Vējonis: Saeimas lēmums par aizsardzības budžeta palielināšanu liecina par gatavību no vārdiem pāriet pie darbiem

„Esmu patiesi gandarīts par šodien pausto Saeimas deputātu atbalstu Aizsardzības ministrijas priekšlikumam apstiprināt konkrētu grafiku aizsardzības finansējuma palielināšanai. Tas apliecina Latvijas gatavību no deklarācijām un paziņojumiem ķerties pie reāliem darbiem, lai ilgtermiņā stiprinātu mūsu valsts aizsardzību un nodrošinātu tās stabilitāti, labklājību un izaugsmi”, atzīst aizsardzības ministrs.

Lai gan aizsardzības finansējuma pieaugums konceptuāli ir noteikts jau 2012. gadā, apstiprinot Valsts aizsardzības koncepciju un Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plānu, šī ir pirmā reize, kad iepriekš apstiprinātajiem aizsardzības spēju attīstības plāniem tiek paredzēts arī atbilstošs finansiālais ietvars.

„Tas ir ievērojams panākums, par kuru esmu cīnījies gan es, gan arī līdzšinējie aizsardzības ministri.

Tas ir arī svarīgs vēstījums mūsu NATO sabiedrotajiem, ka savas valsts aizsardzību un uzņemtās saistības uztveram nopietni un esam gatavi tai atvēlēt atbilstošus līdzekļus”, uzsver R. Vējonis.

Šis Saeimas lēmums ir ieguvis pavisam citu nozīmi Ukrainas notikumu kontekstā. Brīdī, kad Krievija visai pasaulei ir parādījusi, ka savu ģeopolitisko interešu sasniegšanai ir gatava izmantot jebkādus līdzekļus, tostarp arī militāru spēku, nepieciešamība stiprināt mūsu valsts aizsardzību ir kļuvusi kritiska. Apzinoties potenciālu apdraudējumu, savus aizsardzības budžetus ir palielinājušas gan NATO sabiedrotās mūsu reģionā, gan arī citviet.

Šis bija pēdējais brīdis, lai arī Latvija pieņemtu atbildīgus lēmumus, kas stiprinās valsts aizsardzības spējas ilgtermiņā”, uzsver ministrs.

Līdz ar konkrēta finansējuma grafika apstiprināšanu jau tuvākajos gados būs iespējams realizēt tādus Latvijas aizsardzībai un bruņoto spēku modernizācijai nozīmīgus projektus kā pretgaisa un prettanku aizsardzības sistēmas attīstība, zemessardzes nodrošināšana ar atbilstošu ekipējumu, sauszemes spēku mehanizācija, gaisa telpas novērošana un sadarbības uzlabošana ar sabiedrotajiem. Šie visi ir pasākumi, kas ir būtiski mūsu valsts minimālo aizsardzības spēju uzturēšanā un kuru attīstība līdzekļu trūkuma dēļ vairākus gadus ir tikusi aizkavēta.

Savas darbības laikā pats personīgi sekošu līdzi, lai aizsardzības budžets tiktu tērēts šo aizsardzības spēju stiprināšanai saskaņā ar bruņoto spēku attīstības plāniem”, uzsver R. Vējonis.

Saeima galīgajā lasījumā šodien pieņēma Valsts aizsardzības finansēšanas likumu, paredzot pakāpenisku finansējuma pieaugumu šai nozarei vismaz līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2020. gadā.

Likums paredz valsts aizsardzībai nākamgad atvēlēt finansējumu ne mazāku par 1% no prognozētā IKP apjoma, 2016. gadā ne mazāku par 1,1% no IKP, 2017. gadā - ne mazāku par 1,3% no IKP, 2018. gadā - ne mazāku par 1,5% no IKP, 2019. gadā - ne mazāku par 1,75% no IKP, bet 2020. gadā un turpmāk - ne mazāku par 2% no IKP.

Vienlaikus likumprojektā paredzēta iespēja Ministru kabinetam lemt par līdzekļu pārdali aizsardzības finansējuma palielināšanai, ja tās nepieciešams noteiktu projektu īstenošanai.

Sākotnēji likumprojekts paredzēja noteikt, ka 2020.gadā un turpmākajos gados finansējumam aizsardzības nozarei jābūt ne mazākam par 2% no IKP. Savukārt līdz 2020. gadam, ņemot vērā budžeta iespējas, būtu jānodrošina pakāpeniska virzība uz šo mērķi. Proti, sākotnēji likumprojektā nebija paredzēts konkrēts finansējuma apmērs no IKP katram gadam. Tomēr vēlāk Ārlietu ministrija, Aizsardzības ministrija un Finanšu ministrija vienojās par kompromisu šajā jautājumā.

2014. gadā prognozētā valsts aizsardzības budžeta attiecība pret IKP ir 0,91%, bet 2013.gadā šis rādītājs bija trešais zemākais starp visām NATO dalībvalstīm, norādīts likumprojekta anotācijā.

Likumprojekts izstrādāts saskaņā ar 2012. gadā Saeimā apstiprināto Valsts aizsardzības koncepciju, kas paredz pakāpeniski palielināt valsts aizsardzības budžetu, 2020. gadā sasniedzot 2% no IKP.