Aizsardzības ministristrs nosauc būtiskākos sasniegumus nozarē 2014.gada pirmajā pusgadā

„Ieguldījumi valsts drošībā un aizsardzībā ir prioritāri, jo garantē visu un katra Latvijas iedzīvotāja tiesības uz drošību, dzīvību un veselību. Vienlaikus šiem ieguldījumiem jābūt jēgpilniem, mērķtiecīgiem un ilgtspējīgiem, nodokļu maksātāju naudas izlietojumam jābūt lietderīgam,” uzsver aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis. „Lai izpildītu šos uzdevumus un sasniegtu mērķi – Latvijas pašaizsardzības spēju nodrošināšana minimāli nepieciešamajā līmenī līdz 2020.gadam, nepieciešama konsekventa Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāna īstenošana un nacionālo drošības interešu stādīšana augstāk par īstermiņa politisko izdevīgumu.”

Sabiedroto klātbūtnes nodrošināšana Latvijā Ukrainas krīzes kontekstā

Ņemot vērā pastāvošos draudus Eiroatlantiskās telpas drošībai un stabilitātei Ukrainas krīzes kontekstā, tai skaitā notikumu negatīvo ietekmi uz Baltijas reģiona drošību, ir stiprināta sabiedroto spēku klātbūtne Latvijā.

 
NATO jau ir pastiprinājusi patrulēšanu gaisa telpā virs Baltijas, trīskāršojot lidmašīnu skaitu. 24. aprīlī Latvijā ieradās 150 gaisa desanta karavīru no ASV armijas 173. kājnieku brigādes kaujas vienības, lai rotācijas kārtībā uzturētos te līdz gada beigām. Tāpat no šā gada 9. līdz 20. jūnijam Ādažos norisinājās plašākās apvienotās sauszemes un gaisa spēku mācības „Saber Strike 2014”, kurās piedalījās ap 1600 karavīru no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, ASV, Dānijas, Norvēģijas, Lielbritānijas un Somijas.

Šogad tiek plānotas vēl vairākas nacionālā līmeņa mācības, kurās varētu iesaistīties ar citu valstu pārstāvji. Jautājumu par ilgtermiņa sabiedroto klātbūtnes nodrošināšanu dalībvalstis diskutēs NATO Velsas samitā un Latvijas pozīcija paliek nemainīga – Baltijas reģiona drošībai svarīgi ir panākt pozitīvu risinājumu.

Latvijas spējai nodrošināt uzņemošās valsts atbalstu, tai skaitā infrastruktūras un apmācību iespējām būs svarīga loma pozitīva lēmuma pieņemšanā.

Aizsardzības finansējuma palielināšana

Saeimā 3. jūlijā tika pieņemts Valsts aizsardzības finansēšanas likums, kas paredz konkrētu grafiku aizsardzības finansējuma pieaugumam.

Ilgtspējīga un adekvāta valsts aizsardzības nozares finansējuma nodrošināšana un palielināšana līdz 2% no IKP līdz 2020. gadam ir īpaši svarīga, gatavojoties NATO Velsas samitam un cenšoties panākt lēmumu par pastāvīgu sabiedroto klātbūtnes stiprināšanu Baltijas valstīs.

Pakāpeniska finansējuma palielināšana aizsardzības nozarei ļaus uzsākt valsts aizsardzībai primāri nepieciešamo spēju attīstību saskaņā ar šā gada 22. jūlijā pārskatīto jau 2012. gada 19. jūnijā apstiprināto NBS ilgtermiņa attīstības plānu 2012.-2024. gadam. Līdz šim nepietiekamā finansējuma dēļ pilnvērtīga NBS ilgtermiņa attīstības plāna ieviešana un spēju attīstība nav bijusi iespējama.

Ministru kabinets 22. jūlijā veica pirmo soli Saeimas lēmuma un NBS attīstības plāna īstenošanā – apstiprināja gaisa telpas novērošanas spējas attīstību.

Šodien valdība lems par otro soli valsts pašaizsardzības stiprināšanai - skatīs informatīvo ziņojumu par Zemessardzes attīstību un līdzekļu piešķiršanu prioritāro pasākumu īstenošanai no līdzekļiem neparedzētiem izdevumiem.

Aizsardzības spēju pilnveidošana – gaisa telpas novērošana un mehanizācija

Ņemot vērā arvien pieaugošo Krievijas lidaparātu klātbūtni pie Latvijas gaisa telpas robežām un informāciju par tiešā valsts robežu tuvumā izvietotām militārām bāzēm, Nacionālie bruņotie spēki un Aizsardzības ministrija veica detalizētu pretgaisa aizsardzības spēju operacionālo izpēti un analizēja iespējamos gaisa telpas novērošanas risinājumus.

Šā gada 22. jūlijā Ministru kabinets atbalstīja izlūkošanas, gaisa telpas novērošanas un pretgaisa aizsardzības spēju attīstību, lai nodrošināta zemo lidojumu identifikāciju; kopējās sistēmas izmaksas 8 gados būs aptuveni 158 miljoni eiro. No tiem 38 miljoni apmācību, infrastruktūras un personāla izdevumu segšanai.

Rezultātā astoņu gadu laikā Latvijas spēs minimāli nepieciešamajā līmenī pastāvīgi un pietiekami efektīvi veikt gaisa telpas novērošanu un aizsardzību.

Bruņotajiem spēkiem tiks iegādāti gaisa telpas novērošanas sensori un radari, individuālās pretgaisa aizsardzības sistēmas un ieroči, tiks aprīkoti patruļkuģi un attīstītas taktiskās izlūkošanas spējas.

Savukārt, lai nodrošinātu Sauszemes spēku kājnieku brigādes mehanizāciju, 27. februārī parakstīta nodomu vēstule starp Latviju un Lielbritāniju par mehanizēto platformu iegādi. Šobrīd turpinās sarunas ar Lielbritānijas pusi par platformu gala cenu.

Zemessardzes kaujas spēju paaugstināšana

Izvērtējot nepieciešamību paaugstināt vienību kaujas gatavības spējas Ukrainas notikumu kontekstā, pēdējo mēnešu laikā ir aktīvi strādāts pie Zemessardzes spēju, kas ir būtiska Latvijas aizsardzības sistēmas daļa, attīstības. Šā gada 8. aprīlī valdībā tika atbalstīta ministrijas iniciatīva stiprināt Zemessardzi, piešķirot finanšu līdzekļus, kas tiks ieguldīti zemessargu apmācībā, mācību uzdevumu izpildes kompensācijās un munīcijas iegādē.

Jautājums par Zemessardzes kaujas spēju paaugstināšanu ir iekļauts 29. jūlija Ministru kabineta sēdē. Ministrijas izstrādātais priekšlikums Zemessardzes attīstības koncepta pirmā posma ietvaros paredz līdz 2018. gadam izveidot kopā 18 apakšvienības – no tām 14 paaugstinātas gatavības vada līmeņa apakšvienības ar integrētām pretgaisa aizsardzības, prettanku, snaiperu un inženieru spējām un 4 specializēto vada līmeņa apakšvienības – aizsardzības pret masu iznīcināšanas ieročiem, pretgaisa aizsardzības, mīnmetēju un inženieru spējām.

Pirmā posma realizācijai no 2015. līdz 2018. gadam nepieciešami 70,14 miljoni eiro, no tiem 56,79 miljoni  paredzēti materiāltehnisko līdzekļu iegādei un infrastruktūras izbūvei, 5,96 miljoni personāla izdevumu segšanai un 7,39 miljoni ikgadējiem uzturēšanas izdevumiem.

Vienlaicīgi ir skaidrs, ka Zemessardzes kaujas gatavība ir tieši saistīta ar zemessargu iespējām apmeklēt mācības un ik gadus iziet pilnu apmācību ciklu. Tādēļ Aizsardzības ministrija veiks analīzi un izstrādās priekšlikumus, kā nodrošināt zemessargu aktīvāku dalību apmācības ciklā un risināt sadarbību ar darba devējiem.

Tuvāko gadu galvenais uzdevums Zemessardzes attīstībā ir izveidot vienības, kuras sagatavotības ziņā būtu līdzvērtīgas profesionālā dienesta karavīru vienībām un spētu tieši kā vienības efektīvi pildīt konkrētus uzdevumus.

Iesaiste starptautiskajās operācijās

17. maijā no NATO vadītās starptautiskās drošības operācijas Afganistānā atgriezās vairāk nekā 100 Latvijas karavīru pēc Ziemeļvalstu un Baltijas Pārejas atbalsta vienības slēgšanas Mazarišarīfā. Saskaņā ar plānoto uzdevumu maiņu Latvija samazina savu militāro kontingentu Afganistānā līdz aptuveni 25 - 30 karavīriem. Turpmāk Latvijas bruņoto spēku karavīri apmācīs, konsultēs un atbalstīs Afganistānas nacionālo armiju.

Latvija turpina iesaisti citās starptautiskajās operācijās (operācija ATALANTA, Eiropas Savienības apmācību misija Mali), un 13. jūnijā dalībai Eiropas Savienības militārajā operācijā Centrālāfrikas republikā tika nosūtīti 40 Nacionālo bruņoto spēku karavīri.

NATO izcilības centrs stratēģiskās komunikācijas jautājumos

Mūsdienu daudzveidīgā informācijas vides attīstība sniedz gan jaunas iespējas, gan rada jaunus izaicinājumus. Stratēģiskā komunikācija iegūst arvien nozīmīgāku lomu arī NATO politisko un militāro mērķu sasniegšanā, tādēļ Latvija pirms diviem gadiem nāca klajā ar iniciatīvu Rīgā izveidot NATO izcilības centru stratēģiskās komunikācijas jautājumos. Centrs darbību uzsāka 2014. gada janvārī, savukārt 1. jūlijā, noslēdzot saprašanās memorandus, šai iniciatīvai pievienojās arī Igaunija, Itālija, Lietuva, Polija, Lielbritānija, Vācija un NATO Transformācijas pavēlniecība.

Centra uzdevums ir apkopot un analizēt līdzšinējo stratēģiskās komunikācijas praksi NATO dalībvalstīs, pilnveidot šīs jomas konceptuālo pamatu, pētīt likumsakarības starp komunikācijas procesiem un Aliansei svarīgu notikumu attīstību, kā arī veicināt izglītošanu stratēģiskās komunikācijas jomā. Latvijai šī ir vienreizēja iespēja dot savu ieguldījumu Alianses aizsardzības spēju stiprināšanā un specializēties Alianses dalībvalstu vidū.

Plānots, ka Ziemeļatlantijas padome NATO izcilības centru stratēģiskās komunikāciju jautājumos varētu akreditēt līdz vasaras beigām.