Bruņoto spēku komandieris: svarīgi stiprināt esošo militāro infrastruktūru

NBS
LETA
poligons
Foto: Foto: Gatis Dieziņš

Domājot par Latvijas drošības spēju stiprināšanas pēc Krievijas militārās agresijas Ukrainā, netiek spriests par jaunu militāro bāzu būvniecību, bet gan par esošās militārās infrastruktūras uzlabošanu, šorīt intervijā LTV uzsvēra Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.

Bruņoto spēku komandieris: Netiek spriests par jaunu militāro bāzu būvniecību Latvijā, bet gan par esošās infrastruktūras uzlabošanu

Ģenerālleitnants Graube norādīja, ka Latvija ir NATO dalībvalsts, līdz ar to mūsu valstī jau ir NATO militārās bāzes. Jaunu militāro bāzu būvniecību neviens neplānojot, bet gan pamatā runa ir par infrastruktūras uzlabošanu, lai Latvija spētu veiksmīgāk uzņemt sabiedroto karavīrus.

Šajā virzienā ir vērstas arī militārās mācības, kas šajās dienās sākas Latvijā. Savulaik starptautiskās mācībās Kurzemes jūrmalā karavīri mācījušies desantēt bruņutehniku no kuģiem jūrā, kas bijis ļoti laikietilpīgs process, tāpēc tagad karavīri mācīsies desantēšanos Lielvārdes lidlaukā. Mācīsimies aizsargāt lidlauku, izsēdināt un izvietot militārās vienības un tehniku, stāstīja ģenerālleitnants Graube un piebilda, - ja iepriekš sabiedroto karaspēka desantēšanās prasītu nedēļas, tad tagad tas jau būtu stundu jautājums.

Viņa vērtējumā, NATO militārie plānotāji uz izmaiņām starptautiskajā drošībā reaģē strauji un adekvāti, un tas pats esot sakāms arī par izmaiņām Latvijas aizsardzības plānā. Mēs ļoti rūpīgi sekojam notiekošajam ap NATO austrumu robežām, uzsvēra Graube. Viņš atzina, ka Krievijas militārās aktivitātes ir aktivizējušās arī pie Latvijas robežas, kam pretī tiek likta aktīvāka patrulēšana arī no savas puses.

Tomēr naudas aizsardzības nozarei Latvijā krīzes gados ir bijis pārāk maz un ir atsevišķas lietas, kur diezgan strauji jāveic uzlabojumi, lai garantētu mūsu valsts minimālās pašaizsardzības spējas, uzsvēra bruņoto spēku  komandieris.

Laikraksts: NATO plāno piecas jaunas bāzes Austrumeiropā, tostarp Latvijā

NATO plāno izveidot piecas jaunas bāzes Austrumeiropā, katrā no tām izvietojot 300 līdz 600 karavīru, atsaucoties uz avotu aliansē, svētdien vēstīja vācu laikraksts "Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung".

Bāzes plānots izveidot Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Rumānijā un Polijā.

Sīkāk šo ieceri plānots apspriest 5. un 6. septembrī NATO samitā Velsā.

NATO avots laikrakstam norādījis, ka alianse izšķīrusies par šādu soli, reaģējot uz Krievijas rīcību Ukrainā.

"Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung" vēsta, ka loģistikas, izlūkošanas un militārās plānošanas eksperti šajās bāzēs nodarbosies ar militāro mācību sagatavošanu, bet nepieciešamības gadījumā piedalīsies kaujas operācijās šajās valstīs.

Papildus bāzēm plānots izveidot arī ātrās reaģēšanas spēkus no aptuveni 4000 karavīru, ko varētu nosūtīt uz krīzes reģionu divu līdz septiņu dienu laikā, atklājis avots.

Laikraksts vēsta, ka NATO dalībvalstis Briselē vienojušās par slepenu programmu. Šajā 20 lappušu biezajā dokumentā Krievija tiek dēvēta par "draudu eiroatlantiskajai drošībai".

Dalies ar šo ziņu