Jaunsardzes kustības paplašināšanu sāks Latgalē

Kleins stāstīja, ka šobrīd jaunsargu instruktorus nodrošina JRC un pašvaldības, līdz ar to formāli katram instruktoram ir savs darba devējs. Jaunsardzes attīstības plāns paredz atvērt jaunsargu instruktora štata vietas katrā novadā un republikas pilsētā. Instruktoru skaita palielināšana vispirms tiks sākta Latgalē. Jaunsargu vienības Latgalē aktīvi darbojas Daugavpilī, Zilupē, Rēzeknē, Balvos un citviet.

Jaunsardzes kustību vispirms plānots paplašināt no Latgales, jo pie pašas valsts robežas īpaši ir nepieciešama jauniešu organizācija, kas reālajā dzīvē audzina dzimtenes mīlestību un stiprina patriotismu, veicina latviešu valodas apguvi un lietošanu, kā arī ir viens no efektīvākajiem integrācijas rīkiem, aģentūrai LETA skaidroja Kleins.

"Man liekas, ka valstiski svarīgi ir, pirmkārt, nodrošināt jauniešiem iespējas iekļauties Jaunsardzes kustībā reģionos, kurus visvairāk ietekmējusi nesenā krīze. Šajos reģionos ir daudz krasāk jūtamas bezdarba sekas, demogrāfiskās "bedres" ietekme, emigrācijas sekas un citi faktori, kas būtiski samazinājuši pašvaldību finansiālās iespējas atbalstīt savus jauniešus. Otrkārt, mums ir svarīgi attīstīt Jaunsardzi reģionos, kur ir potenciāli lielāka ietekme uz sabiedrības integrācijas procesiem. RJC jau ir ļoti pozitīva pieredze sadarbībā ar pašvaldībām, kur ir diezgan ievērojams mazākumtautību iedzīvotāju īpatsvars. Kā piemēru var minēt Zilupi, kur jau vairāku gadu garumā attīstās spēcīga Jaunsardzes kustība," uzsvēra Kleins.

Jaunsardze darbojas kā brīva sabiedrības sociālās un pilsoniskās integrācijas platforma, jo tajā tiek uzņemti visi jaunieši, kas izteikuši vēlēšanos šajā kustībā darboties. Bērni un jaunieši netiek šķiroti pēc nacionalitātes, sociālā statusa, fiziskās sagatavotības vai citām pazīmēm, tādējādi veicinot sabiedrības saliedētību un integrāciju, norādīja Kleins.

RJC direktors Saeimas komisijā arī pastāstīja, ka Jaunsardzes kustībā ir bijis gadījums, kad pašvaldība par instruktoru darbā pieņēma cilvēku, kurš saskaņā ar likumu ar jauniešiem nedrīkstēja strādāt. Pēc šī fakta uzzināšanas instruktors no darba atbrīvots. Ņemot vērā iepriekšminēto, nākotnē būs stingrāk jākontrolē cilvēki, kuri vēlas kļūt par jaunsargu instruktoriem, norādīja Kleins.

"Mums ir jākontrolē, kādā veidā šie brīvprātīgie nāk iekšā sistēmā, piemēram, veicot standarta apmācību un pārbaudot, vai cilvēks spēj ar bērniem strādāt. Šī sistēma šobrīd nav sakārtota," norādīja Kleins.

Lai arī RJC Jaunsardzes kustības attīstīšanā cer uz valsts finansējuma piešķiršanu, no pašvaldību atbalsta instruktoru nodrošināšanai centrs nevēlas atteikties. Tajā pašā laikā vidējā termiņā ir nepieciešams sakārtot ne tikai instruktoru kontroli, bet arī apmācību sistēmu.

"Pašvaldības instruktoriem ir formāli cits darba devējs. Šāds instruktors var RJC apmeklēt kvalifikācijas uzlabošanas pasākumus un var arī neapmeklēt. Tāpat šāds instruktors apmācību programmu var interpretēt savādāk, bet apmācību standartu interpretēt vēl citādi. Tā rezultātā mēs nevaram dabūt vienādu apmācības līmeni visā Latvijā. Mūsu piedāvājums vidējā termiņā būtu, ka RJC instruktors strādā ar programmas lietām, savukārt pašvaldības algots instruktors ņem jauniešiem papildu apmācību dienu un vienkārši praktizē bērniem interesējošās lietas," uzsvēra Kleins.

Jau ziņots, ka valdība pērn decembrī aiz slēgtām durvīm apstiprināja Jaunsardzes attīstības plānu 2015.-2024. gadam.

Šobrīd RJC ar ļoti ierobežotiem personāla resursiem nodrošina nedaudz vairāk kā 6000 jaunsargu apmācību valsts aizsardzības jomā. Jaunsargu mācību programma tiek īstenota teju simt Latvijas novados un deviņās republikas pilsētās.

Ilgtermiņā sasniedzamais mērķis ir atvērt jaunsargu instruktora štata vietas katrā novadā un republikas pilsētā, tādējādi sniedzot iespējas Jaunsardzes kustībā piedalīties līdz 16 000 jauniešu.

Plāns paredz, ka līdz 2018. gadam ap 9500 jauniešu būs iespēja piedalīties Jaunsardzes kustībā, kas būs nodrošināta katrā Latvijas pašvaldībā ar proporcionāli plašāku pieejamību lielākajās republikas pilsētās.

2009. gadā finanšu krīzes dēļ reformas skāra arī Jaunsardzi. Naudas trūkuma dēļ būtiski samazinājās gan Jaunsardzes pieejamība, gan apmācību kvalitāte. RJC ir tikai 55 jaunsargu instruktoru štata vietas, kas nodrošina visu jaunsargu un to kandidātu mācību procesu valsts teritorijā.

Valdībā iesniegtajā ziņojumā teikts, ka šobrīd jaunsargu instruktoru skaits visā valsts teritorijā ir nepietiekams, lai nodrošinātu Jaunsardzes pieejamību visos novados un republikas pilsētās. Tāpat liela daļa jaunsargu militārā ekipējuma ražota pagājušā gadsimta 60. un 70.gados.

Šobrīd jaunsargi nav nodrošināti ar formas tērpiem un apaviem, trūkst nodarbībām nepieciešamā tehniskā ekipējuma, ir ierobežots inventāra daudzums, lai vadītu drošas un saistošas nodarbības.

Ziņojumā minēti pieci galvenie Jaunsardzes kustības mērķi: palielināt pusaudžu interesi par dienestu bruņotajos spēkos, veicināt patriotisko audzināšanu, popularizēt veselīgu dzīvesveidu, mazināt sociālos riskus un nodrošināt saturīgu brīvā laika pavadīšanu.

Lai paplašinātu un attīstītu Jaunsardzes kustību, no 2015. līdz 2018. gadam papildus nepieciešami 1 906 300 eiro.