana. Viņaprāt, augstskolās esot jāatjauno patriotiskā audzināšana un militārā apmācība.

Eksperti cīņai ar Krievijas propagandu aicina radīt jaunu vai nostiprināt esošo krievu valodas satura klātbūtni raidošajos medijos

Lai cīnītos ar Krievijas īstenoto propagandu, eksperti iesaka radīt jaunu vai nostiprināt esošo krievu valodas satura klātbūtni raidošajos medijos.

Kā norādīts starptautisku ekspertu izstrādātajās rekomendācijās informatīvās telpas drošības nostiprināšanai, reģiona valstīm jāizveido publiskās informācijas telpa, kura ietver to krieviski runājošos pilsoņus un var piedāvāt alternatīvu naratīvu tam, kurš tiek intensīvi propagandēts Krievijas valsts kontrolētajos medijos. Šim krievu valodas saturam jāatbilst visaugstākajiem profesionālajiem standartiem un mediju lietošanas paradumiem konkrētajā auditorijā. Tāpat tam jābūt balstītam Eiropas vērtībās.

Rekomendāciju dokumentā tostarp uzsvērts, ka komunikācija ar krieviski runājošajām kopienām attiecīgajās valstīs un šo kopienu iesaistīšana ir panākumu atslēga - informācijai ir jāiesaista vietējie iedzīvotāji, jādod viņiem iespēja izteikties un līdzdarboties.

"Kopienas ir jāiekļauj nacionālajā sarunā. Ņemot vērā to, ka lielākā daļa reģiona valstu nevar radīt būtisku šāda satura klātbūtni pašu spēkiem, nepieciešama sadarbība ar mērķi nodrošināt spēcīgu, Eiropas vērtībās balstītu krievu valodas saturu raidošajos medijos," uzskata eksperti. Viņi par piemēru min šī brīža programmu plānošanas modeļus televīzijā, kur krievu valodas "logi" tiek ievietoti valsts valodas programmā, kas nerada pienācīgu konkurenci retranslētajiem Krievijas kanāliem, jo neatbilst esošajiem patēriņa paradumiem.

Tāpat eksperti uzskata, ka nacionālajai televīzijai ir jānodrošina daudzpusīga un žanriski daudzveidīga programma - ziņas un aktualitātes, sports, izklaide - īpaši tam atvēlētā kanālā, lai sasniegtu auditoriju, kas patlaban patērē Krievijas kanālus. Savukārt raidorganizācijai ir jābūt arī spēcīgam interneta saturam, lai uzrunātu gados jaunāku auditoriju.

"Sadarbības modelis jāveido uz ieinteresēto sabiedrisko mediju bāzes, kas savā starpā dalītu izdevumus Eiropas vērtībās balstīta satura iepirkšanai krievu valodā, novirzot lielāko daļu pašu līdzekļu oriģinālraidījumu veidošanai ziņu un informatīvi dokumentālo raidījumu žanrā. Šis sadarbības modelis jāveido, piesaistot Eiropas partneru finansējumu, kas būtu ieguldījums Eiropas drošībā," norādīts rekomendācijās.

Ņemot vērā Krievijas informācijas spēka politikas vērienu, vietēja mēroga pūliņi spert atbildes soļus Krievijas propagandai var būt lemti neveiksmei, norādīts vairāku ekspertu sagatavotajā rekomendācijas dokumentā politikas veidotājiem Baltijas valstīs, Ukrainā, Gruzijā un Moldovā.

Vietēja mēroga pūliņi spert atbildes soļus Krievijas propagandai var būt lemti neveiksmei

Ekspertu sagatavotajā dokumentā vērsta uzmanība, ka uz informācijas agresijas politiku ir jāatbild, taču šī atbilde nedrīkst būt identiska draudam, tai jābūt balstītai demokrātijas principos. Tāpat eksperti vērš uzmanību, ka Krievijas mediju izteiktā klātbūtne kaimiņvalstu tirgos un agresīvās informācijas kampaņas rada draudus Baltijas valstīm, Ukrainai, Gruzijai un Moldovai. Turklāt notikumi Ukrainā ir parādījuši to, ka šī atbilde nedrīkst būt identiska draudam - tai jābūt balstītai demokrātijas principos.

"Karš Gruzijā, Krimas aneksija un agresija Austrumukrainā parāda, ka Krievijas jaunā hibrīdkara būtiska pazīme ir informācijas spēka politika - Kremļa naratīvs, kura uzdevums ir dezinformēt, šķelt un mudināt uz konfliktu sabiedrībā," skaidrots pārskatā.

Tajā arī vērsta uzmanība, ka Baltijas valstīs, Gruzijā, Ukrainā un Moldovā ir lielas krieviski runājošas un Krievijas medijus patērējošas kopienas, kuras veido šīs propagandas mērķauditoriju.

"Kremlis iekļauj šīs cilvēku grupas savā "Krievu pasaules" koncepcijā, kuras pamatā ir tēze, ka ārzemēs dzīvojošos tautiešus - krievus - citu no citas atdala "mākslīgas robežas" un viņi "ilgojas apvienoties". Šī naratīva intensīva komunicēšana kaimiņvalstīs, kuras izvēlējušās Eiropas-Atlantijas attīstības vektoru, rada tiešus draudus šo valstu drošībai un stabilitātei. Šīs politikas mērķis ir padarīt Baltijas valstis par Eiropas Savienības un NATO vājo posmu. Ukrainā, Gruzijā un Moldovā tas ir mēģinājums novērst Eiroatlantisko integrāciju un nodrošināt šo valstu politisko un ekonomisko sasaisti ar Krieviju," pausts dokumentā.

Eksperti arī uzskata, ka valdībām uzmanības degpunktā jāizvirza pašām savs vēstījums spēcīgākai komunicēšanai ar nacionālajām un starptautiskajām auditorijām. Daļa no šiem pūliņiem ir valdības stratēģiskā komunikācija, kas prasa koordinētu komunikāciju un analītiskās kapacitātes stiprināšanu Krievijas informācijas kampaņu monitoringam, tomēr, ņemot vērā Krievijas informācijas spēka politikas vērienu, vietēja mēroga pūliņi spert atbildes soļus Krievijas propagandai var būt lemti neveiksmei.

"Šī atziņa akcentē nepieciešamību pēc reģionālas sadarbības un kopīgiem Eiropas atbildes soļiem. Spēcīga, profesionāla mediju vide ir gan demokrātiskās jaudas apliecinājums, gan atbilde Krievijas informatīvajai ofensīvai."

Politikas rekomendāciju autori ir vairāk nekā 20 drošības, valsts pārvaldes, mediju un starptautisko attiecību eksperti no Baltijas valstīm, Gruzijas, Krievijas, Moldovas, Polijas un Ukrainas, kas gan kopīgu diskusiju gaitā, gan arī ar individuāliem priekšlikumiem ir likuši pamatus dokumenta saturam.

Rekomendācijas sniedz vispārēju pārskatu par Baltijas valstu, Gruzijas, Moldovas un Ukrainas informatīvās telpas apdraudējumiem, kā arī virkni konkrētu rīcības piedāvājumu, kā stiprināt mediju vidi un attīstīt efektīvāku reģionālo sadarbību Krievijas radītās informatīvās telpas draudu mazināšanai.

Rekomendāciju sagatavošanas procesa atbalstītāji un partneri ir Brīvības un solidaritātes fonds, Eiropas progresīvo studiju fonds, Latvijas Ārpolitikas institūts, Latvijas Transatlantiskā organizācija, Meierovica biedrība un Polijas vēstniecība Latvijā.