Tuvākajā desmitgadē bruņoto spēku attīstībā plāno ieguldīt 380 miljonus latu
30.maijā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija tika iepazīstināta ar ministrijas sagatavoto bruņoto spēku attīstības plānu 2012.-2024.gadam, kas nosaka bruņoto spēku attīstības mērķus, uzdevumus un izpildes termiņus. Tas koncentrējas uz pašaizsardzības minimālo spēju sasniegšanu.
Šo plānu jau tuvāko nedēļu laikā plānots skatīt valdībā, un tas tapis divu gadu garumā, veicot operacionālo analīzi, operāciju pieredzi, kā arī NATO izvirzītās prasības. Pēc attīstības plāna apstiprināšanas tiks sākts darbs pie spēju ieviešanas plānu secīgas izstrādes, kas būs pamats iepirkuma procedūru sākšanai.
Kopumā plānā ir ietvertas 72 minimālās nepieciešamās spējas, kuras prioritāri plānots attīstīt laikā līdz 2024.gadam. Kopumā tuvākajā desmitgadē bruņoto spēku attīstībā plāno ieguldīt 381 miljonu latu.
Saskaņā ar šo plānu 2014.gadā iecerēts sākt Speciālo uzdevumu vienības attīstības projektu, kas ilgtu līdz 2017.gadam un izmaksātu 5,43 miljonus latu jeb aptuveni divus miljonus latu gadā.
Tāpat 2014.gada plānos ir sākt Kaujas inženieru spējas attīstības projektu. To iecerēts īstenot līdz 2019.gadam, bet kopējās izmaksas ir 89,82 miljoni latu.
2014.gadā ministrija arī vēlētos sākt Mehanizācijas projektu, kas ilgtu līdz pat 2020.gadam, un tā izmaksas ir 168,44 miljoni latu. Šī projekta gaitā plānots iegādāties bruņutransportierus, jo patlaban Latvijas armijas rīcībā nav tehnikas, ar kurām karavīri droši varētu pārvietoties starptautisko operāciju rajonos. Pašreiz pieejamas vien apvidus automašīnas, ar kurām mūsu karavīri tiek pārvadāti, bet pārējo tehniku nākas aizņemties no citu valstu armijām. Šādai situācijai jādara gals un pašiem jāiegādājas sava tehnika.
Ar 2015.gadu iecerēts sākt arī pilnīgu bruņoto spēku transporta helikopteru nomaiņu, kas ilgtu līdz 2018.gadam un izmaksātu 24,62 miljonus latu. Tā kā bruņotie spēki šos lidaparātus izmanto cilvēku meklēšanai un glābšanai, plānots iegūt ES finansējumu.
Patlaban bruņoto spēku rīcībā ir seši helikopteri - divi "Mi-2" un četri "Mi-17". Mazās klases jeb "Mi2" lidaparāti savus resursus pavisam drīz jau būs "izsmēluši", arī no pārējiem četriem helikopteriem viens pastāvīgi atrodas tehniskajā apkopē. Lai arī katras no lidaparātiem ir noteikts savs "derīguma termiņš", 2016.gads ir laiks, kad armijai jāsāk domāt par jaunām spējām..
Tāpat par ES līdzekļus plānots piesaistīt patruļkuģu "Skrunda", "Cēsis" un "Viesīte" aprīkošanā ar speciālo tehniku. Pagaidām patruļkuģi spēj pildīt vien savus patrulēšanas uzdevumus, bet iecere ir tos aprīkot ar moduļiem - ietvariem ar naftas piesārņojuma savākšanas tehniku, mīnu meklēšanas iekārtām, kā arī militāro moduli. Viena moduļa cena ir lēšama vairākos simtos tūkstošos latu.
Netiešās uguns atbalsta spējas attīstības projektu paredzēts sākt 2015.gadā, bet pabeigt 2018.gadā. Tas izmaksātu 41,14 miljonus latu. Šajā pašā laikā iecerēts arī sākt Brigādes līmeņa izlūkošanas spējas attīstības projektu, un tā izmaksas ir 51,90 miljoni latu.
Projektu realizēšana gan būs tieši atkarīga no aizsardzības nozarei nākotnē piešķirtā finansējuma apmēra. Sākotnēji varbūt izskatās, ka šie iepirkumi ir dārgi. Tomēr rēķinot perspektīvā, tie atmaksāsies, jo līdz ar jauna tehniskā nodrošinājuma iegādi, nebūs nepieciešams palielināt cilvēkresursus, ko iegūt, paliek arvien grūtāk. Latvijai ir viens no zemākajiem finansējumiem aizsardzībai NATO dalībvalstu vidū, bet profesionalitātes ziņā jābūt vienādiem ar citu valstu karavīriem.
Kā prioritātes 2013.gadam ministrija ir noteikusi uzņemto saistību izpildi, gaisa telpas patrulēšanas operāciju finansēšanu, sagatavošanos un dalību Apvienotās Karalistes vadītajā Eiropas savienības Kaujas grupā, jūras novērošanas sistēmas uzturēšanu un Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras pamatfunkciju izpildi.
LETA