Aptaujā, atbildot uz jautājumu „Kuras vērtības un standarti, tavuprāt, vislabāk raksturo Latvijas karavīru?”, 700 respondentu, kas jau ir piedalījušies aptaujā, par vislabāk raksturojošo Latvijas karavīra vērtību atzinuši drosmi, bet standartu – profesionalitāti.
Aptauja: Latvijas karavīrs – drosmīgs un profesionāls
Nacionālo bruņoto spēku sociālo mediju tīkla „Latvijas armija” mājaslapā, kas izvietota sociālās saziņas platformā „draugiem.lv”, publicētajā aptaujā 195 respondenti atbildējuši, ka drosme, viņuprāt, ir nozīmīgākā Latvijas karavīru raksturojošā vērtība. Savukārt 89 respondenti minējuši, ka tā ir pašaizliedzība, bet 78 – uzticamība. 47 respondenti atbildējuši, ka cieņa, 42 – mīlestība, bet 39 – taisnīgums.
Savukārt 191 respondents pārliecināts, ka vislabāk raksturojošais Latvijas karavīra standarts ir profesionalitāte. Savukārt 14 respondenti minējuši, ka, viņuprāt, šis standarts ir saprātīgums, bet pieci – likumīgums.
Karavīra vērtības nosaka to, kas viņš ir, viņa personību un rīcības motīvus, savukārt standarti nosaka to, kā karavīram jārīkojas neatkarīgi no vietas, notikumiem un apstākļiem.
Karavīram ir nepieciešamas tādas vērtības, pēc kurām vadīties un dzīvot. Vērtības, kas būs nemainīgas arī nākotnē un balstīs karavīra tiekšanos pretī pilnībai un augstākajiem mērķiem dzīvē: pašaizliedzība, drosme, taisnīgums, cieņa, uzticamība un mīlestība.
Karavīra rīcībai jāveicina sabiedrības uzticība bruņotajiem spēkiem. Ir grūti noteikt uzvedības standartu, kurā balstīt savu rīcību gan profesionālā, gan privātā ziņā. Turoties pie noteiktām vērtībām un cenšoties tās ievērot, iespējams noteikt arī standartus. Karavīra rīcībai un uzvedībai ir jābūt likumīgai, sapratīgai un profesionālai.
Šīs vērtības un standarti bruņotajos spēkus jau vairākus gadus kalpo kā karavīra ētikas kodekss.
Jau ziņots, ka 2012. gada gada rudenī pētījumu aģentūras TNS veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijas armijai uzticas 52% iedzīvotāju, uzticamības reitingā to ierindojot 5. vietā uzreiz aiz skolām (79%), baznīcas (61%), radio un televīzijas (59% katrai no tām), tādējādi armijai ir visaugstākais sabiedrības uzticības rādījums starp valsts pārvaldes iestādēm.
Savukārt 43% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju pozitīvi novērtējuši Latvijas armijas profesionālo sagatavotību, liecina pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu „900 sekundes” pērn novembrī veiktā aptauja. Latvijas armijas profesionālo sagatavotību, tostarp ekipējumu, profesionalitāti, un citas jomas, ļoti pozitīvi novērtējuši 5% aptaujāto, bet 38% - drīzāk pozitīvi.
Latvijas armija tika izveidota 1919. gada 10. jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Savukārt pēc valsts neatkarības atgušanas 1991.gadā tika veidoti jauni militārie formējumi - Aizsardzības spēki un Zemessardze, kurus 1994.gadā apvienoja vienotā formējumā - Nacionālajos bruņotajos spēkos.