Ņemot vērā gan demogrāfisko situāciju, gan jauniešu veselības un fiziskās sagatavotības rādītājus, gan arī šobrīd rekrutēšanā un pamatapmācībā iesaistīto struktūrvienību kapacitāti, secināts, ka pastāvošā rekrutēšanas sistēma neatbilst jaunajiem izaicinājumiem, tādēļ jau tuvākajā laikā šīs spējas būtiski jāuzlabo. Tādējādi Aizsardzības ministrijā pieņemts lēmums par rekrutēšanas sistēmas uzlabošanu, karavīru rekrutēšanas funkciju līdz 2016. gadam nododot bruņotajiem spēkiem.
Karavīru rekrutēšanas funkciju nodos bruņotajiem spēkiem
Aizsardzības ministrs jau 2014. gadā uzdeva izvērtēt rekrutēšanā un pamatapmācībā iesaistīto struktūrvienību kapacitāti, lai novērtētu nozares iespējas būtiski palielināt karavīru kandidātu skaitu.
Aizsardzības nozarē secināts, ka pēc 2009. gadā veiktajiem taupības pasākumiem rekrutēšanā trūkst atbilstoši apmācīta personāla un nav iedalīts finansējums. Tādējādi rekrutēšanas sistēma jāveido būtībā no jauna un tās izveidei ir jāparedz personāls un atbilstošs finansējums.
Ir jāuzlabo "vienas pieturas aģentūras" serviss, kā arī medicīnas pārbaužu kapacitāte vai jāmeklē alternatīvi risinājumi. Tāpat nepieciešams palielināt arī psiholoģisko testu kapacitāti, kā arī jāplāno papildu personāls un jāiesaista citu vienību psihologi.
Pamatapmācības spējas attīstībai (Kājnieku skolā) jāpalielina instruktoru skaits un materiāltehniskie līdzekļi, tai skaitā transports. Nepieciešamas attīstīt arī Kājnieku skolas infrastruktūru, poligona apsaimniekošanu un personālu, uzlabot sporta infrastruktūru un kazarmas.
Reorganizācijas rezultātā plānots palielināt speciālistu skaitu, kas nodarbosies ar specifiskiem jautājumiem, līdz ar to nepieciešams arī atbilstošs nodrošinājums gan darba vietām, gan darba telpām.
Rekrutēšanas funkcijas, kuras pašreiz veic Rekrutēšanas un jaunsardzes centrs, ir sabiedrības informēšana un ieinteresēšana par iespējām dienēt armijā, kandidātu konsultēšana, pieteikuma anketu pieņemšana un pieteikuma anketu nosūtīšana uz atlasi.
Ar karavīru atlasi nodarbojas bruņoto spēku Atlases un rezerves personāla uzskaites centrs. Atlases uzdevums ir izvērtēt katra kandidāta atbilstību Militārā dienesta likuma prasībām, dienestam bruņotajos spēkos nepieciešamajām veselības stāvokļa, izglītības, profesionālās un fiziskās sagatavotības, valsts valodas zināšanu prasībām, morālajām un psiholoģiskajām īpašībām, kā arī noteikt kandidāta potenciālu kļūt par karavīru.
Aizsardzības ministrs pagājušā nedēļā Saeimā paziņoja, ka šogad plāno aicināt Saeimu akceptēt karavīru skaita palielināšanu par 2000 cilvēku līdz 2018.gadam.
Nākotnē plānots palielināt ne tikai karavīru skaitu, bet arī zemessargu skaitu. Pašlaik zemessargu ir nedaudz vairāk kā 8000, bet atbilstoši valsts aizsardzības plāniem līdz 2020. gadam zemessargu skaitu plānots palielināt no 12 000 līdz 13 000.
Šobrīd profesionālajā dienestā ir aptuveni 4600 karavīru.