Lāpu skrējienā "Apkārt Latvijai" stiprinās iedzīvotāju kopības un drošības sajūtu
Godinot bruņoto spēku 1992.gadā organizētās lāpu stafetes 21.gadadienu, no 15. līdz 21.augustam notiks biedrības "Latvijas ģenerāļu klubs" organizēts skrējiens "Apkārt Latvijai" gar Latvijas robežu.
Skrējiens būs veltīts Latvijas valsts proklamēšanas 95.gadadienai un valstiskās neatkarības atjaunošanas 22.gadadienai. "Pirms 20 gadiem skrējiena mērķis bija apliecināt Latvijas neatkarības atgūšanu un mūsu valsts robežu nostiprināšanu. Šobrīd svarīgi ir stiprināt mūsu valsts iedzīvotāju kopības un drošības sajūtu. Tāpēc skrējienā aicinām piedalīties ikvienu, kurš vēlas skriet par Latviju,” pastāstīja biedrības valdes priekšsēdētājs, atvaļinātais viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots.
Skrējiena svinīgā atklāšana notiks 15.augustā Brāļu kapos, kad pēc lāpu svinīgās iedegšanas skrējiena dalībnieki divās grupās sāks skrējienu no Rīgas uz Salacgrīvu un no Rīgas uz Mērsragu.
Skrējiena kopējais garums ir aptuveni 1500 kilometru. Tas norisināsies septiņas dienas 14 posmos, katrā no dienām noskrienot divus posmus.
Pirmajā skrējienā dienā tiks pārvarēts posms no Rīgas uz Salacgrīvu un uz Mērsragu. 2.dienā skrējiena dalībnieki skries no Salacgrīvas uz Valku un no Mērsraga uz Ventspili. Trešās skrējiena dienas maršruts vīsies no Valkas uz Alūksni un no Ventspils uz Liepāju. Ceturtajā dienā skrējēji skries pa maršrutu Alūksne - Viļaka - Kārsava un Liepāja - Jaunauce. Piektajā dienā paredzēts pārvarēt maršrutu Kārsava - Ludza - Dagda un Jaunauce - Bauska. 6.skrējiena dienā dalībnieki dosies skrējienā pa maršrutu Dagda - Krāslava - Daugavpils un Bauska - Nereta, bet 7.dienā - Daugavpils - Subate un Nereta - Subate.
Pēdējo posmu dalībnieki satiksies Subatē, Ilūkstes novadā, no kurienes ar autotransportu pārvietosies līdz Rīgas pilsētas robežai.
Noslēgumā plānots skrējiens no Rīgas robežas, kas noslēgsies ar svinīgu ceremoniju pie Brīvības pieminekļa.
Ikvienā no posmiem kopīgā skrējienā vienosies karavīri, zemessargi un jaunsargi, kā arī vietējo pašvaldību pārstāvji, sabiedrībā zināmi cilvēki, skolēni, jaunatnes organizācijas un citi interesenti.
Pasākums tiek organizēts ar Latvijas Pašvaldību savienības atbalstu, sadarbojoties ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Aizsardzības un Iekšlietu ministrijas pakļautības iestādēm - Valsts policiju, Valsts robežsardzi, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Pasākumā piedalīsies arī pašvaldību policijas pārstāvji.
Stafete ar devīzi "Svēts mantojums šī zeme mūsu tautai" sākās 1992.gada 16.augustā Rīgā, Brāļu kapos pie Mūžīgās uguns. Lāpu aizdedzināja Latvijas pirmās brīvvalsts laika robežsardzes virsnieks, ģenerāļa Bolšteina līdzgaitnieks Jānis Birze, kurš šo gaismas simbolu nodeva aizsardzības akadēmijas kadetiem, kas kopā ar zemessargiem to skrējienā cauri Rīgas ielām nogādāja Jūras pasažieru stacijā. Tur stafeti pārņēma Jūras spēki. Kuģis "Sams" lāpu nogādāja Salacgrīvā un nodeva Valmieras robežsargu bataljona karavīru rokās, tālāk stafeti pārņēma Viļakas, Ludzas, Daugavpils, Jelgavas, Liepājas un Ventspils robežsargi. Tā uguns robežsargu rokās apceļoja apkārt Latvijai - to nesa rokās, veda ar auto un ar laivu pa Daugavu. Ventspilī robežsargi lāpu atkal nodeva Jūras spēkiem, kuri ar kuģi 22. augustā to nogādāja Rīgā. Līdz Brīvības piemineklim to nesa aizsardzības akadēmijas kadeti. Kopā stafetes laikā tika veikti 1520 kilometri.