Eksperti apzinājuši Latvijas Eiropas Savienības drošības un ārpolitikas prioritātes
Šā gada 4.jūnijā, gatavojoties Latvijas Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidentūrai, norisinājās pirmā diskusija par Latvijas prioritātēm ES Ārējā un drošības politikā. Diskusijā eksperti atzina, ka Latvijas prioritātēm nevajadzētu būt ambiciozām, bet gan gudrām, kur Latvija varētu apliecināt savu ekspertīzi.
Atkājot diskusiju, Latvijas vēstniece ES Ilze Juhansone norādīja uz nepieciešamību Eiropai būt vienotai, ņemot vērā mainīgo globālo situāciju, un uzsvēra nepieciešamību kopīgi apzināt Latvijas prioritātes ES, lai veicinātu ticamību nepieciešamajām aktivitāte. Savukārt Latvijas prezidentūras ES sekretariāta vadītāja Inga Skujiņa akcentēja, ka būtiski ir meklēt atbildes ne tikai uz jautājumiem, ko Latvija var gūt no prezidentūras, bet arī, ko Latvija var dot ES prezidentūrai.
Latvijas Universitātes docents Toms Rostoks ievadziņojumā par situāciju ES ārējās un drošības politikas jautājumos uzsvēra, ka, Latvijai pēc trīs gadiem, kļūstot par ES prezidējošo valsti, ir jāņem vērā virkne notikumu, kas ietekmēs Eiropas ārpolitiku. Latvijai būs jāspēj gan reaģēt uz izmaiņām pasaulē, kuras šobrīd ir grūti prognozēt, gan spēt īstenot savas prioritātes.
T.Rostoks norādīja, ka ES valstis arvien mazāk atvēl līdzekļus militārām vajadzībām un paļaujas uz ASV – „tam ir tālejošas sekas ES spējai ātri rīkoties un atrisināt dažādas krīzes gan ES robežās, gan ārpus tām.” To parādīja arī Eiropas valstu iesaiste un ierobežotās iespējas Lībijas krīzes risināšanā. „Visticamāk, ES pēc trīs gadiem būs pārvarējusi ekonomisko krīzi, taču tā būs atstājusi sekas un ES ietekme pasaulē mazināties. Taču, neraugoties uz to, ka ES iespējas ietekmēt citu aktieru uzvedību samazinās, ES mentalitāte ietekmēs turpmāko ES valstu uzvedību un izvirzīto ambīciju apjomu,” secina T.Rostoks.
Docents uzsvēra, ka ES dalībvalstīm ir jācenšas būt gudrākām savā ārpolitikā, lai tās spētu arī gudrāk īstenot varu un būt vienotākas. Savukārt Latvijai vajadzētu piedāvāt gudrus risinājumus, jo īpaši Austrumu partnerības jautājumos, kur ir uzkrāta ekspertīze un kompetence. Pēc eksperta domām, lai ES varētu sasniegt savus mērķus, tai būtu jāvirza nelielas, specifiskas un gudras ārpolitikas iniciatīvas.
Aizsardzības ministrijas politiskais direktors Jānis Garisons norādīja, ka Eiropa joprojām dzīvo ilūzijā, ka tā atrodas zem ASV drošības lietussarga, tādēļ ir jāņem vērā, ka ASV maina savu stratēģiju un aiziet no Eiropas uz Klusā okeāna reģionu. Tam tiek prognozēta tālejošāka un ilgtermiņa ietekme. „Kādēļ ASV ir jārūpējas par Eiropu, ja pati Eiropa nerūpējas par savu drošību?” retorisku jautājumu uzdeva J.Garisons, norādot, ka Eiropā politiskā vēlme būt globālajam spēlētājam ir raksturojama kā mazāka par tās aizsardzības budžetiem. J.Garisons uzsvēra, ka domāšanas maiņa ir atkarīga no tā, vai mēs saskarsimies ar kādu ļoti nopietnu krīzi, lai apjaustu, ka drošības situācija ir mainījusies pēdējo desmit gadu laikā un ir nepieciešama tūlītēja rīcība.
AM politiskais direktors par perspektīvajām prioritātēm norādīja: „Latvijai nevajadzētu būt pārāk ambiciozai un tiekties pārstāvēt tās jomas, kurās nav attīstīta pietiekami spēcīga ekspertīze. Latvijai ir jādefinē jomas, kurās tai ir ekspertīze un censties īstenot tās.” Formulējot prioritātes, ir jāņem vērā, ka 2015. gadā joprojām būs aktuāls Afganistānas jautājums, jo 2014. gadā būs nodota atbildība vietējās varas rokās, taču sabiedrotie Afganistānā turpinās ieguldīt līdzekļus tās attīstībā. J.Garisons, kā jomas, kuras 2015.gadā varētu būt svarīgas ES ārpolitikā, minēja arī attiecības ar Centrālāziju un Kaukāzu.
„Kā viena no starpdisciplinārām jomām, kuru Latvija varētu izvirzīt un attīstīt, būtu kiberaizsardzība, kas skar kā militāro dimensiju, tā arī daudz citas civilās dimensijas,” uzsvēra AM politiskais direktors.
Ārlietu ministrijas politiskais direktors Andris Razāns norādīja, ka viens no ES Kopējās Ārējas un drošības politikas trūkumiem ir tāds, ka ES iekšējās integrācijas līmenis nav pietiekošs globālajiem izaicinājumiem - valstīm nav vienotas nostājas attiecībā uz energodrošības veidošanu, kā arī eirozonas stabilitāte ir apdraudēta. A.Razāns iezīmēja trīs aspektus vienotākai ES integrācijai. Pirmkārt, būtu jāpastāv adekvātam ES iekšējam integrācijas līmenim. Otrkārt, pastāv neuzticēšanās ES Ārējās darbības dienestam un tā spējām. Treškārt, nepieciešams adekvāts finansējums ES politikām.
Diskusijas dalībnieki tika aicināti darboties trīs darba grupās, kuru ietvaros tika analizēts, kādām vajadzētu būt Latvijas prioritātēm prezidentūrā ES Padomē, izdalot atsevišķu jautājumu blokus - ES un globālie jautājumi; Austrumu partnerība; ES un Transatlantiskās attiecības. Darba grupās tika apkopotas idejas, kas varētu tikt izmantotas par pamatu, lai veidotu vienotu izpratni par Latvijas prioritātēm ES.
Austrumu partnerības darba grupā tika secināts, ka ir jāizveido skaidra virzība attiecībā uz šīm valstīm. Latvijai jau pastāv aktīvs dialogs ar Austrumu partnerības valstīm, turklāt Latvijai jau ir uzkrājusi gadiem ilgu pieredzi, sadarbojoties ar šīm valstīm. Latvijai būtu jāapdomā, cik daudz tā ir spēju sniegt atbalstu šī reģiona valstīm, un, kādas ir iespējas sniegt palīdzību turpmāk. Latvijas mērķiem būtu jābūt saistītiem ar pieredzes nodošanu un sadarbības veicināšanu, tādēļ jākoncentrējas uz attīstības veicināšanu, biznesa un uzņēmējdarbības vides veidošanu.
Diskutējot par ES un globālajiem jautājumiem, tika secināts, ka 2015. gadu varētu pasludināt par Eiropas attīstības gadu, jo tad tiks pārskatīti ANO Tūkstošgades Attīstības mērķi. Līdz ar to Latvija varētu aicināt uz lielāku politikas saskaņotību ES Attīstības sadarbības politikas ietvaros un izcelt cilvēkdrošību ES. Tāpat arī tika secināts, ka 2015. gadā pasaule atradīsies pēckrīzes periodā, tādēļ būs jādomā, kā efektivizēt savu darbību. Šīs darba grupas ietvaros, tāpat kā Austrumu partnerības ietvaros, tika secināts, ka Centrālāzija ir Eiropas, Latvijas un pasaules interese. Tika uzsvērta arī nepieciešamība, veidot tikšanās formātu starp ES aizsardzības ministriem.
Savukārt ES un Transatlantisko attiecību darba grupā tika uzsvērti apstākļi, kas ietekmē sekmīgu ES un NATO sadarbību, proti, Kipras/Turcijas attiecības. Taču tika akcentēts, ka drošības un aizsardzības jautājumi ir tikai viena daļa no sadarbības iespējām. Darba grupa iezīmēja sadarbības iespējas ernergodrošības jautājumos, kiberaizsardzības jomā, kā arī Arktikas jautājuma aktualitāti.
Šī bija pirmā no 10 plānotajām tematiskajām diskusijām, kurās, aptverot plašu ES politikām atbilstošu tēmu loku, paredzēts diskutēt par Latvijas prioritātēm tai pārņemot ES Padomes prezidējošās valsts pienākumus 2015.gada 1.janvārī. Diskusijas organizē Latvijas Politologu biedrība sadarbībā ar Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariātu.
Uz diskusiju tika aicināti Saeimas deputāti, esošie un bijušie Latviju pārstāvošie Eiropas Parlamenta deputāti, ierēdņi un amatpersonas, ES institūcijās strādājošie Latvijas pārstāvji, uzņēmēju asociāciju pārstāvji, pētnieki un zinātnieki, NVO pārstāvji, radošā inteliģence un jaunatnes organizāciju pārstāvji.