Sirsnīgi smaidi un patiess prieks tiekoties

Patīkamas pirmssvētku noskaņas tika radītas Jūras spēku flotilē (JSF), kur ikgadējā Ziemassvētku  tikšanās reizē pulcējās kuģu krustmātes. Cilvēciski silto un labsirdīgo gaisotni klātienē baudīja arī «Tēvijas Sargs».

Šobrīd JSF ir 26 kuģu krustmātes. Protams, katrai no viņām ir sava profesionālā darba joma un savi darba pienākumi, kuru dēļ ne visas varēja ierasties uz kopīgo tikšanos. Savās apsveikuma uzrunās dažas kuģu krustmātes atklāja, ka ar sava kuģa komandu tiekas itin bieži un tiek organizēti kopīgi pasākumi. Taču bija arī tādas krustmātes, kuras savu kuģu komandierus ieraudzīja pirmo reizi, jo kuģu vadība bija mainīta un militārpersonas savu militāro karjeru turpina citā dienesta vietā. Ir arī kuģi, kuri bieži atrodas citās valstīs, citos ūdeņos, bet komandieri — komandējumos, līdz ar to sastapties ar krustmāti nav nemaz tik viegli.

Kuģa krustmāte tiek iecelta ar JSF komandiera pavēli, un par viņas atšķirības zīmi kalpo balta šalle ar JSF logo. Kā atzina krustmāšu krustmāte Vera Gribača, kuras aizbilstamais ir kuģis KA- 01 «Kristaps», kuģu krustmāte ir sargeņģelis savam kuģim. «Savās domās un lūgšanās esam kopā ar komandu, un nav svarīgi, cik bieži tiekamies, kādus pasākumus organizējam vai kādas dāvanas sniedzam, mēs domās esam kopā,» teica Vera Gribača.

Tā kā tikšanās norisinājās neilgi pirms Ziemassvētkiem, tad, protams, gan kuģu komandas, gan krustmātes saņēma dāvanas. Ikkatrai krustmātei tika dāvināts lietussargs un sienas  kalendārs ar JSF simboliku, kā arī sārta roze.

Pirmo reizi šo pasākumu apmeklēja kuģa P-08 «Jelgava» krustmāte Inga Englande, Jelgavas pašvaldības iestādes «Kultūra» vadītāja vietniece. Viņa par krustmāti kļuva 2013. gada jūlijā.

— Vai jūs zināt, kā tikāt izraudzīta par kuģa krustmāti?

— Jā, man šo godpilno amatu piedāvāja Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. Sākumā man tas bija ļoti pārsteidzoši, un nespēju uzreiz sniegt atbildi, jo apjautu, ka tas ir ne tikai gods, bet arī darbs — veidot sadraudzību starp kuģa komandu un Jelgavu. Šaubījos, vai jau tā visai aizņemtā un piepildītā ikdienā varēšu rast brīdi, lai pievērstos kuģim. Taču tad, visu apdomājot, piekritu. Man tas ir viens no skaistākajiem šī gada notikumiem.

— Krustmātes godā aizvadīti vien daži mēneši, taču jūs jau esat paspējusi kopā ar kuģa komandu organizēt pasākumus. Kādi bija pirmie kopīgie darbi?

— Kuģa «Jelgava» komanda piedalījās Jelgavas ikgadējās pienu paku regates žūrijas sastāvā. Viņi vērtēja atraktīvos braucamrīkus, kas bija vērojami Lielupes ūdeņos. Jāteic, tas ir plaši apmeklēts un skatītāju iemīļots, dzīvespriecīgs šovs. Daļa no kuģa komandas piedalījās Jelgavas pilsētas svētku gājienā. Biju ļoti lepna, redzot staltos puišus skaistajās formās.

Septembrī, Metāla svētkos, kad notika metāla skulptūru festivāls, daži jūrnieki bija ieradušies un izstādīja patruļkuģa modeli. Apmeklētāji ar patiesu interesi gāja aplūkot šo neredzēto priekšmetu.

Kuģa «Jelgavas» jūrnieki kādu dienu viesojās Jelgavas pilsētā un apmeklēja Trīsvienības baznīcas torni, savukārt es izrādīju viņiem Kultūras namu. Plānojam arī tuvākajā nākotnē pasākumus. Piemēram, esmu iecerējusi, ka jūrnieki varētu piedalīties pavasara lielajā talkā un Jelgavas pilsētas svētkos.

Arī šodien pēc krustmāšu tikšanās es došos uz kuģi, kur redzēšos ar komandu. Tā kā kuģa komandā dien astoņi cilvēki, esmu iepazinusies ar visiem karavīriem.

Man bijusi iespēja ar savu kuģi izbraukt arī jūrā. Tas bija neparasts un iepriekš nepiedzīvots notikums.

— Šķiet, jūs nenožēlojat, ka esat pieņēmusi šo krustmātes godu?

— Jā, es esmu priecīga un lepna. Esmu tāds cilvēks, kurš visu laiku kaut ko organizē, līdz ar to es ceru, ka sadarbība būs laba un veiksmīga. Jelgavas pilsētas vadība un iedzīvotāji priecājas un lepojas, ka viņiem tagad ir savs kuģis. Jelgavas vārds izskan jau daudz plašāk, arī tādās vietās, kur agrāk ar to nav bijusi saistība. Smejoties mēs domājam par to, kā padziļināt Lielupi, lai «Jelgava» ierastos Jelgavā! 

Nesen kuģu krustmāšu pulkam pievienojās arī patruļkuģa P- 07 «Viesīte» krustmāte Daina Vītola. Viņa ir Viesītes novada domes kancelejas vadītāja un Viesītes novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja.

— Pieciem jaunajiem Jūras spēku flotiles patruļkuģiem nosaukumi tika izraudzīti saistībā ar 1919. gada Latvijas atbrīvošanās cīņām, tāpēc katru novadu pārstāv sava pil-sēta, un Viesīte ir Sēlijas lielāko cīņas vietu glabātāja. Kuģu nosaukumi tika piešķirti no-tikušo kauju secībā. Pirmās kaujas norisinājās Skrundā, tad Cēsīs, tām sekoja Viesīte.

Kuģim «Viesīte» bija gods būt pirmajam, ko pilnībā uzbūvēja Latvijā — Rīgas Kuģu būvētavā. Saņēmām Jūras spēku flotiles komandiera vēstuli ar uzaicinājumu izraudzīties kandidātu kuģa krustmātes amatam. Mana kandidatūra šķita piemērota tāpēc, ka mans vectēvs ir Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris un piedalījās atbrīvošanas cīņās. Arī mans otrs vectēvs ir Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, turklāt es pati esmu dzimusi un augusi Viesītē. Līdz ar to man piedāvāja kļūt par krustmāti. Esmu piedalījusies jau vairākos svinīgos pasākumos gan kuģa ķīļa ielikšanā, gan kuģa nolaišanā ūdenī.

Uzskatu, ka kopīgi veidotie izklaides pasākumi satuvina cilvēkus, ļaujot mazliet atslēgties no ikdienas rutīnas un dienesta pienākumiem. Esmu ievērojusi, ka Viesītes iedzīvotāji ir priecīgi, ka pilsētas vārdā ir nosaukts kuģis, jo Viesīte atrodas visai tālu no jūras. Ne velti biedrības «Zīle» čaklās rokdarbnieces darina īpašas Ziemassvētku dāvanas katram kuģa komandas pārstāvim. Pagājušajā gadā jūrnieki saņēma zeķu pārus, šogad — šalles.

Es ar lielu prieku esmu uzņēmusies kuģa krustmātes pienākumus. Uzskatu, ka šobrīd tas manā dzīvē ir lielākais apbalvojums, kas man ir piešķirts.

«Visas kuģu krustmātes ir sabiedriski aktīvas dāmas, tāpēc arī mēs izraudzījāmies Dainu, jo Viesītē un tās novadā, šķiet, ikviens viņu pazīst. Kuģa komanda ir bijusi Viesītes skolā, kur izrādīja daļu no jūrnieku rīcībā esošā aprīkojuma un ekipējuma, šādi prezentējām sevi un savu kuģi. Skolēni bijuši arī uz kuģa, dodoties nelielā jūras braucienā. Kuģa pārstāvji piedalījās arī pavasara talkā un pilsētas svētkos. Man ir patiess prieks, ka manis komandētais kuģis nes tieši «Viesītes» vārdu, nevis kādas lielas Latvijas pilsētas nosaukumu, jo mūsu sadarbība ar Viesīti ir ļoti cieša un sirsnīga. Ikreiz, kad ierodamies Viesītē, esam goda viesi, jūtamies ļoti pagodināti un lepni,» par jauno sadarbību pastāstīja kuģa P-07 «Viesīte» komandieris kapteiņleitnants Tālis Dzērve.