Zeibārts: Saku paldies ikvienam Zemessardzē

Latvijā
54FC923A9E814EF29554232FBC218F5E.jpg

Zeibārts: Saku paldies ikvienam Zemessardzē

„Esmu gandarīts, ka brigādes ģenerāļa pakāpi saņemu, esot Zemessardzes komandiera amatā, uztveru to kā atzinību visai Zemessardzei – organizācijai un cilvēkiem, kuru vadītājam būt ir man gods Zemessardzes 20.pastāvēšanas gadā,” intervijā pēc nozīmīgās dienesta pakāpes saņemšanas 6.maijā atzīst Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Juris Zeibārts.

Kādas ir Jūsu sajūtas pēc brigādes ģenerāļa pakāpes saņemšanas?

Mana dienesta lielākā daļa pagājusi Zemessardzē, esmu bijis kopā ar to un redzējis, kā tā aug un mainās, kā pārvar arī smagākus brīžus, līdz ar to gribu teikt, ka dienesta pakāpi saņēmu kā individuāls cilvēks, bet aiz tā stāv visu Zemessardzē dienošo karavīru un zemessargu, arī civilo darbinieku, uzņēmība, griba darboties, uzticība savai zemei un spīts pārvarēt visas grūtības. Par to visu saku paldies ikvienam Zemessardzē.

 

Attēlā - Valsts prezidents Valdis Zatlers Zemessardzes komandierim pulkvedim Jurim Zeibārtam pasniedz brigādes ģenerāļa zobenu. Foto: RJC arhīvs.

Kas mainīsies pēc jaunās dienesta pakāpes saņemšanas?

Vai tad kaut kam ir jāmainās? Es domāju, ka būtībā daudz nekas nemainīsies - tikai darbu un atbildības būs vairāk. Lai arī cik augsta ir šī dienesta pakāpe, tā nepadara mani ne labāku, ne sliktāku, drīzāk uzliek jaunus pienākumus pret sevi un citiem. Tāpat kā līdz šim - apmeklēšu Zemessardzes vienības, nedēļas nogalēs došos uz zemessargu mācībām - citiem vārdiem sakot - viss iesāktais turpināsies.

 

Kad un kur Jūs uzsākāt savu dienestu?

Militārās lietas mani ir interesējušas vienmēr, laikam nozīme ir tam, ka viens no vectēviem bija karojis strēlnieku pulkos, otrs bija virsnieks Latvijas armijā, Brīvības cīņu dalībnieks un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, taču man nācās uzaugt citas iekārtas laikā, tāpēc padomju laikā savu profesionālo dzīvi ar armiju nesaistīju un izvēlējos civilu profesiju, jo, kā mēdzu ironizēt par sevi – man nepatika toreizējais formas tērps. Formas tērpu ar Latvijas zīmotnēm es uzvilku kā 25.Gulbenes Zemessardzes bataljona zemessargs. Sākotnēji no 1991.gada rudens biju zemessargs, tad vada komandiera vietnieks - līdz 1993.gada jūlijam, kad tajā pašā bataljonā iestājos profesionālajā dienestā.

Kāda bijusi Jūsu karjeras izaugsme?

Kā jau jebkurš augstskolas absolvents padomju laikā, papildus savai vēsturnieka izglītībai kļuvu par rezerves virsnieku, līdz ar to, iestājoties profesionālajā dienestā, īstenoju to, ko nevarēju agrāk - kļūt par Latvijas virsnieku. Kā jau minēju, biju vada komandiera vietnieks, vēlāk Zemessardzes 25.bataljona štāba priekšnieks, tad Zemessardzes 65.Studentu bataljona komandieris Rīgā, pēc mācībām Vācijas Bundesvēra Vadības akadēmijas Ģenerālštāba kursā sekoja dienests Liepājā, Zemessardzes 4.brigādē un 1.Zemessardzes novadā, tad tika izveidots 3.Zemessardzes novads, kuram kļuvu par komandieri. Pa vidu ir bijuši arī kādi citi, īslaicīgāki pienākumi, - mācību bataljons Ādažos 1995.gadā, darbs plānojot Zemessardzes vienību dalību NATO samitā Rīgā, to drošības pasākumus, kā arī dalība starptautiskajā operācijā Afganistānā.

 

Attēlos - Valsts prezidents Valdis Zatlers kopā ar Zemessardzes komandieri brigādes ģenerāli Juri Zeibārtu un viņa ģimeni. Foto: RJC arhīvs.

Kurš posms no līdzšinējā dienesta Jums visspilgtāk palicis atmiņā?

Pat īsti nevēlos izcelt kādu konkrētu dienesta posmu, jo katra vienība, kurā esmu dienējis, ir kļuvusi par daļu no manas dzīves un palikusi man atmiņā, tāpat kā mani dienesta biedri, ar kuriem esmu bijis kopā. Katrs dienesta posms ir nācis ar savām veiksmēm, bijušas arī neveiksmes, jo ne vienmēr var gūt tikai uzvaras, taču tas viss kopā ir tikai devis papildu pieredzi. Un vienmēr esmu centies mācīties no saviem kolēģiem, zemessargiem, neatkarīgi no viņu amatiem un pakāpēm.

Kur Jūs sevi redzat pēc pieciem gadiem?

Pat brigādes ģenerālim grūti to paredzēt...

Dalies ar šo ziņu