Karavīri un Aizsardzības ministrijas pārstāvji stāsta par dalību Nordea Rīgas maratonā!
Nordea Rīgas maratons ir kļuvis par vienu no krāšņākajiem sporta pasākumiem Rīgā. Nav svarīgi, kāda distance skriešanai izvēlēta. Svarīgākais ir svētku sajūta, un iespēja pabūt kopā ar sev līdzīgi domājošiem, kas ikdienas steigā reizēm nemaz nav iespējams.
Arī daudziem karavīriem un aizsardzības nozarē strādājošiem skriešana kļuvusi par neatņemamu dzīves sastāvdaļu, par dzīvesveidu un lielisku iespēju kā no dienesta brīvajā laikā atpūsties un gūt jaunas idejas!
Īpašs gandarījums ir par kolēģiem, kuri ļāvās sportiskajam izaicinājumam un maratonā piedalījās pirmo reizi. Maija dienas svelme gan daudzus motivēja skriet apdomīgāk, neļaujoties starta vilinājumam un pūļa instinktam distancē sasniegt jaunu personīgo rekordu.
Aizsardzības ministrijas komandas pārstāvim, Zemessardzes 54.inženiertehniskā bataljona komandierim pulkvežleitnantam Rolandam Moļņikam šis bija jau devītais maratons: „Organizatoriski pasākums šogad noritēja augstākā līmenī, profesionālāk. Lielāka vērība bija pievērsta skrējēju veselības stāvokļa novērošanai trasē. Bija biežāki un bagātīgāki dzirdināšanas punkti. Īpaši mani priecēja plašais atspoguļojums medijos par nepieciešamību vairāk rūpēties par sevi, kā rezultātā šis maratons noritēja bez smagi cietušajiem, kaut gan diena bija karstāka nekā iepriekšējā gadā.”
Tieši karstumu pulkvežleitnants R.Moļņiks min kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem: „Šis maratons bija pasmags, jo diena bija karsta. Tomēr tas bija vēl viens no iemesliem sev pierādīt, ka varu ne tikai ideālos, bet arī sarežģītākos apstākļos veikt 42 kilometru distanci. Pēc finiša visi maratonisti ir kā viena liela ģimene, kurus vieno gandarījums par paveikto. Nav svarīgi, cik ātrs esi bijis, vai tas bijis pirmais vai simtais maratons, tautība vai ādas krāsa – svarīgākais ir – mēs to paveicām! Šī laimes un prieka sajūta ir tik liela, ka neskatoties uz visām grūtībām, esi gatavs doties uz starta atkal un atkal!”
„Līdzjutēji? Līdzjutēji! Rīga joprojām vēl guļ! Tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem var manīt arī pozitīvas tendences - līdzjutēju paliek vairāk, kautrība arī pārvarēta, nekautrējoties uzmundrināt arī sev nepazīstamus skrējējus, ” ar gandarījumu stāsta pulkvežleitnants R.Moļņiks.
42 kilometru izaicinājumam pirmo reizi ļāvās arī Aizsardzības ministrijas komandas pārstāvis, Aizsardzības politikas departamenta Daudzpusējo attiecību un starptautisko organizāciju nodaļas vecākais referents Mārtiņš Vargulis: „Tā kā šis bija mans pirmais 42 km skrējiens, tad sajūtas pēc tā pārvarēšanas bija fantastiskas. Kopā skriet ir daudz vieglāk nekā vienam. Redzot trases malā sev kādu tuvu cilvēku, paliek vieglāk, jo atbalstam trasē un no malas ir ļoti liela nozīme.”
Arī M.Vargulis karsto dienu norāda kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem, kas pavadīja no pirmās starta minūtes līdz pat 42 kilometram.
Aizsardzības ministrijas Politikas direktors, valsts sekretāra vietnieks Jānis Garisons līdz šim regulāri piedalījies velo maratonā, tādēļ skrējiens Nordea Rīgas maratona 21, 098 km distancē viņam bija izaicinājums: "Jāatzīst, ka atšķirībā no velo sacensībām, kur pat karstā laikā ar lielāku ātrumu var panākt vēsuma efektu, skrienot karstums tomēr atstāj daudz lielāku iespaidu. Kopumā smagākie bija pirmie kilometri, jo bija grūti izlauzties cauri lielajam dalībnieku pūlim, un pēdējais kilometrs līdz finālam, kad bija sajūta, ka skrējiens nekad nebeigsies. " Viņš uzsver, ka jāapsver iespēja turpmāk dalībai šādos pasākumos veidot vienotu aizsardzības nozares komandu, lai Nacionālie bruņotie spēki un Aizsardzības ministrija būtu labāk pamanāmi.
Aizsardzības ministrijas komandas pārstāvis, Aizsardzības plānošanas un analīzes departamenta Plānošanas nodaļas vecākais referents Edgars Slišāns ministrijas komandu pārstāvēja pusmaratona distancē: „Skrējiens bija ļoti grūts. Lielākais izaicinājums noteikti bija karstums, īpaši trases otrajā daļā pēc Dienvidu tilta. Tomēr sajūtas pēc finiša bija fantastiskas! Ļoti palīdzēja līdzjutēju atbalsts, kā arī tas, ka lielu trases daļu skrēju kopā ar paziņu.”
E.Slišāns pauž gandarījumu par vienoto Aizsardzības ministrijas komandas tēlu: „Patīkami bija redzēt arī mūsu ministrijas darbiniekus. Komandas krekli bija laba iniciatīva un papildus stimuls censties. Negribējās izstāties ar uzrakstu „Aizsardzības ministrija”. Skatītāji vēl padomātu, ka visi ierēdņi tādi pašvaki!”
„Pusmaratonu skrēju pirmo reizi. Tāpēc visu skrējienu uztvēru kā lielu izaicinājumu, jo, ja man pirms četriem-pieciem gadiem pateiktu, ka es 2013.gadā skriešu pusmaratonu – smietos tam cilvēkam sejā. Agrāk teicu – lieciet man darīt jebko, tikai ne skriet…!” stāsta Instruktoru skolas Nodrošinājuma daļas Finanšu speciāliste Natālija Ķikāne.
Viņa uzsver, ka mazkustīgais dzīvesveids pirms gadiem nopietni ietekmēja veselību, un tieši tas bija iemesls fizisku aktivitāšu sākšanai: „Sāku skriet – no sākuma 20 minūtes ap ezeru „Ninieris”, vēlāk uzzināju, ka lai degtu „tauki” – jāskrien vismaz 40 minūtes. Tā tas sākās - stunda, pusotra, un tagad ne mazāk kā divas – lēnā tempā, visu laiku vērojot pulsu. Paveicās, ka 2009.gadā nonācu ļoti sportiskā vienībā – Instruktoru skolā!”
„Šogad janvārī pieņēmu kolēģu izaicinājumu – noskriet pusmaratonu Nordea Rīgas maratonā. Gribējās noskriet zem divām stundām, bet tā kā pieredzes nekādas un baidījos pārkarst, skrēju lēnāk. Spēka finišā gan bija vēl ļoti daudz. Skrējiena laikā, protams, karstums bija grūti panesams, īpaši skrienot pa Krastmalu.” N.Ķikāne ir patīkami pārsteigta par to, cik daudz Latvijā ir uzņēmīgu un sportisku iedzīvotāju, kā arī par brīvprātīgo izpalīdzīgumu un atsaucību.”
Arī Aizsardzības ministrijas komandas pārstāvis, Krīzes vadības un mobilizācijas departamenta Mobilizācijas un uzņēmējvalsts atbalsta nodaļas vecākais referents Olevs Nikers komandu pārstāvēja 21, 098 km distancē: „Arī es tāpat kā tūkstošiem citu skrējēju gaidīju Nordea Rīgas maratonu kā galvenos šā gada skriešanas svētkus un biju tiem arī gatavojies. Mans pusmaratona rīts bija kā radīts perfektam skrējienam. Raidījuma "Laiks Vīriem" režisors man jautā, kāpēc es skrienu, un es nedomājot atbildu - skriešana dod laimes sajūtu, ko novēlu izbaudīt katram, kas to vēl nav izmēģinājis. Apkārt smaidi, prieks un pēc pusstundas - jau ilgi gaidītais starts.”
„Starta brīdī plkst.8:30 solītais karstums vēl nav jūtams. Ātru tempu izdodas noturēt pirmos piecus kilometrus. Sākumā vislabāk padodas noskrējiens no Vanšu tilta, kad aiz muguras paliek daži, kas iepriekš bija apdzinuši. Pilsēta svētdienas rītā vēl tikai mostas, un Basteja bulvāris ir pielijis saules stariem, kad tajā parādās pirmie skrējēji. Pie MC Donalda nogriežoties pa labi un izskrienot cauri Vecrīgai, ir pienākusi NRM pusmaratonistu "biezākā garoza" un maratonistu iesildīšanās poligons - skrējiens pa Krasta ielu līdz Dienvidu tiltam. Paliek siltāks. Mani apdzen komandas biedrs, maratonists Rolands Moļņiks. Uzskrējienā uz Dienvidu tilta temps tiek zaudēts ievērojami, bet atkal tiek atgūts pie Bauskas ielas. Atpakaļceļā mani uzmundrina komandas biedrs, AM politikas direktors Jānis Garisons, kam šīs ir pirmās pusmaratona sacensības. Jānis man ir aiz muguras tikai apmēram kilometru. "Tas tik ir temps pirmajai reizei" nodomāju. Pēdējie seši kilometri līdz finišam nav tie vieglākie, bet es „turos” un ar vidējo ātrumu 4 minūtes 40 sekundes kilometrā finišēju pusmaratona distanci 1h38m30s. Šis ir mans labākais pusmaratona rezultāts. Nākamgad atkal noteikti skriešu pilno maratona distanci,” stāsta O.Nikers.
Aigars Delvers Nacionālās aizsardzības akadēmijas komandu pārstāvēja 21 km distancē: „Jauks pasākums, kurā prieks bija piedalīties. Labi noorganizēts. Nebiju gaidījis tik lielu dalībnieku skaitu. Esmu vīlies par kopējo laiku, kā arī grūtības sagādāja tas, ka pēc 19.kilometra kājā iemetās krampis un atlikušos 1,5 nācās noiet, tādējādi pamatīgi zaudējot laiku. Guvu arī atziņu, ka lai labi nostartētu, nepieciešams startā atrasties priekšējās rindās. Ir apgrūtinoši sākt skriet no beigām, kad visi priekšā traucē. ” Viņš arī stāsta, ka līdz šim lielākais izaicinājums viņam bijis 100 km pārgājiens.
Militārās policijas pārstāvis kapteinis Ingus Puga Aizsardzības ministrijas komandu pārstāvēja 10 kilometru distancē: „Stipro skrējiena zilumi jau bija apdzijuši, un laiks piedalīties nākamajā sportiskajā aktivitātē. Noteikti nebūšu oriģināls un jāsaka, ka lielākais izaicinājums bija karstums, jo starts bija plkst.12:30, kad saule atradās augstākajā punktā. Bija pamatīga svelme virs 30 grādiem, kas samazināja tempu vairums dalībnieku. Grūtības sagādāja arī tas, ka nezināmu iemeslu dēļ, biju iedalīts otrajā starta koridorā. Līdz ar to pirmos 5 km nācās pamatīgi līkumot pa trasi, lai tiktu garām lēnākiem skrējējiem, kas prasīja daudz spēka un enerģijas. Īpašs paldies jāsaka meitenei no ūdens padevējiem, jo kad skrēju garām ūdens punktam, mugurā saņēmu pamatīgu ūdens šalti. Tas bija pārsteidzoši, atspirdzinoši un noderīgi. ”
„Par pasākumu tikai pozitīvākie iespaidi un emocijas. Rezultāts atbilstošs ieguldītajam darbam. Domāju pievērsties skriešanas sportam nopietnāk un nākamgad piedalīties pusmaratona skrējienā. Kaut vai tāpēc, ka skrējiena starts ir no rīta, kad vēl nav svelmes. Arī dalībnieku skaits ir daudz mazāk, līdz ar to skrējiens ir brīvāks. Pateicības vārdi jāsaka arī atbalstītājiem skrējiena laikā,” stāsta kapteinis I.Puga.
Aizsardzības ministrijas komandas pārstāve, Informācijas tehnoloģiju nodaļas vecākā referente Diāna Gitāla stāsta, ka viņu pieteikties pasākumam motivēja Aizsardzības ministrijas vadības aicinājums veidot komandu Nordea Rīgas maratonam: „ Šāds piedāvājums šķita interesants un aizraujošs. Tāpēc izlēmu izmēģināt savus spēkus skriešanā un pirmo reizi piedalīties šajā sportiskajā pasākumā. Izvērtēju savas spējas un secināju, ka pateicoties sporta nodarbībām un bez iepriekšējas pieredzes skriešanas sacensībās, varu pieveikt 5 km distanci. Par 10 km distanci nebija pārliecības, tāpēc nolēmu sākt ar mazāko. Gatavojoties skrējienam, papildus tenisa treniņiem, divas-trīs reizes nedēļā skrēju 5 km distanci. Līdz ar to karstais laiks maratona dienā nebija traucējošs.”
„Mazās distances ir masu distances. Vērstas uz veselīga dzīvesveida popularizēšanu. Līdz ar to ļoti lietderīgas. Pieļauju, ka daļa no maratona dalībniekiem, kuri šobrīd spēj pieveikt lielākas distances, ir sākuši tieši no 5 km. Iespaidīgākais šajā pasākumā bija skats, kas pavērās, aizskrienot līdz Vanšu tilta galam – panorāma ar gandrīz 13 000 skrējējiem. Tas ir iedvesmojoši”, stāsta D.Gitāla.
Atlases un rezerves personāla uzskaites centra pārstāvis dižmatrozis Uldis Briedis Nordea Rīgas maratonā piedalījās 5 km distances skrējienā: „Ar katru gadu šī distance pulcē arvien vairāk un vairāk dalībnieku. Tomēr kopējais sportiskais līmenis šķiet, ka aug. Esmu skrējis arī pilno maratonu, taču esmu priecīgs, ka šogad neizvēlējos šo distanci. Lielākais izaicinājums bija laika apstākļi un sevis piespiešana skriet ātrāk. Protams, ka apstākļi kādos jāskrien, visiem vienādi, taču katram organisms to panes savādāk. Esmu no tiem, kam karstums nepatīk, tomēr 12.vieta un labāks rezultāts kā iepriekšējās reizes nozīmēt to, ka laika apstākļi nebija tie, kas noteica rezultātu. ”
„Šādas sacensības vienmēr nes jaunas atziņas par to, ka jātrenējas vairāk un labāk. Tā jau būs vienmēr. Daudz vēl nav sapratuši skrējiena jēgu – sākumā skrien tik ātri, ka jau pēc mazāk nekā 2 km vairs nevar paskriet. Neredz atšķirību no sportiskajiem sasniegumiem un vienkārši labi pavadīta laika ģimenes lokā. Protams, priecē, ka arvien vairāk cilvēku sporto un pievēršas aktīvam dzīvesveidam. Taču tas jādara pareizi,” stāsta dižmatrozis U.Briedis.
Viņš plāno arī nākamgad piedalīties skrējienā: „Arī nākamgad ceru sevi sagatavot šim pasākumam. Tikai vēl nezinu kādā distancē. Gribētos vairāk redzēt distancē kolēģus. Esmu iedvesmojis sportot savus kolēģus, kas iepriekš šādās aktivitātēs nav piedalījušies un ceru, ka arī tie bruņoto spēku karavīri, kuri paralēli dienesta laikam atrod laiku sportam, iedvesmos arī pārējos.”
Nākamgad Nordea Rīgas maratons notiks 18.maijā! Uz tikšanos maijā!