Latvijas un Zviedrijas aizsardzības speciālisti diskutē par ciešāku sadarbību
Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis un politiskais direktors Jānis Garisons 24.martā tikās ar Zviedrijas demokrātisko nacionālo organizāciju asociāciju Folk och Försvar (Sabiedrība un aizsardzība) delegācijas pārstāvjiem, lai pārrunātu iespējamo sadarbību aizsardzības jomā.
Viena no centrālajām sarunu tēmām bija turpmākās Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības iespējas.
„Latvijā līdz šim nav bijis vienotas un ilgtspējīgas vīzijas par Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības modeli,” sacīja Veiko Spolītis, „bet kopš pagājušā gada Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks ir aizsācis sarunas par ciešāku sadarbību Baltijas jūras valstu starpā.”
Kā viena no jomām, kurā Baltijas valstis varētu ciešāk sadarboties ar Ziemeļvalstīm, tika minēta militārā izglītība – piemēram, varētu tikt paplašināta sadarbība augstāko mācību iestāžu starpā, pēc vienotiem standartiem apmācot virsniekus.
Latvija kā pozitīvo piemēru militārās izglītības jomā minēja BALTDEFCOL (Baltijas aizsardzības koledža), kas izveidota, sadarbojoties visām trim Baltijas valstīm. Šajā augstākās izglītības iestādē pašlaik mācās ne tikai Latvijas, Lietuvas un Igaunijas virsnieki, bet arī studenti no citām valstīm.
Otra joma, kur sadarbība Baltijas un Ziemeļvalstu varētu tikt veicināta, ir starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās.
„Latvija veiksmīgi sadarbojas ar Norvēģiju Provinču atjaunošanas vienībā Afganistānā,” sacīja Veiko Spolītis, „bet mēs neatteiktos arī no iespējas pievienoties Ziemeļvalstu kaujas grupai (Nordic Battle group).”
Tāpat liela uzmanība tika pievērsta jautājumam par esošo resursu izmantošanu, lai samazināta budžeta ietvaros varētu saglabāt aizsardzības spējas augstā līmenī.
Veiko Spolītis atzina, ka Latvijai nebūtu vērts, piemēram, attīstīt Gaisa spēku spējas, kur būtu jāiegulda ļoti liels finansējums, tā vietā būtu daudz racionālāk izmantot jau esošos partnervalstu resursus, kas citādi paliek neizmantoti. Tādējādi tiktu ievērots "pool and share" (apvieno un dalies) princips, kas šobrīd ir aktuāls NATO.
Tomēr diskusijas dalībnieki piekrita, ka finanšu krīze nedrīkst vājināt militārās spējas, īpaši laikā, kad pasaulē ir tik daudz jaunu drošības izaicinājumu.
„Aizsardzības finansējuma samazinājums Eiropas valstīs tajā laikā, kad daudzas pasaules valstis dubulto un pat trīškāršo savus aizsardzības izdevumus, var nest Eiropai neatgriezeniskas negatīvas sekas nākotnes drošībā,” tikšanās laikā norādīja Jānis Garisons.