Jaunsargu 4. līmeņa apmācība un testi pirmo reizi noris vienkopus «Lāčusilā»

Jaunsardze
Taivo Trams

0B4CBF5A17614CABBED311660FB7BCB9.jpg

Kad jaunsargs ir apguvis visas iespējamās prasmes, ko piedāvā Jaunsardze, ir pienācis laiks pārbaudīt savas iemaņas un zināšanas. To var izdarīt 4. līmeņa jaunsargu nometnē, kārtojot tajā notiekošos testus. Maija sākumā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Kājnieku skolas militārajā poligonā «Lāčusils» Alūksnes novadā ar šādu mērķi bija pulcējušies vairāk nekā 150 jaunsargu no visas Latvijas.

Jaunsargu 4. līmeņa apmācība un testi pirmo reizi noris vienkop «Lāčusilā»

Pirmo reizi kopēja nometne visai Latvijai

«Būtībā šis ir vēsturisks brīdis — pirmo reizi mēs šāda līmeņa nometni organizējam centralizēti, piedaloties jaunsargiem no visas Latvijas. Līdz šim 4. līmeņa testi notika katrā novadā atsevišķi,» stāsta Jaunsardzes un informācijas centra (JIC) direktors pulkvežleitnants Aivis Mirbahs. Šāda prakse tiek ieviesta, lai turpmāk visiem jaunsargiem testu laikā izvirzītu vienādas prasības un radītu vienādus apstākļus uzdevumu izpildei.

Jaunsarga karjerā 4. līmeņa nometne ir augstākais punkts. Pēc tajā notiekošo testu sekmīgas nokārtošanas jaunsargam paveras daudzas iespējas — viņš var bez konkursa un ar pazeminātu veselības kapacitāti stāties Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, tieši tāpat bez konkursa ir iespējams stāties arī Valsts robežsardzes koledžā, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā un Valsts policijas koledžā. Ja jaunsargs izlemj par labu profesionālajam dienestam, arī kareivja pamatapmācības kursa 1. līmenis Kājnieku skolā viņam jau ir ieskaitīts.

Valsts aizsardzības mācības gaidās

«Pašlaik Jaunsardze ir liela izaicinājuma gaidās — šis izaicinājums ir valsts aizsardzības mācības ieviešana, kas radikāli mainīs līdzšinējo Jaunsardzes darbības modeli. Valsts aizsardzības mācība atrisinās lielu un līdz šim ļoti aktuālu problēmu — kā zināms, līdz šim Jaunsardze ir interešu izglītības statusā, un tas nozīmē, ka jaunsargiem ir liela izvēles brīvība — daudzi atnāk uz nodarbībām septembrī, bet vairs nenāk decembrī. Līdz ar to panākt progresējošu apmācības līmeni ir ļoti problemātiski. Tagad pamatzināšanas apgūs visi. Protams, tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka Jaunsardze pārstās pastāvēt vai transformēsies līdz nepazīšanai — mēs kļūsim vēl pieejamāki,» uzsver A. Mirbahs.

Organizācija un drošība - augstā līmenī

Nometnes pirmajās dienās jaunsargi atkārtoja tēmas, kuras testēja nometnes pēdējā dienā. Testos tika pārbaudītas jaunsargu zināšanas un prasmes lauka kaujas iemaņās, šaušanā, rokas granātas mešanā, darbā ar karti un spējā orientēties apvidū, pirmās palīdzības sniegšanā un ierindas mācībā. Mācībās piedalījās 156 jaunsargi no visas Latvijas, un, vērojot nometnes pirmo dienu rezultātus, JIC direktors pulkvežleitnants A. Mirbahs lēsa, ka 80—90% jaunsargu ir gatavi testiem un tos sekmīgi nokārtos.

Gan nometnes organizētāji, gan dalībnieki bija ļoti apmierināti ar tās norises gaitu. «Nometnē beidzot materializējas tās iestrādes un tēmas, ko līdz šim esam mācījuši jaunsargu instruktoru semināros. Īpaša uzmanība tiek pievērsta drošības pasākumiem, jaunsargiem ir viss nepieciešamais ekipējums — cimdi, lai neapdedzinātu rokas, pieskaroties kar­stam stobram, aizsargbrilles, lai čaulīte netrāpītu acī, ķiveres, formas un zābaki,» uzsvēra A. Mirbahs. Zābaki pirms iepirkuma testēti neatkarīgā laboratorijā un atzīti par ļoti labas kvalitātes apaviem.

Saņemtas arī ļoti labas jaunsargu un instruktoru atsauksmes par nometnes norisi. «Visi ir apmierināti ar organizāciju, labi saprotamo uzdevumu sadalījumu un marķējumu, laika plānošanu. Visi skaidri zina, kur un kad katram jābūt, grafiks tika izpildīts par 95%.»

Padomāts arī par brīvo laiku

Šāda līmeņa pasākuma organizēšana prasījusi visai lielus resursus. «Plānošanu sākām jau janvārī, vairākkārt braucām uz poligonu, lai saskaņotu visu iesaistīto pušu sadarbības jautājumus un atbildību. Tas ir liels ieguvums arī Jaunsardzei kā organizācijai — redzot, kā tas viss tiek organizēts un strādā, instruktori varēs šīs zināšanas izmantot savā darbā novados. Organizāciju un menedžmenta socioloģijā to sauc par institucionālo atmiņu vai institucionālo pieredzi — un mums tā noteikti lieti noderēs,» par gūto pieredzi sacīja Jaunsardzes un informācijas centra direktors.

Nometnē bija padomāts arī par brīvā laika pavadīšanas iespējām — katru vakaru bija sarūpētas citas izklaides iespējas. Pirmās nometnes dienas vakarā jaunsargi un instruktori varēja uz lielā ekrāna noskatīties filmu «Nameja gredzens». Nometnes dalībniekiem tika piedāvātas arī Nacionālo bruņoto spēku vienību prezentācijas — par sevi stāstīja gan Speciālo uzdevumu vienība un Rekrutēšanas un atlases centrs, gan Zemessardzes Rīgas, Latgales un Vidzemes brigāžu pārstāvji. Nometnes laikā norisinājās arī improvizētas sporta spēles un dārza svētki ar desiņu grilēšanu. Jaunsargiem un instruktoriem bija iespēja izmantot arī sporta zāli un mēroties spēkiem volejbolā, basketbolā, futbolā vai šautriņu mešanā.

Gatavības līmeņi atšķiras

Jaunsargu instruktors dižkareivis An­dris Skanis nometnes laikā vadīja vairākas nodarbības, tostarp maskēšanās treniņu, pončo uzstādīšanu un guļvietas iekārtošanu, kā arī lauka kaujas iemaņas. «Jaunsargu sagatavotības līmenis ir dažāds. Pamat­iemaņas ir visiem, bet redzams, ka daļai vēl ir, kur augt. Daudz ir tādu, kas dažas lietas nometnē uzzināja pirmo reizi. Acīmredzot viņi savās vienībās vairāk strādājuši kādos citos virzienos. Bet tieši tāpēc nometnē ir šīs pirmās divas dienas, kurās mēs palīdzam šiem jaunsargiem sasniegt vidējo līmeni, ļaujam visiem apgūt vienādu praksi. Pozitīvi ir tas, ka nometnē uz visiem attiecas vienādi nosacījumi,» atzina instruktors A. Skanis.

«Lāčusils» — ideāla vieta treniņiem

Jaunsargu nometni viesu dienā apmeklēja arī Saeimas deputāti no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas. Tās priekšsēdētājs Ainars Latkovskis ļoti atzinīgi novērtēja nometnes norises vietu un pasākuma organizāciju. «Tā ir ideāla vieta šādam noslēguma pasākumam, kurā tiek pārbaudītas jaunsargu prasmes. Tāpēc ir ļoti pareizi, ka valdība un Saeima ir paredzējušas ieguldīt nopietnus līdzekļus, lai šī teritorija būtu arvien vairāk izmantojama mācībām pēc iespējas plašākam aizsardzības nozares darbinieku lokam.»

Deputāts arī atzina, ka Jaunsardze ir laba kadru kalve ne tikai mūsu bruņotajiem spēkiem, bet visai Latvijai kopumā. «Nevienam nav noslēpums, ka Latvijā ir izveidojusies demogrāfiska bedre un jauniešu ir tik, cik ir. To, kas būtu gatavi strādāt kādā no spēka struktūrām, ir noteikts skaits, tādēļ ir svarīgi, kā mēs viņus piesaistām. Jaunsardze ir tā institūcija, caur kuru liela daļa jauniešu nokļūst bruņotajos spēkos. Un, pat ja viņi nedienēs bruņotajos spēkos, viņiem tik un tā pavērsies plašas iespējas citur.»

Runājot par turpmāku atbalstu Jaunsardzei no Saeimas puses, deputāts kā pašlaik aktuālāko jautājumu akcentēja valsts aizsardzības mācības ieviešanu izglītības sistēmā. «Tā noteikti būs vēl viena iespēja piesaistīt vidusskolēnus un ģimnāzistus Jaunsardzei — caur skolu tīklu viņi iegūs savu pirmo pieredzi. Un, iespējams, pēc tam tā kalpos kā pirmais pakāpiens militārā karjerā.»

Gods nēsāt formu

Mārtiņš Kalvāns ir Saldus vienības jaunsargs, Jaunsardzē darbojas trīs gadus. Viņš atzīst, ka pirmo reizi piedalās tik grandioza mēroga nometnē. «Sākumā bija zināms apjukums un uztraukums, taču gaisotne ir ļoti laba. Redzams arī, ka par visu ir padomāts — viss ir sakārtots, viss notiek savā laikā un bez aizķeršanās.»

Mārtiņš ir pārliecināts par saviem spēkiem un atzīst: «Esmu bijis daudzās nometnēs, ir bijis daudz iespēju mācīties. Protams, arī pašam ir liela interese par šo jomu. Tāpēc es uzskatu, ka esmu pietiekami labi sagatavots, lai nokārtotu visus testus un saņemtu vērtējumu «labi» un «izcili».»

Savu nākotnes profesiju jaunietis jau ir izvēlējies — pēc skolas beigšanas Mārtiņš stāsies Saldus tehnikumā, lai mācītos par ugunsdzēsēju glābēju. Stāstot par ieguvumiem no dalības Jaunsardzē, Mārtiņš uzsver — lielākais ieguvums, protams, ir tas, ka vari attīstīties fiziski un morāli, taču ne mazāka nozīme ir arī jaunajām prasmēm un iespējām darīt to, kas citiem nav pie­ejams. «Piemēram, vēl šodien es šāvu ar automātisko ieroci. Domāju, ka neviens civilais to tik viegli nevarēs izdarīt.» Viņš atzīst, ka Jaunsardzē ieguvis arī daudzus jaunus draugus.

«Un man ir lepnums nēsāt savu formu — tas liek arī just atbildību. Par patriotu nepiedzimst — par patriotu kļūst,» rezumē Mārtiņš.   

Dalies ar šo ziņu