Finansējumu Latvijas pretgaisa aizsardzības stiprināšanai nepieciešams atrast jau šī gada budžetā. Aizsardzības ministrija arī sagatavos un līdz šī gada 1.j ūnijam valdībā iesniegs ziņojumu, kurā sniegs detalizētus pretgaisa aizsardzības spēju attīstīšanas risinājumus.
Līdz 1.jūnijam valdībā iesniegs ziņojumu par pretgaisa aizsardzības spēju attīstīšanas risinājumiem
"Notikumi Ukrainā, Krievijas bruņoto gaisa spēku koncentrēšana pie mūsu valsts robežas, kā arī šo spēku aktivitāte gaisa telpā Latvijas robežu tuvumā rada pastiprinātu apdraudējuma risku valsts drošībai. Nepieciešams strauji attīstīt Latvijas pretgaisa aizsardzības spējas, līdzekļi tam jāatrod šī gada budžetā," uzsver aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.
Pretgaisa aizsardzības spēju modernizāciju paredzēts veikt divos virzienos. Pirmkārt, iegādājoties jaudīgas radaru sistēmas, kas spēj fiksēt un identificēt ikvienu objektu, tostarp zemu lidojošu, kas šķērso Latvijas gaisa telpas, kā arī sauszemes robežas. Otrkārt, nodrošinot modernus ieročus, ar kuriem iespējams efektīvi reaģēt, neitralizējot apdraudējuma objektus, informē ministrs.
"Ikvienas suverēnas valsts aizsardzības svarīgākie uzdevumi ir kontrolēt un nepieciešamības gadījumā spēt efektīvi reaģēt, lai aizsargātu ne tikai sauszemes, bet arī jūras un gaisa telpas robežas. Šobrīd Latvijas pretgaisa aizsardzības spējas gan mērķu identificēšanas, gan reaģēšanas ziņā ir nepietiekamas," norāda ministrs.
Aizsardzības ministrs plāno Latvijas pretgaisa spēju modernizāciju, kā arī tai nepieciešamo finansējumu vistuvākajā laikā apspriest ar premjeri Laimdotu Straujumu. Aizsardzības ministrija sagatavos un līdz šī gada 1.jūnijam valdībā iesniegs ziņojumu, kurā sniegs detalizētus pretgaisa aizsardzības spēju attīstīšanas risinājumus. Premjerministre ir apliecinājusi, ka varētu tikt grozīts šā gada valsts budžets, lai palielinātu finansējumu aizsardzībai uz budžeta deficīta palielināšanas rēķina.
Šobrīd nepārtrauktu gaisa telpas novērošanu Latvijā nodrošina trīs radiolokatori, kas izvietoti Lielvārdē, Ventspils lidlaukā un Rēzeknes novada Audriņu pagastā. Tie darbojas vienoti ar radiolokatoriem Igaunijā un Lietuvā, veidojot kopēju NATO gaisa telpas novērošanas sistēmu. Radiolokatori spēj atpazīt visa veida gaisa kuģus - lidmašīnas, bezpilota lidmašīnas, helikopterus, sākot ar nelieliem, līdz pat kvadrātmetra izmēra, vieglmetāla konstrukcijas lidaparātiem. Tomēr pašreizējā novērošanas sistēma vērsta uz tālās darbības novērošanu attālumā līdz 450 kilometriem un 30 kilometru augstumā.