Elejas bērnunams — paraugs citiem

Jaunsardze
Taivo Trams
Grinevičs
Foto: Foto: Normunds Mežiņš

Elejas bērnunamā nu jau gadu darbojas jaunsargu vienība, kas ir unikāla visā valstī — tajā jaunsargu apmācības programmu aktīvi apgūst bērnunama audzēkņi. Šis sociālais eksperiments ir attaisnojies, un pašlaik Elejas jaunsargu vienība var lepoties ar pozitīviem rezultātiem. Ieguvēji ir visi iecerē iesaistītie — gan bērni, gan iestāde un pašvaldība. Vienlaikus Elejas prakse var kalpot kā paraugs arī citām bērnu ārpusģimenes aprūpes iestādēm Latvijā.

Elejas bērnunams — paraugs citiem

Vienībai pirmā dzimšanas diena

«Man viņi visi ir vienādi, un arī prasības visiem ir vienādas. Kā tās tiks izpildītas — tas jau ir cits jautājums, un tur katram ir jāatrod ļoti individuāla pieeja,» atzīst vienības vadītājs Jaunsardzes instruktors Ēriks Grinevics. Šajā gadā gājis dažādi, arī vienības dibināšanas laikā izteiktas visdrūmākās prognozes.

Elejas jaunsargu vienībai pavisam nesen apritēja gads — tā dibināta 2013. gada 2. janvārī. Savukārt šī gada 11. janvārī pirmie bērnunama audzēkņi deva svinīgo zvērestu un kļuva par pilntiesīgiem jaunsargiem, iegūstot paši savus formastērpus un zābakus. «Es uzskatu, ka gada laikā viņi ir tik daudz no apmācību programmas apguvuši, ka es jau varu uz viņiem paļauties,» atzīst vienības vadītājs.

Sākums nav bijis viegls. Lielākās problēmas bijušas ar disciplīnu — audzēkņiem bijis grūti pierast pie armijas kārtības, nepieciešamības pildīt uzdevumu, gluži vienkārši laikus ierasties uz nodarbību. «Es saprotu — te dzīvo ne jau labākajos apstākļos auguši bērni, viņi savā dzīvē daudz ko ir pieredzējuši. Taču — kārtībai jābūt!»
«Viņi tak’ visi aizmuks...»

«Pirmo reizi, kad gatavojos savējos vest nodarbībās uz mežu, mani biedēja — viņi noteikti aizmuks, neviens tevi neklausīs. Patiesībā mežā nekādu problēmu nebija, drīzāk jau tepat uz vietas iesākumā bija visādi gadījumi — piemēram, uz pirmo nodarbību sanāk tādi par mani garāki zēni, un te viņiem pēkšņi saka — to nedrīkst, šo nedrīkst. Viņš atbild: «Kam man to vajag?» — pagriežas un iet ārā.» Taču jau pēc pirmajām trim nodarbību reizēm disciplīnas jautājums bija atrisināts — visiem topošajiem jaunsargiem nācies saprast, ka prasības visiem ir vienādas un nekādu izņēmumu nebūs, savukārt par katru pārkāpumu konsekventi būs jāatbild.

«Tā pamata lieta, ko mēs iemācījāmies, ir darbs grupā. Tas, ka esam kolektīvs un nevar viens tā vienkārši paziņot, ka kaut ko viņš darīt negrasās. Dara visi — gribi vai negribi.» Disciplīnas nostiprināšanā labi palīdzējis arī pārdomāts taktiskais gājiens — sākotnēji lielākais «disidents» Artūrs iecelts par vienības komandieri, un jauniegūtais postenis un ar to saistītā atbildība darījuši savu — tagad Artūrs ir autoritāte un viens no lielākajiem vienības balstiem. Sak' — nevari sevi savākt, tagad vāksi visus!

Pašvaldība atbalsta bērnunama ideju

Ideja par jaunsargu nodaļas izveidi Elejas bērnunamā radusies iestādes vadītājai Nellijai Veinbergai. «Mums iestādē ir salīdzinoši daudz puišu, bet strādāt uz šejieni pārsvarā nāk sievietes. Vienā brīdī sapratām, ka šiem bērniem ir nepieciešams arī pozitīvais piemērs un dzīves pieredze, ko var dot vīrietis,» stāsta N. Veinberga. Jau pirms jaunsargu vienības izveides bērnunamam bija visai laba sadarbība ar Elejas vidusskolu, kur jau darbojās jaunsargu vienība Ērika Grinevica vadībā. «Tā doma sen virmoja gaisā, ka vajadzētu Ēriku dabūt arī uz šejieni, lai mūsu puišus pozitīvās sliedēs ievirza un parāda tās labās lietas, ko vīrieši māk darīt. Otrkārt — nevienam nav noslēpums, ka bērnunamos dažādi pārkāpumi ir diezgan bieža parādība, liela daļa šo bērnu neko labu savā dzīvē nav redzējuši. Arī tāpēc gribējām iedibināt jaunsargu kustību, jo tas motivētu viņus parādīt sevi no labās puses un liktu lietderīgi izmantot to enerģiju, kas viņos ir. Protams, tas disciplinē, turklāt ne tikai bērnus, bet mūs visus,» atzīst iestādes vadītāja.

Bērnunama vadība ar savu ideju devusies pie Jelgavas novada pašvaldības vadības, kas viņus uzklausīja un atbalstīja. Atšķirībā no brīvprātīgajām jaunsargu vienībām skolās Elejas bērnunamā tā ir obligāta sestdienu sastāvdaļa, un nodarbības apmeklē gan meitenes, gan zēni. Visiem, kuri tobrīd atrodas bērnunamā, no pulksten 10 līdz 13 ir nodarbības.

Ērikam Grinevicam jaunsargu kustības aizsākšana Elejas bērnunamā bijusi vēl viena papildu slodze — viņš līdz tam ar jaunsargiem strādājis jau sešās skolās. Ilgi gan nav domājis, piekritis ātri un savu izvēli nav nožēlojis ne mirkli — darbs ar bērniem, kuri aug bez savas ģimenes, sniedz milzu gandarījumu, apziņu, ka esi spējis palīdzēt kādam cilvēkam atrast savu ceļu un kļūt labākam. Papildu gandarījumu dod arī atbalsts un sapratne no sabiedrības un pašvaldības. «Man ir ļoti paveicies ar cilvēkiem, ar kuriem kopā strādāju. Mums ir savs poligons, pašu iekārtots — tas ir milzīgs pluss, ka ir vieta, kurp vienmēr var aizbraukt un organizēt dažādas nodarbības,» atzīst instruktors. Poligona izveidē daudz palīdzējusi Jelgavas novada pašvaldība, arī transports jaunsargiem nekad netiek atteikts. «Cik gadu te strādāju, vienmēr esmu saņēmis atbalstu mūsu iniciatīvām. Un ir arī rezultāts — mūsu novadā jauniešiem ir iespējas brīvo laiku pavadīt lietderīgi.»

Gatavi biedru vest aiz rokas

Ierindas mācība, ieroču apguve un mezglu siešanas pamatzināšanas ir lietas, kas veido jauniešu raksturu un attieksmi pret dzīvi, turklāt tās var praktiski noderēt turpmākajā dzīvē. Tomēr vispopulārākās viņiem ir nodarbības mežā. Ēriks Grinevics neslēpj — sākumā nedaudz uztraucies, kā tad īsti būs, pirmo reizi ar bērnunama bērniem dodoties diennakts pasākumā uz mežu. «Šie bērni ne reizi tādos pasākumos ar nakšņošanu ārpus iestādes nebija piedalījušies, pat tā pa īstam mežā nebija bijuši. Taču viss bija kārtībā — salikām visus jauktās grupās kopā ar bērniem no citām skolām, kuriem jau bija ilgāka pieredze Jaunsardzē. Un tad varēja redzēt, kāda šiem bērniem rodas atbildības izjūta — dažs labs pat bija gatavs visu pasākuma laiku kaut vai aiz rokas vadāt savu biedru, lai tikai kaut kas nenotiktu un viņš nenomaldītos vai nenobītos svešos apstākļos.»

Darbošanās jauktās grupās ir devusi ļoti labus rezultātus. No vienas puses, pieredzējušākie jaunsargi jaunpienācējiem ir labs paraugs, no kā mācīties attieksmi pret darbu, lai būtu rezultāti. No otras — tādā veidā visiem bērniem ir iespēja uzlabot sadarbības prasmes. «Esot mežā, drauga izjūta pielīp ātri. Tur vairs nešķiro, kurš no kurienes nācis — ja jāsēž slēpnī naktī, par tādiem niekiem pārstāj domāt. Visi ātri kļūst par draugiem un novērtē to atbalstu, ko var dot biedrs.» Komunikācija turpinās arī pēc nodarbībām — jaunsargi sarakstās sociālajos tīklos, sūta viens otram e-pastus ar jaunāko informāciju par notikumiem vienībā un citām aktualitātēm. Tas, ka izdevies tiktāl iekustināt un ieinteresēt bērnunama jauniešus, lai viņi par kopīgo lietu interesētos arī paši, ir viens no lielākajiem šī gada panākumiem, uzskata instruktors.

Savs ieguvums no diennakts nodarbībām ir arī bērnunama administrācijai — atgriežoties no meža, jauniešiem pietiek spēka nokļūt līdz gultai. Uz blēņām prāts vairs nenesas.

Audzina jaunos komandierus

Bērnunama jaunsargi strādā pēc standarta jaunsargu apmācības programmas. «Īstenībā ņemu pat nedaudz vairāk vielas. Piemēram, tādas šķietami elementāras lietas kā zvēru pēdu atpazīšana mežā — mazajiem tā ir ļoti interesanta nodarbe. Mācāmies arī atšķirt dažādus kokus. Šim mērķim man mežā ir sazāģēti dažādu koku paraugi. Citādi gadās tā, kā bija pašā vienības sākumā — esam mežā, gatavojamies nakšņošanai. Saku, kursim ugunskuru, atnesiet sausu priedes malku. Bet man atnes sapuvušu, slapju apsi.»

Nodarbībās instruktoram palīdz vairāki jaunsargi no citām vienībām, ar kurām viņš strādā. Tā kā Ēriks Grinevics ir zemessargs un rotas virsseržants, viņš ir ieinteresēts, lai viņa aizbilstamie un palīgi savu turpmāko dzīvi saistītu ar Zemessardzi. «Viņiem jāmāk ne tikai strādāt komandā, bet arī to vadīt. Un te, nodarbībā, tas viss ir ļoti labi redzams — es varu mierīgi sēdēt malā un vērot. Kļūdas, protams, laboju, bet ar cilvēkiem strādāt jāmācās pašiem. Un, ja redzu, ka šādā vecumā viņi to ir apguvuši — cepuri nost!»

Kļūst vīrišķīgāki un mācās disciplīnu

Artūram (15 gadi), Elejas bērnunama jaunsargu vienības vecākajam, attiecības ar Jaunsardzi sākotnēji veidojušās pasmagi. «Pats sākums bija īpaši grūts. Es runāju pretī, strīdējos. Īstenībā tobrīd neko no tā visa nesapratu, un man arī tas īpaši nepatika. Jā, esmu arī mucis no nodarbībām. Bet pagāja kāds laiks, un tagad man tieši viss patīk, viss ir ļoti normāli. Turklāt man ir labs paraugs. Nesen mums iedeva formas, tagad es esmu oficiāls jaunsargs. Tā kā — viss notiek. Noteikti šajā laikā esmu kļuvis vīrišķīgāks — tas pats par sevi.»

Dāvis (13 gadi) piekrīt, ka sākums bijis diezgan smags. «Man sākumā arī negribējās iet uz nodarbībām, jo tās nepatika. Taču, kad aizgājām pirmajā pārgājienā, viss sāka mainīties. Man vairāk patīk nodarbības mežā, nevis iekštelpās.» Ar viņu vienisprātis ir Terēze (16 gadi), kurai arī iesākums bijis pagrūts, bet pēc pirmajām nodarbībām viss licies interesantāks un noderīgāks. Arī viņa labprātāk dodas uz nodarbībām brīvā dabā. «Visvairāk patīk, kad esam mežā, tur patiešām ir interesanti,» viņa atzīst. Mairis (14 gadi) piebilst: «Man arī, tāpat kā gandrīz visiem pārējiem, no sākuma nepatika jaunsargos, bet pēc tam, kad sākām iet pārgājienos, sāka iepatikties. Arī ar ieročiem patīk strādāt, mācīties tos izjaukt un salikt. Man tas liekas ļoti interesanti.» Savukārt Edgaram (13 gadi) jaunsargu nodarbības iepatikušās uzreiz. Tās, viņaprāt, dod iespēju pilnveidoties un attīstīties. «Slodze arī ir, bet tas man patīk,» viņš saka.

Deniss ir visvecākais no Elejas jaunsargu grupas, ar ko sarunājamies — viņam jau septiņpadsmit gadu. Viņam ir arī visilgākā pieredze jaunsargos, nodarbībās viņš palīdz vienības komandierim un nākotnē domā par militāro karjeru. «Es Jaunsardzē darbojos jau vairāk nekā četrus gadus. No desmit gadiem sāku iet jaunsargos, pēc tam bija tāds brīdis, kad nedaudz paslinkoju, taču pēc tam, no četrpadsmit gadu vecuma, atsāku atkal aktīvi darboties. Un tagad, kad šeit izveidoja jaunsargu vienību, es biju pirmais nodaļas komandieris. Man šīs nodarbības ļoti patīk, vēlāk domāju iestāties arī Zemessardzē. Ko tālāk? — tad jau redzēs.»

Iespējas biežāk nodarboties ar sportu, labāka fiziskā sagatavotība un izpratne par disciplīnu, daudz jaunu zināšanu par ieročiem, par mežu un spējām orientēties tajā un nepazust — tie ir lielākie ieguvumi, kurus no savām jaunsargu nodarbībām paņēmuši Elejas bērnunama jaunsargi. Protams, arī jauni draugi un biežākas iespējas apmeklēt dažādus pasākumus un parādīt savas spējas. Tas nav maz, tādēļ Elejas jaunsargi aicina arī citas bērnu ārpusģimenes aprūpes iestādes veidot jaunsargu vienības, lai galu galā izveidotu visas šāda veida iestādes aptverošu sistēmu. «Manuprāt, tā ir vislabākā nodarbe gan brīvdienās, gan ikdienā,» atzīst Artūrs.

Stāstīs citiem par savu pieredzi

Pēc pirmā sekmīgi aizvadītā darba gada Elejas bērnunama jaunsargiem ir ko teikt arī citos bērnunamos mītošajiem bērniem un jauniešiem. Viņi ir gandarīti par ieguldīto darbu, jo redz savu progresu un panākumus. Ar labām sekmēm viņi piedalās dažādos pasākumos un ir nopietni konkurenti citām jaunsargu vienībām, kurās ir tikai no ģimenēm nākuši bērni.

«Es pat teiktu, ka viņi noteikti ir labāki, jo savā dzīvē ne vienmēr ir saņēmuši pienācīgu atbalstu un mīlestību, turklāt viņi ļoti, ļoti grib parādīt citiem savas labās īpašības. Tādu iespēju mums nemaz tik bieži nav,» saka bērnunama vadītāja Nelllija Veinberga.

Īpašas atmiņas Elejas jaunsargiem saistās ar piedalīšanos 11. novembra Lāpu gājienā Jelgavā. «Tas mums visiem aizgāja līdz pašai sirdij. Mani jaunieši redzēja, uz ko tiekties. Viņi bija kopā ar visiem, gāja plecu pie pleca ar citiem gājiena dalībniekiem, jauniem vai veciem, nabagiem vai bagātiem — tam nebija nozīmes,» stāsta instruktors. Vēl viens nozīmīgs notikums bijis Ziemassvētku kauju atceres pasākums Ložmetējkalnā, kur jaunsargi tikušies arī ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri ģenerālleitnantu Raimondu Graubi.

Lai par daudzām labajām lietām un sasniegto pavēstītu arī citiem bērnunamiem, Elejas jaunsargi ir iecerējuši sagatavot prezentāciju par savu jaunsargu vienību un ar to apceļot citas bērnu aprūpes iestādes, mēģinot ieinteresēt arī pārējos jauniešus.

Dalies ar šo ziņu