Baltijas jaunsargu organizācijas paraksta līgumu par sadarbības pilnveidošanu

Jaunsardze
Sargs.lv
Baltijas Jaunsardzes organizācijas

20. novembrī Viļņā tikās Baltijas jaunsargu organizāciju – «Jaunsardze» (Latvija), «Kodututred», «Noored Kotkad» (Igaunija) un «Šauliu sajunga» (Lietuva) – vadītāji un pārstāvji.

Baltijas jaunsargu organizācijas paraksta līgumu par sadarbības pilnveidošanu

Dalībnieki diskutēja par reģionālās identitātes stiprināšanu, izpratnes veicināšanu par drošības un aizsardzības politiku, starptautiskajiem drošības izaicinājumiem un to, kā šī brīža politiskajā situācijā pilnveidot Baltijas jaunsargu kustību izaugsmi un sadarbību. Tika secināts, ka jaunsargu kustības visās trijās Baltijas valstīs ir vislabākais patriotisma audzināšanas veids un integrācijas platforma. Turklāt sadarbība būtu jāpaplašina, piesaistot tuvējās kaimiņvalstis, tāpēc jau no nākamā gada plānots uzsākt sadarbību ar Poliju. Lietuvas «Šauliu sajunga» mērķtiecīgi strādā, lai jau no nākamā gada nometnēs tiktu iesaistīti bērni un jaunieši no lietuviešu diasporām Amerikā, Kanādā un citās valstīs.

Katras organizācijas pārstāvji informēja par šī gada nozīmīgākajiem notikumiem un 2015. gada plāniem.

Noslēgumā tika parakstīts protokols par sadarbību un kopējiem projektiem 2015. gadā.

Nākamgad Baltijas jaunsargi piedalīsies vairāk nekā 15 kopējos projektos. Lietuvā lielākais un nozīmīgākais projekts būs militārā nometne «Žalgiris» jūlijā, Igaunijā – vasaras nometne augustā, Latvijā – nometne «Baltic Guards 2015» augustā un Baltijas jaunsargu organizāciju vadītāju tikšanās novembrī Daugavpilī.

20. novembrī Jaunsardzes pārstāvji viesojās Lietuvas Iekšlietu ministrijā, kur tika noslēgts sadarbības līgums starp Jaunsardzi un ģenerāļa Povila Plehaviča kadetu skolu, lai kopējos projektos, kultūras, izglītības un sporta aktivitātēs Lietuvas un Latvijas jauniešiem veicinātu interesi par savu valstu bruņotajiem spēkiem, attīstītu jauniešu morālās vērtības, pilsoniskās un nacionālās identitātes apziņu, motivētu disciplīnas normu ievērošanai, kā arī veicinātu izturību, pašpaļāvību un savstarpējo uzticību. «Mēs, pieaugušie, vēlamies, lai mūsu jaunieši tiktos un dalītos pieredzē, lai sazinātos un kļūtu patiesi draugi dzīvē. Visām Baltijas valstīm ir kopīgi mērķi, un mums ir jāstrādā kopā, lai tos sasniegtu,» līguma parakstīšanā uzsvēra Povila Plehaviča kadetu skolas direktors V. Daunis.

 21. novembrī «Šauliu sajunga» organizēja konferenci «Civilā aizsardzība hibrīdkarā». Konferencē uzmanība tika pievērsta mūsdienu hibrīdkaram un tam, kā tas ietekmē drošības jautājumus Baltijas valstīs, Ukrainā un pasaulē kopumā. Šā gada notikumi ir bijis izaicinājumu un pārbaudījumu pilns laiks, sava veida tests vienotības pārbaudei gan Lietuvai, gan sabiedrotajiem. Lietuva un visas pārējās NATO dalībvalstis ir fokusējušās uz jauniem izaicinājumiem.

Konferencē ar prezentācijām uzstājās Edvarda Lukass, «The Economist» redaktors, daudzu grāmatu autors par Krieviju, – «Krievijas neparastais karš: uzbrukums un aizsardzība»; pulkvedis Aivars Jaeski, NATO Izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos direktora vietnieks, – «Krievijas informācijas kampaņa pret Ukrainu»; Ukrainas žurnālists Juri Butusovs – «Krievijas hibrīdkarš pret Ukrainu»; Masimo Kotroci, Starptautiskās drošības konsultantu grupas «KCS Group» eksperts, – «Infrastruktūra un cilvēki kiberuzbrukumos»; vēsturnieks Vītauts Jokubausks – «Lietuvas teritoriālā aizsardzība: 20. gadsimts. Pieredze atbildei 21. gadsimtam. Izaicinājumi».

Zīmīgi, ka konferences norise sakrita ar laiku, kad tieši pirms gada Ukrainā aizsākās protesti pret korumpēto varu un pastāvošo sistēmu, kas iezīmēja krīzes sākumu šajā valstī. Toreiz neviens neprognozēja, ka protestu kustība «Eiromaidans» iezīmēs starptautiskas krīzes sākumu un mainīs Ukrainu uz visiem laikiem.

Konferenci atklāja Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite. Savā uzrunā prezidente uzsvēra: «Jaudīgākais Lietuvas ierocis ir cilvēku apņēmība aizsargāt savu zemi, brīvību.»

Mums ir jārunā par sabiedrības aktīvu, neapbruņotu līdzdalību valsts aizstāvībā. Ir dažāda veida ieguldījumi, ko ikviens var sniegt: imunitāte pret propagandu un kibertelpas uzlabošana.

Mūsu solidaritāte un gatavība atvairīt agresiju ir visspēcīgākais līdzeklis. Tas ir vēstījums jebkuram agresoram, ka šīs ir mūsu mājas un mēs aizsargāsim tās,» teica prezidente.

Prezidente uzsvēra – karā Ukrainā, tāpat kā jebkurā citā karā, cilvēki mirst, un daudzu dzīves sabruks. Šis karš atšķiras no citiem, jo tas tiek nodrošināts, noliegts un slēpts ar propagandu. Šādu karu izvēlas tie, kuri baidās pacelt karogu kaujas laukā, kuri kaunas novilkt maskas un kuriem nav argumentu, lai attaisnotu savus nolūkus.

«Mēs zinām, kā atbildēt uz to – ar solidaritāti, ātrumu un caurskatāmību. Pirms vairākiem mēnešiem Velsā mēs kopā ar NATO sabiedrotajiem vienojāmies par ļoti augstas gatavības Apvienoto uzdevumu spēku (Joint Task Force) izveidi.

Tādā veidā mēs spēsim nodrošināt augstu gatavību, ātri pieņemt lēmumus un atbildēt. Turklāt kopš 1. novembra Lietuvā ir izveidoti Ātrās reaģēšanas spēki.

Mums ir jāsaglabā augsta gatavība sabiedrības drošības arsenālā, aizstāvot to no informācijas uzbrukumiem, kiberuzbrukumiem, diplomātiskajām provokācijām vai destruktīvām pagrīdes aktivitātēm. Mums ir jāatklāj un jāneitralizē naidīga iniciatīva tās pirmsākumos.»

Britu žurnālists un rakstnieks Edvards Lukass mudināja lietuviešus gatavoties draudiem, bet necelt paniku. Viņš uzsvēra, ka Krievija nav spēcīga valsts, piebilstot, ka to var viegli uzvarēt ar vienotību Rietumu pasaulē. «Putins ir neaizsargāts, un Rietumiem vispirms vajadzētu bloķēt krievu netīrās naudas plūsmas. Kremlis, iespējams, turpinās iesākto agresīvo ārpolitiku, jo režīmam ir nepieciešams mobilizēt tautu, kas pārdzīvo ekonomiskas grūtības. Lai paliktu pie varas, Putinam ir nepieciešams vairot ārējos draudus.»

E. Lukass lielu uzmanību veltīja arī korupcijai, spiegošanai, ekonomiskajām sankcijām kā ierocim, ko Krievija apvieno dažādās kombinācijās, tāpēc «mums ir jānojauc tradicionālās robežas un jāpilnveido plānošana jeb jābūt gataviem haosam. Ir jārod atbildes visiem jautājumiem».

Savukārt pulkvedis Aivars Jaeski savā uzrunā pauda nepārprotamu vēstījumu: «Krievijas meli ilgtermiņā zaudēs.» Viņš uzsvēra, ka Maskava pārāk zemu novērtē vienotību Rietumu pasaulē, turklāt dezinformācijas kampaņas laika gaitā sagrūst. «Patiesība uzvarēs. Nav šaubu». Krievijas agresija Ukrainā ir mobilizējusi un apvienojusi NATO un Eiropas Savienību, arī Ukrainu, tādējādi apdraudot Maskavas reputāciju – «Eiropa ir kļuvusi daudz vienotāka, NATO ir kļuvusi vienotāka, Ukraina ir kļuvusi vienotāka kā valsts».

Kā uzskata A. Jaeski, Krievijas rīcība ir jāanalizē, ņemot vērā Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojumu, ka Padomju Savienības sabrukums bijusi lielākā ģeopolitiskā traģēdija 20. gadsimtā. Visas viņa darbības ir vērstas uz to, lai labotu «šīs kļūdas».

Ir liels skaits faktu, kas apliecina Krievijas karaspēka klātbūtni Ukrainā, tāpēc to var apšaubīt tikai «muļķi vai noderīgi idioti» (fools or useful idiots), uzsvēra A. Jaeski. «Šādiem noderīgajiem idiotiem, manuprāt, nevajadzētu strādāt mūsu galvenajos medijos, jo mediju uzdevums ir ne vien sniegt jaunumus un izklaidēt, bet arī aizsargāt mūsu pamatvērtības.»

A. Jaeski minēja dažādus manipulācijas instrumentus un piemērus, ilustrējot, kā tiek falsificēta informācija. Piemēram, fotomateriālu izmantošana – Krievija, rādot, kāda situācija ir Ukrainā, izmantojusi fotouzņēmumus no Bosnijas un Čečenijas kara. Viņš uzsvēra, ka Krievijas informatīvā kampaņa ir balstīta uz neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu ierobežošanu, algojot speciālus interneta komentētājus (Troll Army) un vēršoties pret tautiešu organizācijām ārvalstīs.

Dalies ar šo ziņu