Latvijai vēl jāveic pietiekami daudz pasākumu, lai krīzes gadījumā reaģētu uz tādu hibrīdkaru, kāds patlaban vērojams Ukrainā, turklāt nav izslēgts, ka nākotnē pasaulē var parādīties jauna veida kara formas, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijā atzina Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.
Bruņoto spēku komandieris: Latvijai vēl daudz darāmā, lai varētu reaģēt uz hibrīdkaru
Viņš norādīja, ka nav svarīgi, kādu jaunu akadēmisku apzīmējumu piedēvē tādam karam, kas vērojams Ukrainā, taču nav noliedzams fakts, ka Ukrainā norisinās jauna modeļa karadarbība.
"Svešas valsts teritorijā darbojas citas valsts regulārie spēki, maskējoties par civiliedzīvotājiem vai "zaļajiem vīriņiem" mednieku tērpos. Valsts neatzīst, ka viņi tur atrodas, kaut gan ir pilnīgi skaidrs, ka viņi tur atrodas. Ja vēl sākumā bija pierādījumi, ka separātisti atņēmuši Ukrainas armijai tankus, taču, ja uzbrucējam ir daudzi desmiti tanku, tad no kurienes tie nāk? Kā lasījām, Krimas okupācijas periodā formas tērpus vēl veikalos varēja nopirkt, taču tanki veikalos netiek pārdoti. Tas ir pierādījums, kādā veidā hibrīdkari tiek vesti, kā tiek maldināta sabiedrība savā valstī, kur liela nozīme ir stratēģiskai komunikācijai," uzsvēra bruņoto spēku komandieris.
Ņemot vērā minēto, ģenerālleitnants Graube norādīja, ka svarīgākais ir sagatavoties, lai valsts spētu vērsties pret šādu karu, aizsargātu iedzīvotājus un neļautu šādiem "hibrīdelementiem" parādīties.
"Šādi perēkļi nerodas tukšā vietā, bet sagatavotā vietā. Tas sākotnēji nav militārs uzdevums, tas ir valsts iekšējās drošības jautājums - Valsts policijas un Drošības policijas jautājums, kurā militārām struktūrām, protams, arī jābūt definētiem uzdevumiem. Mums vēl ir jāstrādā pie tā, lai mēs būtu efektīvi un spētu reaģēt adekvāti šādās hibrīdsituācijās," uzsvēra ģenerālleitnants Graube.
Viņš gan piebilda, ka tajā pašā laikā nevajadzētu skatīties tikai uz NATO, jo ir ļoti daudz veicamu mājasdarbu.
"Ja skatāmies uz šiem hibrīdkara scenārijiem, tad atbildība ir jāuzņemas daudz plašākam nozaru skaitam, piemēram, izglītības sistēmai, žurnālistiem, visām valsts institūcijām un citiem ir savi pienākumi, lai mēs novērstu potenciālos eskalācijas aizmetņus," teica bruņoto spēku komandieris.
Viņš atgādināja, ka, vērojot Ukrainas situāciju, patlaban pasaulē visas puses izdara secinājumus, un nav izslēgts, ka Latvija var saskarties ar kādu jaunu līdz šim neredzētu "hibrīdformu".
Tāpat bruņoto spēku komandieris uzsvēra, ka nepieciešams stiprināt arī Valsts robežsardzi, kas krīzes gadījumā bruņotajiem spēkiem nāktu palīgā. Šobrīd robežsargiem un bruņoto spēku karavīriem ir atšķirīgas ieroču sistēmas, tāpēc tās nepieciešams vienādot.
Bruņoto spēku komandieris akcentēja, ka militārais finansējums nav vienīgā forma, kā var veikt preventīvus drošības pasākumus, norādot, ka pozitīvs piemērs ir nesen īstenotās mācības gan Daugavpilī, gan Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā, kurās koordinēti sadarbojās gan civilās, gan militārās aizsardzības struktūras.
"Ir jāizstrādā papildu scenāriji, un nepieciešams attiecīgi tos vingrināt. Tajā skaitā arī lielu katastrofu, piemēram, ekoloģisku, scenārijus, kas var ietvert daudz cilvēku upuru. Šajās situācijas jābūt ļoti koordinētiem," sacīja ģenerālleitnants Graube.
Aizsardzības ministrija jau ir sākusi darbu pie Zemessardzes stiprināšanas. Ģenerālleitnants Graube ir pārliecināts, ka Zemessardze ir pārbaude Latvijas sabiedrības vēlmei aizsargāt pašiem savu valsti. "Drūmākā diena no valstiskās pastāvēšanas viedokļa būtu, ja nebūs neviena Latvijas pilsoņa, kurš iestātos Zemessardzē. Tas nozīmē, ka nav neviena brīvprātīgā, kurš vēlētos šo valsti aizsargāt," uzsvēra bruņoto spēku komandieris.
Pagaidām joprojām Latvija aizsardzībai nespēj nodrošināt 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tomēr šā gada 3.jūlijā Saeimas galīgajā lasījumā pieņemtais Valsts aizsardzības finansēšanas likums konkrēti paredz pakāpenisku aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 2020.gadam, tādējādi sasniedzot 2% no IKP. Likums paredz iespēju Saeimai lemt par papildu līdzekļu piešķiršanu aizsardzības nozarei. Viņš šodien komisijā neizslēdza, ka, parādoties jauniem drošības izaicinājumiem, būs jāveic izmaiņas budžetā.
Krievijas bruņoto spēku lidaparātu un kuģu biežā pietuvošanās pie Latvijas robežām tiešā veidā militāru apdraudējumu nerada, taču attiecīga notikumu eskalācija var novest pie neprognozējamas rīcības, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijā atzina bruņoto spēku komandieris.
"Šie procesi rada bažas. Man rodas jautājums, kāpēc jāveic šāda spēka demonstrācija? Tātad aiz tā ir kaut kādi politiski mērķi. Tiešā veidā militārajai apdraudējuma sajūtai nevajag rasties, jo mums jāredz kopējā bilde par to, kā eskalācija norit. Taču zinām, ka jebkura eskalācija var novest pie neprognozējamas rīcības," uzsvēra ģenerālleitnants Graube.
Bruņoto spēku komandieris atgādināja, ka arī NATO lidmašīnas pārvietojas Austrumeiropā, taču tās lido ar ieslēgtiem raidītājiem un tās sevi identificē. Savukārt Krievijas lidmašīnas nevēlas sevi atklāt, lai arī tās redzamas militārajos radaros. Tāpēc gaisā jāpaceļas NATO patruļlidmašīnām, kas pie Krievijas gaisa kuģiem pietuvojas pārsimts metru attālumā un tos identificē.
Krievijas lidaparāti pirms vairākiem gadiem Latvijas tuvumā pārvietojās aptuveni desmit reizes gadā, taču tagad situācija ir mainījusies. Krievija spēku demonstrē ne tika pie Baltijas robežām, bet arī pie Somijas, Norvēģijas un tālajos austrumos.
Tiekoties ar Saeimas pārstāvjiem, bruņoto spēku komandieris uzsvēra, ka Vācija tikko apstiprinājusi, ka nākamgad uz mācībām Latvijā varētu ierasties aptuveni 200 Vācijas karavīru, Baltijā kopā - aptuveni 800, bet Baltijā un Polijā kopā - aptuveni 1700 Vācijas bruņoto spēku karavīru. Viņš uzsvēra, ka tas ir nozīmīgs skaitlis un liecina par Vācijas gatavību pildīt Velsas samitā pieņemtos lēmumus.